/nginx/o/2025/05/07/16825965t1h1de9.jpg)
Veselības ministrija (VM) atstājusi negrozītu Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) lēmumu par sertifikātu anulēšanu Edgaram Mednim, aģentūru LETA informēja VM.
Ministrijā apstiprināja, ka administratīvais process, kas VM tika sākts uz Medņa apstrīdēšanas iesnieguma par LĀB lēmumu pamata, ir noslēdzies.
VM lēmusi atstāt negrozītu LĀB lēmumu par sertifikātu anulēšanu Mednim pediatra un homeopāta specialitātē.
Jau vēstīts, ka pediatram un homeopātam Mednim uz nenoteiktu laiku iepriekš atjaunoja ētikas pārkāpumu dēļ anulētos ārsta sertifikātus, jo viņš to anulēšanu apstrīdēja, šī gada 16.janvārī vēstīja žurnāls "Ir".
Žurnāls ziņoja, ka 10.janvārī LĀB saņēma Medņa iesniegumu, ar kuru apstrīdēta sertifikātu anulēšana, nododot lietu tālākai skatīšanai VM.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, ja ārsts apstrīd sertifikāta atņemšanu, lēmums par tā anulēšanu tiek apturēts un sertifikāts jāatjauno, līdz ārsts izmanto savas tiesības pārsūdzēt nelabvēlīgo lēmumu visās trijās tiesu instancēs.
VM pārstāve Kristīne Kļaviņa skaidrojusi, ka šāda situācija - vispirms sertifikātus anulē, bet pēc lēmuma apstrīdēšanas atjauno - veidojas tāpēc, ka Ārstniecības likumā nav noteikti izņēmuma gadījumi, kas ļautu sertifikāta anulēšanas lēmumam turpināt darboties arī pēc apstrīdēšanas.
Citās reglamentētās profesijās, piemēram, advokātiem vai arhitektiem, šādi izņēmumi likumā ir noteikti.
Turklāt Kļaviņa atzinusi, ka Medņa gadījums nav pirmais. Piemēram, pērn citam ārstam, kurš nezināja valsts valodu augstākajā līmenī, sertifikāta darbību apturēja un vēlāk, saņemot apstrīdēšanas iesniegumu, atjaunoja uz pārsūdzības laiku.
Tāpēc VM apsver iespēju Ārstniecības likumā noteikt, ka LĀB Sertifikācijas padomes lēmuma apstrīdēšana neapturētu tā darbību, aģentūru LETA iepriekš informēja VM.
"Ņemot vērā sabiedrības intereses, ir svarīgi izvērtēt samērīgumu starp iespējamo privātpersonas (pacienta) aizskārumu un personas (ārstniecības personas) tiesībām uz izvēlēto nodarbošanos," skaidro ministrijā.
Pašlaik likumā nav paredzēts, ka LĀB Sertifikācijas padomes lēmumi turpinātu palikt spēkā pēc to apstrīdēšanas. Pēc pašreizējās kārtības ārsts var apstrīdēt LĀB Sertifikācijas padomes lēmumu VM, kā to paredz Administratīvā procesa likums un Ministru kabineta noteikumi par ārstniecības personu sertifikācijas kārtību. Ja lēmums tiek apstrīdēts, tā darbība tiek apturēta.
Tas nozīmē, ka gadījumos, kad ministrija saņem iesniegumu par lēmuma apstrīdēšanu, piemēram, sertifikāta anulēšanu vai apturēšanu, šis lēmums tiek apturēts no iesnieguma saņemšanas brīža, un ārsta sertifikāts paliek spēkā. Sertifikāts paliek spēkā līdz brīdim, kad beidzas pārsūdzības termiņš VM lēmumam, jo iesniedzējam vēl ir tiesības vērsties tiesā, skaidro ministrijā.
Saņemot apstrīdēšanas iesniegumu un konstatējot, ka tas ir par ārstniecības personas sertifikāta apstrīdēšanu, VM gatavo informatīvu vēstuli Veselības inspekcijai informācijas aktualizēšanai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā.
Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo un otro daļu, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Izskatīšanu var pagarināt, norāda VM.
Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, ja ārsts apstrīd sertifikāta atņemšanu, lēmums par tā anulēšanu tiek apturēts un sertifikāts jāatjauno, līdz kamēr ārsts izmanto savas tiesības pārsūdzēt nelabvēlīgo lēmumu visās trijās tiesu instancēs.
VM pārstāve Kristīne Kļaviņa skaidrojusi, ka šāda situācija - vispirms sertifikātus anulē, bet pēc lēmuma apstrīdēšanas atjauno - veidojas tāpēc, ka Ārstniecības likumā nav noteikti izņēmuma gadījumi, kas ļautu sertifikāta anulēšanas lēmumam turpināt darboties arī pēc apstrīdēšanas. Citās reglamentētās profesijās, piemēram, advokātiem vai arhitektiem, šādi izņēmumi likumā ir noteikti.
LETA jau vēstīja, ka LĀB Sertifikācijas padomē 5.decembrī tika pieņemts lēmums Mednim anulēt abus ārstniecības sertifikātus.
Uzmanība Medņa darbībām tika pievērsta pēc nevakcinēta zēna nāves no difterijas Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kad Mednis faktiski sāka vainot šajā nāvē mediķus. Pēc nevakcinētā zēna nāves Mednis vietnē "Telegram" spriedelēja, ka ar difteriju slimojošo bērnu vecāki esot izmantojuši savas Pacientu tiesību likumā noteiktās tiesības un pieņēmuši lēmumu atteikties no meitu turpmākas ārstniecības, jo esot secinājuši, ka "meitu veselībai un dzīvībai var tikt nodarīts kaitējums, kā tas notika ar brālīti, kuru vecāku ieskatā "noārstēja" līdz nāvei".
Šāda vēršanās pret ārstējošajiem mediķiem izsauca asu Bērnu slimnīcas pretreakciju, aicinot dažādas institūcijas vērtēt Medņa rīcību. Latvijas Pediatru asociācija lūdza apturēt Mednim izsniegto sertifikātu.
Arī LĀB tika izteikts nosodījums par šiem paziņojumiem un nolemts, ka LĀB Ētikas komisija vērtēs Medņa publiskos izteikumus par vakcināciju, lemjot arī par jautājuma tālāku virzīšanu Sertifikācijas padomē. Ētikas komisijas lēmumu tika pieņēmusi, taču kategoriski atteicās to izpaust, jo to nevēloties pats Mednis. LĀB šo vēlmi respektēja, atsaucoties uz vispārīgo datu aizsardzības regulu.
Vēlāk tomēr nāca gaismā, ka LĀB Ētikas komisija nolēmusi rosināt anulēt Mednim izsniegto sertifikātu pediatra specialitātē un homeopāta papildspecialitātē.
Tāpat LĀB valde lūdza tiesībsargājošām institūcijām vērtēt, vai Medņa publiskajos izteikumos sociālajos tīklos nav saskatāma iespējama naida runa. Valsts policija atteicās sākt kriminālprocesu pret Medni pēc saņemtajiem iesniegumiem no Veselības inspekcijas un Bērnu slimnīcas par iespējamu neslavas celšanu slimnīcai un tās personālam. Arī Rīgas Ziemeļu prokuratūrā, izvērtējot LĀB, iesniegumu nolēma nesākt kriminālprocesu.
Valsts policija šādu lēmumu pieņēmusi, uzsverot, ka krimināllikumā atbildība paredzēta par neslavas celšanu otrai personai, nevis pret iestādi vai uzņēmumu. Savukārt prokuratūra vērtēja, ka ārsti nav īpaši aizsargājama grupa, attiecīgi goda aizskārums esot risināms civiltiesiskā tiesvedībā, nevis kriminālprocesā. Daļa šo lēmumu tikuši apstrīdēti.