«Vienotības» politiķis Edvards Smiltēns atzīst, ka par valdības veidošanas jautājumu vēl ir «jādiskutē valdes sēdē, jāapspriež situācija un jāpieņem lēmums.» Vienlaikus Smiltēns pieļāva, ka valdes sēde varētu notikt tikai nākamnedēļ, jo pašlaik daudzi «Vienotības» pārstāvji ir ārpus Rīgas, daži ārpus valsts. Turklāt pāris dienas nebūšot tik izšķirošas.
Partijas valdes loceklis Anrijs Matīss, komentējot iespējamo turpmāko rīcību, norādīja, ka «Vienotības» balsojumā atbalstīja partijas vadītājas Solvitas Āboltiņas kandidatūru premjera amatam. Arī iepriekš valdes un frakcijas kopsēdē, pirms balsojuma, tika izvirzīta tikai šī kandidatūra. Vienlaikus Matīss pieļāva iespēju meklēt alternatīvus scenārijus, ja situācija nonāks līdz «bezizejas stāvoklim», ņemot vērā koalīcijas partneru nostāju. Politiķis arī uzsvēra, ka «Vienotībā» ir daudz cilvēku, kuri varētu būt premjera amata kandidāti - gan partijas valdē, gan frakcijā, gan pašvaldībās.
Savukārt Aleksejs Loskutovs uzsvēra - partijai vajadzēja uzreiz pieņemt lēmumu šajā jautājumā vai arī nevajadzēja sākt lemt šādā formā. Viņš atgādināja, ka valdes un frakcijas kopsēdē tika diskutēts par vairākiem jautājumiem - vai «Vienotība» uzņemsies iniciatīvu valdības veidošanā, kādam jābūt koalīcijas modelim, vai šis politiskais spēks virzīs savu premjera kandidātu un kurš būs šis kandidāts. Pirmie jautājumi tika izdiskutēti, tomēr attiecībā uz kandidātu pieņemts «jocīgs lēmums pēc formas», piebilda Loskutovs. Šajā «atliktajā balsojumā» vairākums atbalstīja Āboltiņas kandidatūru, kas nozīmē, ka viņa būtu virzāma kā kandidāte.
Vienlaikus Loskutovs pauda šaubas, ka Āboltiņai varētu būt atbalsts šajā amatā, ņemot vērā koalīcijas partneru nostāju un arī nevienbalsīgu «Vienotības» balsojumu. Politiķis atturējās nosaukt iespējamos kandidātus uz šo amatu, uzsverot, ka šādi cilvēki «Vienotībā» ir un kandidatūras būtu jāpārrunā valdes sēdē.
Politiķe Inese Vaidere, komentējot šo jautājumu, sacīja, ka valdes un frakcijas balsojums noslēdzies, vairākumam atbalstot Āboltiņu, savukārt Krišjānis Kariņš pauda viedokli, ka tieši partijas vadītājam būtu jābūt arī premjera amata kandidātam.
Vairāki «Vienotības» valdes locekļi uz zvaniem šodien neatbildēja un arī Āboltiņa no komentāriem pagaidām atturas.
Tikmēr demisionējusī Ministru prezidente, «Vienotības» valdes locekle Laimdota Straujuma šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» norādīja, ka «Vienotībai» būtu jāizvirza cits Ministru prezidenta amata kandidāts, nevis Āboltiņa, un jaunajam kandidātam nākamajā kongresā būtu jāpārņem arī partijas vadīšana. Straujumai esot padomā divi cilvēki, kurus valdes sēdē varētu ieteikt virzīt kā «Vienotības» premjera amata kandidātus, taču šo cilvēku vārdus viņa publiski neatklāja.
Iepriekš Straujuma publiski nosauca potenciālos kandidātus šim amatam - iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski (V) un arī ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (V). Kozlovskis jau iepriekš pauda, ka pašlaik neplāno kandidēt uz šo amatu, savukārt Rinkēvičs neuzskata, ka viņa kandidatūra Ministru prezidenta amatam būtu jāapspriež, jo viņam ir pietiekami daudz darāmā arī ārpolitikas jomā. Savulaik kā iespējamais premjera kandidāts un arī potenciālais partijas vadītājs minēts bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs (V).
Vairāki partijas pārstāvji, kaut arī pieļauj iespējas meklēt alternatīvus scenārijus, uzsver, ka pašlaik turpmākā rīcība lielā mērā atkarīga no Āboltiņas. Proti, kamēr šī kandidatūra nav atsaukta, citi partijas pārstāvji diez vai mēģinātu ar viņu sacensties.
Pašlaik vēl nav zināms «Vienotības» valdes sēdes datums - šāda apspriede varētu notikt vēl šogad vai arī nākamnedēļ, 4.janvārī.
Jau ziņots, ka «Vienotībai» bija balsojums par atbalstu Āboltiņai kā premjera kandidātei. Vairākums partijas valdes, Saeimas frakcijas un arī kopumā vairākums šo kandidatūru atbalstījis. Pret balsojusi demisionējusī Ministru prezidente Straujuma un seši «Vienotības» frakcijas deputāti - Ints Dālderis, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Veiko Spolītis un Ilze Viņķele - ir nobalsojuši pret Āboltiņas kandidatūru premjerministra amatam.
Pašlaik - trīs nedēļas pēc Straujumas demisijas - partijas joprojām nav oficiāli izvirzījušas iespējamo premjera amata kandidātu. Arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) bija solījusi līdz 28.decembrim nosaukt savu kandidātu valdības vadītāja amatam, tomēr vakar ZZS nolēmusi «ieturēt pauzi» šajā jautājumā. ZZS joprojām paliek divi iespējamie premjera amata kandidāti - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Saeimas deputāts Māris Kučinskis.
