Gads Latvijas politikā: nav valdības, būs bēgļi un politiķi neuzvedas

FOTO: LETA

Gads Latvijā - kā tas pagājis? Iekšpolitiski tas bijis raibs: valdība kritusi, jauna tā arī nav izveidota, Saeimas balsu pircējzaķi joprojām cilpo brīvi, augsta politiķe, premjera amata kandidāte, izmēdīja pensionārus, Rīgas domē «draugs draugam draugs»... Arī ārpolitika nu sāk skart vietējos - nolemts Latvijā izmitināt bēgļus un mums uzbrukuši interneta troļļi. Tātad - šeit īsumā atgādināsim jums to, kas šai gadā bijis tāds, ko nevajadzētu piemirst uz priekšdienām.

Saeimas deputāts Dzintars Zaķis uzstājas debatēs

FOTO: LETA

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas Centra humanitārās vidusskolas audzēkņi piedalās pasākumā Tīreļu mežniecībā, kurā izraugās vienu no Rīgas Ziemassvētku eglēm

FOTO: LETA

 

Valsts galvgalis - Āboltiņa par premjeri; jauns prezidents; bēgļi

Gadam tuvojoties izskaņai, beidzot notika tas, ko pieļāva jau sen, - krita valdība. Taču

sasteigtas runas bija, ka premjeres Laimdotas Straujumas valdība jau nu noteikti demisionēs pēc prezidentūras ES,

kas beidzas jūnijā. Nākamais lielais izaicinājums valdībai bija bēgļu jautājums - uzņemt vai neuzņemt noteikto bēgļu skaitu un kā to izdarīt, lai apmierinātas būtu visas puses - gan kvotu noteicēji, gan Latvijas iedzīvotāji, kuri savu nepatiku pret bēgļiem pauda arī protestos. Tomēr

arī pēc sarežģītā lēmuma par vairāku simtu bēgļu uzņemšanu valdības vadītājas krēsls stabili turējās pie grīdas.

Straujuma «padevās» 7.decembrī, par to neziņojot brīvdienās partijas kongresā, bet nākamajā pirmdienā, uzlūdzot Valsts prezidentu uz neplānotu, uz ārkārtas tikšanos, skaidrojot, ka viņas vietā ir jānāk jauniem, enerģiskiem cilvēkiem, kas var dot jaunu pienesumu un ka valdību esot vajadzīgs restartēt.

Un tad nu sākās politisko simpātiju un antipātiju virpulis, kuru tā īsti aprakstīt nav jēgas, jo sagaidāms, ka īsti plāni un runāšana par jau reālām personālijām notiks tikai pēc Jaunā gada. Šobrīd īsumā situācija ir šāda - Saeimā neievēlētā Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa vēlas būt par «Vienotības» premjeri, kas radījis būtisku šķelšanos pašā «Vienotībā» un nodevēju «skaitīšanu», un no koalīcijas partnera NA draudus, ka tā kategoriski atsakās balsot par Āboltiņu kā premjeri. Tikmēr Latvijas reģionu apvienība sarosījusies, ka varētu sabiedroties ar NA, lai tiktu jaunajā koalīcijā. Uz to visu no malas noskatās ZZS, kas, pēc politisko komentētāju domām, beidzot tiks pie tik kārotā sava premjera un «savas» valdības.

Te atgādināsim arī nelielas Straujumas valdības «nedienas»

* Straujumas pozīcijas galīgi satricināja investora meklēšana nacionālajai aviokompānijai «airBaltic», lai gan grēkāža statuss tika «Vienotības» biedram un satiksmes ministram Anrijam Matīsam, kurš ātri vien zaudēja ministra amatu. Smaidīt gan liek fakts, ka Matīsa izvēlētais - vācietis Montāgs Girmess - vēlāk valdībā tāpat tika atbalstītais kā investors aviokompānijai.

* Ilgi neskaidrs jautājums bija par pielaides piešķiršanu veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS). Belēvičs premjerministrei sagādāja galvassāpes arī ar reformām ātrās palīdzības automašīnu nodrošināšanā, laužot gadiem pastāvējušo kārtību; pēcāk skaidrojās ar reformām Zāļu valsts aģentūrā. Tāpat ministrs izrādījās aizmāršīgs un bija piemirsis savā valsts amatpersonas deklarācijā ierakstīt dēlam aizdoto nieka miljonu eiro.

* Uz demisijas robežas stāvēja izglītības ministre - Mārīte Seile pēc Mežaparka estrādē masveidā ģībušo koristu hospitalizācijas atcēla nākamajā dienā plānoto Dziesmu un deju svētku gājienu, kurš beigās tomēr - notika. Cēloņi ģībšanai tika minēti dažādi - pāmērīga ballēšanās, gaisa trūkums, ēdiena kvalitāte u.tml. Tāpat Selei bija jāturpina pirms viņas iesāktā skolotāju algu modeļa izstrāde un realizēšana, kas vainagojās ar skolotāju streiku un joprojām neskaidrību, cik kas kad saņems - vairāk vai mazāk, vienīgais - labi, ka vispār.

* Sava tiesa kritikas tika arī tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK), opozīcija prasīja viņa demisiju, pārmetot nespēju tieslietu sistēmai adekvāti reaģēt uz pēdējā laika notikumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, konkrēti - pēc gadījuma, kad piecu gadu garumā divi vīrieši seksuāli izmantoja nepilngadīgu meitenīti, par to saņemot sodā piespiedu darbu.

* Gada pirmajā pusē uzmanības centrā bija arī Valsts kanceleja saistībā ar tās iepriekšējo direktori Elitu Dreimani, kas valsts pārvaldi sabiedrībai parādīja īpaši negatīvā gaismā - valsts galvenajai ierēdnei Dreimanei netika pagarināta pielaide valsts noslēpumam. Saprotot, ka nespēj argumentēti tikt pie pielaides un palikt amatā, Dreimane pati iesniedza atlūgumu, graciozi pārejot darbā uzņēmumā «Latvijas gāze», nostājoties pretējās interesēs ar valsti.

Vējonis no ministra par prezidentu; krēslu padod - Bergmanim

Vasaras sākumā lielas pārmaiņas skāra vienu no Straujumas komandas biedriem - toreizējo aizsardzības ministru Raimondu Vējoni. Viņš tika virzīts Valsts prezidenta amatam, un Saeimā viņa kandidatūra tika atbalstīta. Tikmēr Vējoņa vietā pie valdības galda sēdās bijušais spēkavīrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Vējonis ir piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas. Viņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu šim amatam parakstīja vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un partijas «Vienotība» līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. Saeima Vējoni prezidenta amatā ievēlēja 3.jūnijā piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.

Līdzšinējais prezidents Andris Bērziņš aprīļa sākumā paziņoja, ka atkārtoti nekandidēs uz Valsts prezidenta amatu. Šī ir pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlas nekandidēt otrajam amata termiņam. Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas šajā amatā nav pavadījis tikai Valdis Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10. Saeimas deputāti.

 

Ilustratīvs attēls

FOTO: EPA/LETA

Troļļo arī pie mums

Šobrīd Latvijas likumi neparedz atbildību par «troļļošanu»

«Interneta troļļu» aktivitāte Latvijā ir vērtējama kā ievērības cienīga, turklāt pēdējā laikā tā būtiski pieaug, tā oktobra beigās atzina Drošības policijas (DP) priekšnieks Normunds Mežviets. Viņš piekrīt citu ekspertu vērtējumam, ka to stimulē Krievija, lai mēģinātu ietekmēt sabiedrisko domu, īpaši kopš Ukrainas konflikta sākuma, kad Krievija mēģina attaisnot savas prettiesiskās darbības šajā reģionā. DP vadītājs apgalvoja, ka šādi cilvēki - «interneta troļļi» - ir nonākuši DP uzmanības lokā, taču sīkāk par DP darbībām pret viņiem stāstīt atteicās.

Tomēr, kā liecina pētījumi, Latvijas sabiedrība zināmā mērā ir noturīga pret tā sauktajiem interneta «troļļiem»,

kuri dažādās platformās mēģina izplatīt vienveidīgu informāciju, pasniedzot to kā alternatīvu viedokli, tā atzinis Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Mārtiņš Daugulis. Balstoties uz pētījumu rezultātiem, Daugulis norādīja, ka tā sauktā troļļošana Latvijas mediju portālos ir aktīvāk redzama pie rakstiem, kuros notiek aktīvas diskusijas komentāru sadaļā. Piemēram, uzbrukumi NATO komentāru sadaļās ir kļuvuši salīdzinoši agresīvi, savukārt jautājumos par Eiropas Savienību (ES) parādās izglītojošais aspekts, kurā tā dēvētais trollis mēģina radīt šaubas par ES mērķiem un vērtībām.

Šāda veida informācijas publicēšanai

tiek izmantotas dažādas platformas, sākot ar sociālajām vietnēm «Twitter» un «Facebook», beidzot ar tiešsaistes skaidrojošo vārdnīcu «Wikipedia»,

kur regulāri novērojami centieni mainīt informāciju, bieži vien izmantojot vienas un tās pašas IP adreses. Šo informāciju savukārt tālāk var izmantot cilvēki, kuri neiedziļinās saturā un iemeslos. Lai mainītu situāciju, Daugulis rosināja izglītot sabiebrību, ļaujot tai analizēt pieejamo informāciju un tās avotus.

Papildus sava viedokļa paušanai novērota jauna tendence -

«interneta troļļi» savos komentāros publicē saites uz inficētiem resursiem. Parasti šādas saites tiek publicētas ar kriminālu noslieci

un mērķi nelegāli iegūt kādus līdzekļus. Komentāros tiek publicēti provokatīvi teksti, kas varētu interesēt cilvēkus, un piedāvāta saite uz ārēju resursu, kur būtu atrodama papildu informācija. «Ja klikšķināsim uz šīm saitēm no mājas datora, nekas, visticamāk, nenotiks, bet, ja to darīsim no kāda valsts iestādes vai industrijas uzņēmuma tīkla, varam ieinteresēt uzbrucējus,» skaidro Cert.lv.

 

Zolitūdes parlamentārās izmeklēšanas komisija

FOTO: LETA

Zolitūdes traģēdijas, paralamentārā izmeklēšanas komisija - visi brien kā pa ziedošu pļavu

Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Patlaban dažādās Latvijas tiesās tiek skatītas 13 ar Zolitūdes traģēdiju tieši saistītas civillietas, un kopējā prasību summa tajās pārsniedz 635 miljonus eiro.

Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi. Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.

Pastāvēja vismaz 30 gadījumi, kad varēja novērst lielveikala jumta sabrukšanu

- tā šā gada oktobrī atzina prokurors Agris Skradailis, norādot, ka var uzdot retorisku jautājumu, cik tad gadījumiem bija jāpastāv, lai šie trūkumi tiktu novērsti, nevis «notiktu rotaļāšanās ar cilvēku dzīvībām».

Zolitūdē sabrukušā veikla metāla kopņu nestspēja tika pārsniegta 6,5 reizes,

atsaucoties uz tiesas materiālos esošo ekspertīzes atzinumu, rakstīja žurnāls «Ir», arī pieminot faktu, ka vairākas reizes tika palaista garām iespēja traģēdiju novērst. Projektā bija norādīts, ka šis mezgls turēs gandrīz 316,7 tonnas, bet realitātē tā nestspēja bija 44,85 tonnas. Atbildīgais būvkonstruktors Ivars Sergets darbu izmaiņu gaitā pārrēķinus nebija veicis, tā liecina dokumenti. Pēc neprecīziem projektiem celtās ēkas pārslogotās konstrukcijas sāka lēnām grūt, tiklīdz bija uzbūvētas.

Zolitūdes traģēdijas dienā lielveikalā «Maxima» signalizācija tika atslēgta 37 reizes,

tā liecina LETA rīcībā esošās ziņas par Zolitūdes traģēdijas krimināllietu. Konstatēts, ka vecākais apsargs neveica veikala telpu apskati, bet 24 minūšu laikā centās atslēgt skanošo signalizāciju un izslēgt balss izziņošanu par evakuāciju, bet lielveikala darbinieki nebija iepazīstināti ar rīcību ugunsgrēka gadījumos.

Pēc Zolitūdes Maxima zeļ un plaukst; atzīta par cietušo

Protestējot pret uzņēmuma «Maxima» nolaidību un cinisko attieksmi, simtiem cilvēku Latvijā tolaik apņēmās boikotēt šo veikalu un tajā vairs neiepirkties, vairāki saniknoti iedzīvotāji pat mēģināja veidot auto barikādes pie «Maxima» loģistikas centriem.

Apņēmība boikotēt veikalu jau sen ir noplakusi, savukārt pati «Maxima» Zolitūdes traģēdijā jau atzīta par cietušo.

Veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, kas tovakar atradās veikala kasēs, tādējādi uzņēmums aprēķinājis, ka kopumā zaudējumi ir teju 1,7 miljoni eiro.

Uz kompensācijām pieteicās ne tikai «Maxima», bet arī uzņēmums «Tineo». «Tineo» ir veikala ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs,

tieši no šīs kompānijas «Maxima» īrēja telpas Priedaines ielā. ««Tineo» nopirka tikko uzceltu, valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudītu ēku, tāpēc «Tineo» bija visas tiesības ticēt, ka ēkas tehniskais stāvoklis bija labs un nekādi papildu pasākumi nebija nepieciešami,» skaidro «Tineo» valdes locekle Ilona Gobīte.

Tiesas dienā «celtnieki» būs «izšķīduši» jeb - vienkārši bizness

Divi no Zolitūdes krimināllietā iesaistītajiem uzņēmumiem, pret kuriem vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, izveidojuši jaunas firmas. Arhitekts Andris Kalinka bija Zolitūdē sagruvušā lielveikala projekta autors un ir viens no apsūdzētajiem tā dēvētajā Zolitūdes krimināllietā. Pie atbildības tiks saukts arī viņam daļēji piederošais uzņēmums «Kubs», kuram palēnām sarucis apgrozījums, - tagad «Kubs» savu darbību pamazām pārceļ uz citu kompāniju. Tika reģistrēta jauna SIA «BB studija», kura īpašniece ir Baiba Ubaviča.

Arhitekte un «Kuba» līdzīpašniece Dace Putniņa ir viena no būvuzņēmuma «Re&Re» īpašniekiem - Didža Putniņa - sieva. Turklāt «Re&Re», līdzīgi kā «Kubs», pēc «Maxima» sagrūšanas, visticamāk, mēģinājis radīt paralēlu uzņēmumu. Pērn augustā tika reģistrēta akciju sabiedrība «RERE grupa». Tās padomē ir «Re&Re» līdzīpašnieki Putniņš un Ainārs Pauniņš.

«RERE grupa» šogad sākusi pelnīt, un tajā ietilpstošie uzņēmumi sāk uzvarēt iepirkumu konkursos.

Jēga no parlamentārās izmeklēšanas komisijas?

Gandrīz gadu pēc traģēdijas, 2014.gada 11.novembrī, Saeimā tika izveidota Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī notikušās traģēdijas Zolitūdē cēloņus un turpmākās darbības, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

Pabeidzot darbu, komisija secināja, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie traģēdijas. Likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Taču komisijai radās

grūtības izlemt, vai un cik politiski atbildīgās personas minēt galaziņojumā. Sākotnēji minētas 16 personas, taču deviņi vārdi no ziņojuma svītroti.

Galaziņojumā par traģēdiju kā morāli un politiski atbildīgie šajā kontekstā minēti bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V), bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars (V), Daniels Pavļuts, bijušie ekonomikas ministrijas valsts sekretāri Anrijs Matīss (V) un Juris Pūce («Latvijas attīstībai»), Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Savukārt no galaziņojuma kopsavilkuma svītroti iepriekš kā atbildīgie norādītie bijušie finanšu ministri Einārs Repše («Latvijas attīstībai»), Andris Vilks (V), bijušie Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāji Guntis Bērziņš (V), Jānis Reirs (V) un Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāji Guntis Blumbergs («Latvijai un Ventspilij»), Vents Armands Krauklis, Andris Bērziņš, Vjačeslavs Dombrovskis un Jānis Ozoliņš. Šie cilvēki gan jau iepriekšējā formulējumā netika tiešā tekstā saistīti ar politisko un morālo atbildību.

 

Dzintars Zaķis

FOTO: LETA

Zaķa balsis Latgalē - tas tālu, Rīgas krēslu nekustina

Visu gadu sprieda, taisnojās, atrunājās, skaidrojās, tiesājās, kā tad nu bijis toreiz, vai uzpirkts, vai par labiem darbiem reģiona nomales labā par «Vienotības» deputātu Dzintaru Zaķi balsoja teju vai vesels pagasts. Kā bijis, kā nebijis - Zaķis joprojām sēž Saeimā un smaida, it kā nekas nebūtu bijis.

Drošības policija sākusi vairākus kriminālprocesus par iespējamu 12. Saeimas vēlēšanu balsu pirkšanu par labu vairākām partijām vai to kandidātiem. Vairākas lietas jau ir nonākušas līdz tiesai, viena lieta ir izbeigta, bet vēl vairākās izmeklēšana turpinās.

Saeimas deputāts Dzintars Zaķis uzstājas debatēs

FOTO: LETA

Divās lietās par balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās «Vienotības» deputāta amata kandidāta Zaķa labā jau ir stājušies spēkā spriedumi. Par minēto likumpārkāpumu Rēzeknes tiesa ir piespriedusi Viktoram un Aleksandram Balaboliniem attiecīgi 180 un 160 stundas piespiedu darba. Rēzeknes tiesa atzinusi par vainīgu un piespriedusi 100 stundas piespiedu darba arī Jevgeņijam Brovčenko.

Tikmēr prokurors apņēmies apstrīdēt Rēzeknes tiesas decembra sākumā pasludināto spriedumu vienā daļā par balsu pirkšanas lietā apsūdzētā Saeimas deputāta Dzintara Zaķa drauga, Viļānu novada domes deputāta un uzņēmēja Andra Kozuļa attaisnošanu, bet Andrejs Sačkovskis no Sakstagala, kuru tiesa atzina par vainīgu un sodīja ar nosacītu brīvības atņemšanu, atzina, ka ar spriedumu ir apmierināts un pārsūdzēt to negrasās.

Tiesnesis skaidro, kādēļ iepriekšējās Zaķa balsu pirkšanas lietās notiesātajiem ir piespriests piespiedu darbs, bet Sačkovskim - nosacīta brīvības atņemšana, proti, Sačkovskis nav sadarbojies ar izmeklēšanu tiesas procesa laikā, kā arī ir ietekmējis lieciniekus, kas raksturo viņu kā personību.

 

Apsūdzētais "Rīgas satiksmes" darbinieks, kurš apsūdzēts par 42 seksuāliem noziegumiem pret 20 meitenēm, tiek konvojēts uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēdi, kur viņam pasludinās spriedumu

FOTO: LETA

Vasaras karstumā visa Latvija ķer pedofilus

Šogad vasarā kas nebijis - tika runāts nevis par labiem vai sliktiem laikapstākļiem, bet bezmaz dienu pēc dienas sabiedrību šokēja skandāli pedofilijā. Tika ķerts, palaists vaļā un atkal noķerts pedofils Imantā, Liepājā divi «darboņi» tiesā dabūja tikai piespiedu darbu, kāds «tētis» Kokneses pusē izvarojis zīdainīti... Vēl vairāk bēdīgu ziņu bijis šogad par neaprūpētiem, pamestiem, novārdzinātiem bērniem.

Ķuzis: Nekas neliecināja, ka zaglis ir pedofils

Nekas neliecināja, ka pavasarī, martā, par sīku zādzību no lielveikala aizturētais jaunietis varētu būt Imantas pedofils, lai gan viņam tika paņemts DNS paraugs, taisnojās Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis, jo lielveikalu zādzībai nebija prioritārs statuss, tāpēc DNS ekspertīzes ilga vairākus mēnešus. Tikai vasaras otrajā pusē izmeklētājiem radās aizdomas. Gan viņa psiholoģiskais portrets, gan iepriekš izplatītais fotorobots atbilda Imantas pedofilam. Aizturētais ir 20 gadus vecs jaunietis no laukiem, kas Imantā ciemojās pie radiniekiem, viņam bija gāzes ierocis, mēdzis lietot narkotikas, veicis sīkas zādzības. 2014.gadā no janvāra līdz oktobrim Imantas mikrorajona apkaimē tika izdarīti četri uzbrukumi piecām mazgadīgām meitenēm daudzdzīvokļu māju liftos.

Imantas pedofila lietā policija pārbaudījusi vairāk nekā 600 personas. Mēnesī saņem aptuveni 500 DNS paraugus, bet diennaktī tiek apstrādāti pieci. Tas tā - pārdomām.

Žurnālisti pierāda - notvert var ātri

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma «Aizliegtais paņēmiens» eksperimenta rezultātā Valsts policija vasarā aizturēja piecus pedofilus. Raidījumā operācijā par «ēsmu» izmantots kāds 18 gadus vecs jaunietis, kurš sludinājumā internetā uzdevies par 15 gadus vecu un ka gribot nopelnīt. Atsaucība bijusi liela. Vienlaikus ar raidījuma komandu strādājusi arī Valsts policija, kura visus «klientus» aizturējusi. Vīrieši bijuši no dažādām Latvijas vietām, vienam ir seši bērni, cits savulaik strādājis par skolotāju, vēl viens strādājis bērnunamā. Kāpēc policijai pašai tik raiti nesokas?

Liepājas tiesā absurds - pedofiliem ar stāžu «nosacīts sods»

Kurzemes apgabaltiesa oktobrī, par laimi, tomēr nolēma pilnībā atcelt Liepājas tiesas spriedumu tā dēvētajā Liepājas pedofilijas lietā, kurā divas personas - tēvs un dēls - apsūdzētas par bērna seksuālu izmantošanu, un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai tiesai - esot tiesa iztiesāšanā pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu, kad Liepājas tiesa par mazgadīgas meitenes vairākkārtēju seksuālu aizskaršanu vainīgos - kādu 48 gadus vecu vīrieti un viņa 22 gadus veco dēlu - nolēma sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izpelnījās sabiedrības daļas nosodījumu.

Kokneses novada bāriņtiesa iesniegusi Valsts policijā lūgumu sākt kriminālprocesu un izvērtēt arī mātes atbildību saistībā ar viņas paziņas veikto seksuālu vardarbību pret 10 mēnešus vecu meitenīti. 22.augustā māte esot ieradusies dzīvoklī pie drauga, no kura vardarbības dēļ savulaik šķīrusies. Pēc tam jau aizdomās par netiklu darbību veikšanu ar mazulīti aizturēts 1961.gadā dzimušais šis cietušā bērna mātes draugs. Meitenītei pēc tam veiktas vairākas operācijas, un viņas veselības stāvoklis ir apmierinošs. Vīrietim var tikt piespriests 20 gadu cietumsods.

«Rīgas satiksmē» apšaubāmas personas

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien «Rīgas satiksmes» (RS) darbiniekam, kurš apsūdzēts par 42 seksuāliem noziegumiem pret 20 meitenēm, piesprieda 17 gadu cietumsodu. Viņam arī piemērota probācijas uzraudzība uz trim gadiem bez mantas konfiskācijas. Prokurors neizslēdz, ka vīrietim tiks uzrādītas vēl citas apsūdzības, jo notiek izmeklēšana izdalītā kriminālprocesā. Savus «darbus» viņš veicis internetā, uzdodoties par kādu citu personu. Vīrietis līdz šim nekādos pārkāpumos nav ticis pieķerts - pat ātruma pārsniegšanā. Ģimenes viņam nebija.

Šis ir jau otrais pedofilijas skandāls, kas skāris RS. Maijā par pornogrāfisku materiālu, tostarp nepilngadīgo pornogrāfijas, neatļautu vākšanu aizturētais vīrietis strādājis pašvaldības uzņēmumā RS. Vīrietis uzņēmumā strādājis par trolejbusa vadītāju.

Cietusī paliek ar garu degumu

Kāda 24 gadus veca studente, kuru bērnībā izmantojis pedofils, pēc 18 gadu ilgas klusēšanas tomēr nolēmusi vērsties policijā, taču noilguma dēļ kriminālprocesa sākšana viņai atteikta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma sākt kriminālprocesu viņa «izbūrusies» cauri Latvijas likumiem, tajos saskatot vairākas šķietamas netaisnības un nepilnības. «Netiklās darbības datē kā mazāk smagu noziegumu, bet varmāka ar mani darīja pilnīgi visu, izņemot izvarošanu...» Seksuāla izmantošana bērnībā ir noziegums, kuram nav un nevar būt noilguma - tā tam vajadzētu būt.

Latvijas iestāžu redzeslokā ir vairāk nekā 1000 dzimumnoziedznieku

Latvijas atbildīgo iestāžu redzeslokā un cietumos šobrīd ir vairāk nekā 1000 dzimumnoziedznieku. Lielākā daļa personu, kas notiesātas par dzimumnoziegumiem, sodu izcieš cietumos. Šie cilvēki ir raksturojami diezgan pozitīvi. Viņiem ir iepriekš iegūta samērā laba izglītība, tomēr piedalīties grupu nodarbībās viņi nevēlas. Šādi notiesātie ļoti cenšas ievērot cietuma iekšējās kārtības noteikumus, lai netiktu pakļauti sodiem vai konfliktiem. Tāpat viņi cenšas individuāli strādāt ar psihologu, sociālo darbinieku un atbildīgo inspektoru. «Viņi dara visu, lai pretendētu uz pirmstermiņa atbrīvošanu,» norāda ieslodzījuma vietas pārvaldes vadītāja Spure.

Noziedzību pret bērniem mēģinās novērst ar sodu palielināšanu un izglītošanu

Lai cīnītos ar noziedzību pret bērniem, valdība darbu vērsīs trīs virzienos - tiks palielināti sodi, veidota datu sasaiste un notiks izglītojošais darbs, informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). Pirmais virziens paredz sodu pastiprināšanu, kā arī pagarināt nozieguma noilguma termiņu. Otrs virziens paredz izvērst izglītošanas procesu, izglītojot izglītības iestāžu, bāriņtiesu, sociālo dienestu un iekšlietu sistēmas pārstāvjus. Savukārt trešais virziens paredz datubāzu saslēgšanu vienotā tīklā.

 

Latvijas Nacionālā bibliotēka un karogi.

FOTO: LETA

ES prezidentūras sausais atlikums

Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils 5. janvārī svinīgi tika pacelti Eiropas Savienības (ES) un ES dalībvalstu karogi. 1.janvārī sākās Latvijas prezidentūra ES Padomē, kuras laikā norisināsies aptuveni 200 dažāda līmeņa un satura pasākumu. Galvenā pasākumu norises vieta bija Gaismas pils.

Latvija par savas pirmās prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī veicināt konkurētspējīgāku ES kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.

Īstenojot drošības pasākumus Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā laikā, atklāti vairāki drošības riski

un radušās arī dažas kuriozas situācijas, atzina prezidentūras drošības operāciju vadītājs Māris Voika.

Voika neatklāja, precīzi kādi drošības riski pastāvējuši, vien sakot, ka tie esot bijuši «klasiskie», piemēram, kad augstie viesi vesti cauri Mārupei, tur ceļmalās bijuši izstumti atkritumu konteineri - policija lūgusi tos novākt. Tāpat saņemtas bažas par zem sola atrastu, iespējams, sprādzienbīstamu priekšmetu, kas izrādījās sainītis, ko novietojuši tā dēvētās «geo-catching» spēles dalībnieki.

Drošības pasākumi prezidentūras laikā bijuši vērienīgākie atjaunotās Latvijas neatkarības pastāvēšanas laikā.

Lai arī daudziem šķiet, ka daudz svarīgu amatpersonu Latvijā ieradās 2006.gadā notikušā NATO samitā, tomēr prezidentūras laikā notikušajā Austrumeiropas partnerības samitā bija ieradušās 66 individuāli apsargājamas amatpersonas. NATO samitā šādu amatpersonu skaits bijis mazāks.

Savukārt Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs pastāstīja, ka policija, ņemot vērā Lietuvas prezidentūras pieredzi, bija gatavojusies vērsties pret feministu aktivitātēm.

Feministes, kuras bieži ārvalstīs protestē kailām krūtīm, prezidentūras laikā Latvijā uz protesta akcijām neieradās.

No ārvalstu amatpersonām saņemtas uzslavas par Latvijas drošībnieku un likumsargu profesionalitāti. Latvija ne tikai apguva pieredzi augsta līmeņa drošības pasākumu īstenošanā, bet, kā izteicās Velšs, likumsargi izmantoja dažādas tehnoloģijas, lai Rīgā sabraukušie augstie viesi justos droši.

«Delnas» direktors: Prezidentūras vadīšana nedrīkstēja ietekmēt Latvijas nacionālās intereses

Latvijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības (ES) Padomē bija jāsabalansē resursi, lai pašas prezidentūras vadīšana neietekmētu nacionālās intereses, atstājot tās otrajā plānā, tā norādīja «Delnas» direktors Gundars Jankovs. Latvijai šā gada sākums bija ļoti saspringts laika posms, jo tas sakrita ne tikai ar prezidentūru ES Padomē, bet arī ar krīzi Grieķijā un bēgļu jautājumu.

Savukārt «Transparecy International» ES direktors Karls Dolans skaidroja, ka ES lēmumu pieņemšanā ir nepieciešama lielāka caurskatāmība un atklātība. Viņš arī pauda viedokli, ka

Latvijas prezidentūra ir bijis labs piemērs, jo sīki norādīja, kā izmantots prezidentūras budžets. «Protams, ir jautājums, kā šo informāciju nodot tālāk pilsoņiem,

lai tie to labāk varētu saprast,» atzina Dolans.

Strīdi par to, kam varētu mistiskā kārtā no prezidēšanas pāri palikusī nauda tikt, bija lieli un karsti, kā rezultātā katram tika pa mazumiņam. Piemēram, 1,44 miljoni eiro no šiem līdzekļiem tika pārdalīti Ārlietu ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas vēstniecības Polijā nomātās ēkas un transportam paredzētās ēkas iegādi valsts īpašumā. Vēl 1,55 miljoni eiro piešķirti Iekšlietu ministrijai (IeM) remontdarbu veikšanai IeM valdījumā esošajos valsts īpašumos, datortehnikas atjaunošanai, kā arī izdevumiem, kas saistīti ar vidējās izpeļņas pieaugumu, ņemot vērā prēmiju un piemaksu izmaksu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, u.tml.

Līdz ar 56. starptautiskās Venēcijas mākslas biennāles izskaņu noslēdzās arī izstāde «Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla» un līdz ar to arī Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē publiskās diplomātijas un kultūras programma. Izstādē ar saviem darbiem piedalījās astoņi Latvijas mākslinieki, to apmeklēja gandrīz 40 000 interesentu. Izstāde saņēmusi gan Latvijas, gan starptautisko mākslas profesionāļu pozitīvu novērtējumu.

Jā, bija arī satiksmes ierobežojumi, viens otrs arī burkšķēja, taču tos apklusināja pārējie, kas uzskatīja - visi bija brīdināti ar to rēķināties šo nelielo laiku, un tas arī viss: «Pats vainīgs, ka neplāno laiku un satiksmes ierobežojumu dēļ kavēji!»

 

Solvitas Āboltiņas reakcija Latvijas Pensionāru federācijas rīkotā piketa laikā.

FOTO: Ekrānšāviņš no video

Politiķi nemāk uzvesties uz ceļiem, iesaistās interešu konfiktos un izmēda pensionārus

Augustā notika pensionāru pikets, kurā izcēlās Saeimas deputāte, partijas «Vienotība» flagmane Solvita Āboltiņa - viņa pensionārus izmēdīja, garāmejot atdarinot viņu ūjināšanu, bet tagad, jāatzīmē, Āboltiņa vēlas būt premjere.

Viņa savu ūjināšanu pensionāru piketa laikā toreiz skaidroja kā joku, kuru tomēr pieredzējis politiķis nedrīkstēja atļauties. Viņa gan publiski atzina, ka apzinās – notikušais vēl vairāk pazeminās «Vienotības» reitingus un ir radījis vēl lielāku savstarpēju rīvēšanos jau tā nesaskaņu pilnajā partijā.

Brauc bez OCTA, pārkāpj ātrumu un ko tik vēl ne

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalstījusi izdod administratīvai sodīšanai deputātu Hosamu Abu Meri («Vienotība») par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, Arti Rasmani (ZZS) par neatļautu amatu savienošanu un Rihardu Eigimu (ZZS) par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu.

Tika lemts par Jāņa Trupovnieka (ZZS) izdošanu administratīvai sodīšanai par neapdzīvotu telpu izīrēšanu uzņēmumiem.

Trīs reizes administratīvai sodīšanai ir izdots 12. Saeimas deputāts Guntis Belēvičs (ZZS) - vienu reizi par nepareizu datu sniegšanu valsts amatpersonu deklarācijā, ka aizmirsis deklarēt miljonu eiro, bet divas reizes par interešu konfliktu.

Pirmais izdotais deputāts administratīvai sodīšanai 12. Saeimā bija Veiko Spolītis par braukšanu dzērumā. Viņš apturējis darbību partijā «Vienotība».

12. Saeimā administratīvai sodīšanai izdoti arī deputāti Juris Vectirāns(ZZS), Raimonds Bergmanis (ZZS), Kārlis Seržants (ZZS) un Solvita Āboltiņa («Vienotība») par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu vai satiksmes negadījuma izraisīšanu; Silvija Šimfa (NSL) - par nepareizu datu sniegšanu valsts amatpersonu deklarācijā un Artuss Kaimiņš (LRA) - par interešu konfliktu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) lūguma pagaidām atliks lēmuma pieņemšanu par deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) izdošanu, kurš braucis bez obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA). Dombrava esot braucis ar nomātu mašīnu, kurai pēc līguma bija jābūt OCTA.

11.Saeimā administratīvai sodīšanai tika izdoti 15 deputāti, 10.Saeimā - 19 deputāti. 9.Saeimā administratīvajai sodīšanai ar Saeimas balsojumu tika izdoti 27 deputāti. 8.Saeimā deputāti balsoja par kopumā 24 deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai, četrus pieprasījumus noraidot. Bet 7.Saeimā tika sagatavoti 50 lēmumprojekti par deputātu izdošanu administratīvai sodīšanai, no kuriem viens netika virzīts, bet viens tika noraidīts, liecina komisijas informācija.

Frakcijās apspriedīs iespēju nodrošināt sabiedrībai informāciju par deputātu sodīšanu arī pēc administratīvās imunitātes atcelšanas

Ja Saeima izšķirsies par deputātu administratīvās imunitātes atcelšanu, tad par gadījumiem, kad parlamentārietim piespriests administratīvais sods, būtu publiski jāziņo Saeimas sēdē. To varētu noteikt Saeimas Kārtības rullī, jo sabiedrībai ir svarīgi, lai šī informācija būtu pieejama un izskanētu Saeimas sēdē.

Pašlaik Satversmes 30.pants nosaka, ka pret Saeimas locekli nevar sākt kriminālvajāšanu vai uzlikt viņam administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas.

 

Rīgas domes (RD) priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (no kreisās) un RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs preses brīfingā informē par pašvaldības budžetu 2016.gadam

FOTO: LETA

Rīgas domē un ap to - viss uz «urrā!»

Rīgas domē, kā allaž, arī šis gads pagājis, it kā viss pārējais uz viņiem neattiektos, tā sakot, savā pasaulītē, kur visi ir «savās vietās», Rīgas mēra šķirtā sieva godīgi un klusi jau ilgu laiku strādā ostu sektorā, kur ir, protams, arī domes pārstāvji, kāda padomnieka kāds «radinieks «Rīgas siltuma» valdē ievēlēts atbilstoši likumam»... Lai šķīst vai plīst valstī kopumā, bet Rīgas domē viss rāmu garu notiek. Šeit dažas epizodes ieskatam.

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos, jo nekādi amata ierobežojumi jau neesot noteikti, tā skaidroja valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks no Rīgas domes, pilsētas vicemērs.

12.oktobrī tika nolemts sākt kriminālvajāšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, policija vien apstiprināja, ka divām Rīgas brīvostas amatpersonām inkriminētais noziegums ir saistīts ar prēmiju izmaksu it kā pirms vairākiem gadiem, kad valdība nolēmusi, ka prēmijas maksāt nedrīkst, bet ostas valdes lēmums bijis pieņemts tomēr agrāk. Vēl arī Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā un ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro. LTV ziņoja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā nodarīts materiāls kaitējums lielā apmērā.

Tikmēr dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā apsūdzētais Pečaks ar sievu Irīnu Pečaku noslēdzis laulības līgumu par visas mantas šķirtību. Pečakam un viņa sievai pieder vairāki nekustamie īpašumi Ventspils novada Tārgales pagastā, kā arī Rīgā.

Pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) esot iepazinusies ar Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojuma gala versiju, ko VK atsūtījusi 21.augustā, un secinājusi, ka «VK nav konstatējusi RNP darbībā normatīvo aktu pārkāpumus». Attiecībā uz atsevišķu darbinieku nodarbināšanu VK gan esot izteikusi šaubas par likumību, ko RNP pilnībā noraida. Attiecībā uz uzņēmuma transportlīdzekļu efektīvāku izmantošanu RNP piekrīt, ka nepieciešama plānošanas un kontroles procesu uzlabošana. Akcents bija arī uz reprezentācijas izdevumiem - pusdienošanu biroja darbiniekiem un visiem, un vēl dažādām RNP nelikumīgās darbībām, izšķērdību un nolaidību, par ko Rīgā maksā dzīvokļu īpašnieki. RNP Valsts kontroles ziņojumu vispār uzskatot par «vienpusēju secinājumu virkni».

Jāpiebilst, ka Ģenerālprokuratūra saistībā ar VK konstatētajiem pārkāpumiem nolēmusi sākt kriminālprocesu - gan jau ne bez iemesla.

Pētījums un secinājumi no Copy-Paste

Vēl viens plaši izskanējis finanšu skandāls Rīgas pašvaldībā bija Dzanuškāna pētījums. Izmantojot Publisko iepirkumu likuma normu, juridiskos pakalpojumus drīkst pirkt bez atklāta iepirkuma, un, izmantojot to, Rīgas dome sagādājusi dāsnu līgumu domes priekšsēdētāja Ušakova padomniekam Dzanuškānam, kura advokātu birojam pērn rudenī bija bez konkursa uzticēts veikt juridisku pētījumu par teritorijas plānojuma pārvaldību, taču Rīgas pašvaldībā pētījumu parādīt nespēja. Pētījums pašvaldībai izmaksāja 35 000 eiro. Februārī Rīgas pašvaldības datubāzē «www.sus.lv» minētais pētījums tomēr tika publicēts, kur bija secināms, ka pētījums ir veidots, kopējot internetā brīvi pieejamus tekstus. Tad Dzanuškāns nolēma atmaksāt pašvaldībai par pētījumu saņemtos 35 000 eiro, tā vismaz Rīgas dome apgalvoja paziņojumā masu medijiem.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un Rīgas Centra humanitārās vidusskolas audzēkņi piedalās pasākumā Tīreļu mežniecībā, kurā izraugās vienu no Rīgas Ziemassvētku eglēm

FOTO: LETA

Par to, ka netiek ievēroti prokurora norādījumi tā dēvētajā SIA «Rīgas satiksmes» «nanotehnoloģiju lietā», prokuratūra septembrī lūgusi nomainīt minētās lietas izmeklētāju, sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Par iemesliem, kāpēc šādi prokuratūra rīkojusies, Kalnmeiers bija lakonisks un sacīja, ka lietas izmeklēšanā bijusi nepamatota kavēšanās, nebija nekādas reakcijas uz prokuratūras lūgumiem un norādēm. Atgādinām, ka VI) auditā tika atklāts, ka RS it kā piegādātajai precei nav izcelsmes dokumentu. To vairāk nekā gadu slēpis Kontroles daļas priekšnieka vietnieks - viņa firma iepriekš piegādāja mazgāšanas līdzekļus un trūkstošās nanotehnoloģiskās preces aizstāja ar savas firmas iepirkto. Valsts policija maija sākumā veica pirmās kratīšanas šajā lietā, tomēr tobrīd netika veikta kratīšana pašā RS. Tikmēr VID, šā gada jūnijā noslēdzot pārbaudi RS «nanotehnoloģiju lietā», atzina iepirkumu par nenotikušu; VID neviens neesot spējis sniegt ticamus pierādījumus, ka dārgie tīrīšanas līdzekļi pirkti un nogādāti RS, tādēļ uzņēmumam varētu nākties valsts budžetā atmaksāt nodokļus 100 000 eiro apmērā.

Atceramies, ka jau gadu dārgas biļetes?

2015.gada 16.janvārī Rīgas dome pieņēma nepopulāro lēmumu par Rīgas sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifa paaugstināšanu, no iepriekšējiem 0,60 eiro to paceļot līdz 1,15 eiro. Attiecīgi tika palielinātas arī soda naudas par braukšanu bez biļetes, kā arī «Rīgas satiksmes» apsaimniekoto autostāvvietu pakalpojuma cenas. Izmaiņas stājās spēkā no 1.februāra. Rīgas domē skaidroja, ka jauno tarifu veido viena brauciena pašizmaksa, kas esot 1,175 eiro.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) par 25 000 eiro izdevusi Andra Biedriņa un Edvīna Liepiņa grāmatu «Rīgas sabiedriskais transports no 19.gadsimta vidus līdz mūsdienām». Monogrāfija tapusi triju gadu laikā RS un nodibinājuma «Latvijas Industriālā mantojuma fonds» sadarbības rezultātā un ir veidota kā vēsturisks uzziņas materiāls. Grāmatas izdevējs ir RS. Tā tiks realizēta 4000 eksemplāros. Projekta izmaksas ir 25 000 eiro, ko sedza no RS budžeta, kas arī «baltiem diegiem kopā turas». Vienas grāmatas cena ir 10,80 eiro.

Šo uzņēmumu skāra arī kāds nejauks skandāls, kas nav saistīts ar regulārām papildu dotācijām, par to lasiet Apskata 6. sadaļā.

RD apstiprina pašvaldības nākamā gada budžetu; deficīts - 669 tūkstoši eiro

Rīgas domes (RD) deputāti sēdē otrdien pēc vairāk nekā divu stundu ilgas lemšanas un diskusijām atbalstīja pašvaldības nākamā gada budžetu. RD nākamā gada budžets paredz, ka pašvaldības ieņēmumi būs 809,512 miljoni eiro, bet izdevumi - 810,181 miljons eiro. Par budžetu balsoja 38 deputāti, 17 bija pret, bet divi atturējās. RD priekšsēdētājs Nils Ušakovs pauda, ka šis ir labākais budžets kopš 2009.gada, norādot, ka pašvaldība spējusi realizēt visus iecerētos projektus par spīti tam, ka ieņēmumu apmērs ir bijis būtiski mazāks, nekā beidzot strādāt iepriekšējam sasaukumam.

Uz augšu