Pirmssvētku laikā «STV Pirmā!» sarunu šova «Starp mums runājot» studijā valda gaiša svētku noskaņa. Arī sarunas ar Daci Matuli (ginekoloģe, Latvijas Ginekologu savienības prezidente) un Sindiju Vildi-Spingu («Chocolate events» vadītāja) ir nedaudz dievišķas un ārpus ikdienas skrējiena tematikas. Šajā vakarā dāmas runā par bērniņu rašanās brīnumu, augstākiem spēkiem, mīlestību, ārsta profesijas sūtību, vīrieša lomu ģimenes veidošanā un daudziem citiem nozīmīgiem un būtiskiem notikumiem cilvēka dzīvē. TVnet lasītājiem ir iespēja ieklausīties šajā vērtīgajā sarunā, kas ne vienam vien liks aizdomāties par patiesi svarīgo.
Dace Matule: Mani tomēr ļoti fascinē prezervatīvs!
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat šajā vakarā gaidāmas sarunas ar Pēteri Sproģi, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu, un Džemmu Skulmi, gleznotāju.
Sarunu šovs «Starp mums runājot» katru otrdienu plkst. 21.00 televīzijā «STV Pirmā!»
Citāti no intervijas
Dace: «Manu mīļo susuriņ, te ir ļoti daudz jāzubrās» - par atrasto 1912. gada pastkartīti, ko vectētiņš sūtījis vecmāmiņai no Kijevas, kur mācījies medicīnu.
Dace: Tā mums ir ģenētiska epidēmija [ģimenē kļūt par ārstu, - redaktora piezīme].
Dace: Ginekoloģija ir tikai plusi.
Dace: Tagad vīrietis ir atvēris ginekoloģijas un dzemdību nodaļas durvis, un vīrietis ir kopā, gan plānojot ģimeni, gan gaidot bērniņu, gan arī tajos brīžos, kad tas bērns nerodas tik drīz, kā gaidīts. Tas ir neauglības gadījumā.
Dace: Vīrietim ir ļoti grūti saprast, jo bērns vienmēr būs tuvāks sievietei nekā vīrietim. Bet tas ir viņa bērns. Un tā kļūšana par tēvu - [..] tas ir 24/7. [..] Tādēļ ir ļoti svarīgi, ka šajā sarunā ir parādījies tētis.
Dace: Mēs visi zinām, cik būtiski, ka zēns vai meitene aug ģimenē, kur ir tēvs un māte. Tas ir secīgi.
Dace: Jā, tas ir tāds Dieva projekts! [Par bērniņa ieņemšanu, - redaktora piezīme.]
Dace: Tu taču esi iemīlējusies! Tu mīli to vīrieti un ļoti gribi kaut kādā brīdī no viņa bērniņu. Bet vai tāpēc ir jārēķina – šis ir tas pareizais brīdis? Ātri, ātri nāc mājās – es tevi gaidu. Un vispār – uzreiz ātri, mēs nokavēsim to laiku. Cibric, cibric!
Dace: Kur paliek tas, kad visi tie stāvi – emocijas, dvēsele, miesa, seksualitāte – kad viņi sajūdzas kopā un top tas brīnums, kas ir bērns.
Dace: Es ticu, ka ir kaut kas ļoti stiprs, ļoti varens, kurš visus mūs ļoti, ļoti mīl.
Sindija: Bērniņš izvēlās vecākus.
Dace: Katram no mums ir šī pastkartīšu sajūta, ka tad, kad piedzims bērniņš, viņš tiks nocelts no plaukta. Tā kā Annas Gedes bildēs būs rožu ziedlapiņās, mazs lācītis, viņi būs veseli, viņi uzreiz zīdīs krūti un piena upes tecēs straumēm. Bet mēs jau neesam īsti pareizi.
Dace: Bieži vien ir tā disharmonija starp to, ko mēs gaidām un kāds tas bērns sanāk.
Dace: Dzemdības ir visneprognozējamākais pasākums dabā un medicīnā.
Dace: Mani tomēr ļoti fascinē prezervatīvs!