Labklājības ministrija pirmslaulību programmā kultivē stereotipus un citē «psihoterapeitu» Rudzīti

Ilustratīvs attēls FOTO: AFP/LETA

Labklājības ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju izstrādājusi pirmslaulību mācību programmu personām, kas vēlas reģistrēt laulību dzimtsarakstu nodaļā. Līdztekus praktiskiem padomiem par finanšu jautājumu, strīdu risināšanu un citiem tematiem materiālā iekļautas stereotipiem pilnas atziņas par lomu sadalījumu ģimenē, kur vīrietis atainots kā ambiciozs «mamutu mednieks», savukārt sieviete - kā emocionāla būtne, kuras galvenais uzdevums ir iekārtot vīrieša izveidoto telpu, radīt labvēlīgu iekšējo vidi, rūpēties un gan fiziski, gan emocionāli barot ģimeni.

Pirmslaulību mācību programmas ieviešanas mērķi ir nodrošināt topošajām ģimenē iespēju iegūt zināšanas un veidot izpratni par laulības tiesiskajiem, psiholoģiskajiem, ētiskajiem un sadzīves aspektiem, kā arī tiesiskajām sekām, ja personas nedzīvo laulībā, īpaši attiecībā uz bērniem, tā palīdzot topošajam vīram un sievai pirms stāšanās laulībā novērtēt ģimenes nozīmīgumu un laulāto atbildību tās saglabāšanā.

Programmas veidotāji nesola jaunajiem pāriem formulu, kā nodzīvot ilgi un laimīgi, bet piedāvā zināšanas un izpratnes impulsus katra paša vēlmei un centieniem piepildīt kāzu dienas cerību, lai laulība izdodas ilga un laimīga.

Izziņas materiālā jaunie pāri var uzzināt, ka ģimenē ir seksuālās attiecības, attiecības ar bērniem, ar vecākiem, kā arī ar naudu. Turklāt ģimenes cilvēku attiecības, arī mīlestība tiek pārbaudīta ar naudu. Tajā ietilpst gan solījumi, gan rēķināšanās ar otru cilvēku, gan upurēšanās, gan finanšu sānsoļi.

«Nauda attiecībās ir jūtīgs jautājums. Ne velti ir teiciens - kur trūkums pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu ārā. Tas tāpēc, ka trūkums atkailina emocijas. Tieši tāpēc par naudu ir jārunā, vēl jo vairāk tad, ja ir jāpieņem grūti lēmumi,» norāda eksperti. TM iesaka pirms laulībām izrunāt attieksmi pret naudu un finanšu paradumiem, kredītvēsturi un attieksmi pret kredītiem, sniedz padomus ģimenes budžeta veidošanā, finanšu pienākumu sadalījumā un plānošanā ģimenē, kā arī mudina pārrunāt karjeras plānus un uzkrājumu veidošanu.

Materiālā tiek skaidrots arī laulības institūts un tā nepieciešamība, tas arī iepazīstina ar laulības tiesiskajām sekām, ar apstākļiem, kad ģimenē ienāk bērns, un visbeidzot arī informē par laulības šķiršanu.

Interesantākā sadaļa ir par laulības psiholoģiskajiem un ētiskajiem aspektiem un dzimumu lomu ģimenē.

Ģimenes dzīve izziņas materiālā iedalīta astoņos periodos atkarībā no notikumiem un uzdevumiem ģimenes dzīvē, un lielākoties šie periodi noteikti, vadoties pēc bērna vecuma.

Sadaļā par dzimumu bioloģiskās un psihes īpatnībām un attīstības iespējām topošie laulātie var iepazīties ar stipri stereotipisku skatījumu uz laulības dzīvi.

Vīrietis pasauli uztver tieši un konkrēti, viņš ir orientēts uz sasniegumiem, taustāmiem panākumiem, konkrētu mērķi («nomedīt mamutu»), rīcību. Tāpēc arī skolas solā puikām nosēdēt ir daudz grūtāk nekā meitenēm, viņiem vajag skriet, kustēties, uzvarēt. Grūtībās vīrietis meklē risinājumu un jūtas slikti, ja tas nav atrodams.

Tas, kā vīrietis izjūt sevi un cik labi jūtas, lielā mērā atkarīgs no konkrētiem sasniegumiem, varēšanas, ko pauž arī nopelnītās naudas daudzums.

Tas vistiešākajā mērā ir saistīts ar dzimuma ārējām pazīmēm - anatomiju.

Vīrieša dzimumorgāni atrodas ķermeņa ārpusē un ir labi aplūkojami un izpētāmi. Līdz ar to zēns sevi labi iepazīst, un sajūtas ir skaidras, tiešas un saprotamas.

Tāda ir arī vīrieša dzīves uztvere - skaidra, tieša un saprotama, un viņi apjūk un ir pilnīgi dezorientēti sieviešu mājienu, intrigu, slēpto aprēķinu, savstarpējas aprunāšanas pasaulē. Līdzīgi arī vīriešu savstarpējās attiecībās vērojams tiešums un hierarhija, mērīšanās ar spēku. Skolas laikā pozīciju nereti nosaka izkaušanās, vēlāk - panākumi dzīvē, vīriešiem raksturīga atklāta domstarpību risināšana, arī brālība un izpalīdzība. Vīrieti raksturo fizisks spēks, mērķtiecība, darīšana, virzība uz priekšu. Sievieti raksturo maigums, plastiskums, harmonija, vides un telpas iekārtošana un radīšana.

Sievietēm nereti ir svarīgāk aprunāties par to, kā ir, nevis meklēt risinājumu.

Sievietes ir mierīgākas, pacietīgākas, iejūtīgākas, viņām ir laiks un vēlme iedziļināties un «knibināties» tā vietā, lai skrietu uz priekšu. Pavērojiet, cik atšķirīgas ir zēnu un meiteņu rotaļas!

Sievietes psihes īpatnības arī ir saistītas ar anatomiju - meitene īsti neko sev starp kājām neredz, pieskaroties sajūtas ir neskaidras, neko līdz galam nevar saprast,

meitenei patiesībā nākas ļoti uzticēties mātei, ka viņai tur tiešām kaut kas IR. Dažreiz mazi bērni domā, ka meitenes ir zēni, kam kaut kā NAV. Tādēļ sievietes bieži meklē un ierauga dziļāku jēgu, analizē motīvus, meklē kopsakarības - viņas iedziļinās. Savas vēlmes un jūtas izsaka neskaidri, netieši, aizplīvuroti, viņām liekas, ka viss tāpat ir skaidrs. Spēcīgu emociju brīžos, sievietēm var būt grūti sakoncentrēt domas. Saskarsmē valda atvērtība, atklātība un brīva plūstamība, konkurence vājāk izteikta, vairāk - savstarpēja sadarbība un atbalsts. Ja attiecības naidīgas - sievietes var ar acīm smaidīt, bet aiz muguras «rādīt zobus»,

nav sarežģītākas vides kā savstarpēju intrigu pilns sieviešu darba kolektīvs.

Paturot prātā dzimumu atšķirības, programmas veidotāji sniedz padomus, kā atvieglot saprašanos un mazināt pārpratumus un nesaskaņas. Sievietēm eksperti iesaka savas vēlmes paust skaidri un tieši, un tāpat paust arī prasības un nepatiku, uzsverot, ka aizvainojuma pilnu klusēšanu vīrietis attiecību sākumā nesapratīs, var arī nemaz nepamanīt. Tāpat eksperti iesaka atstāt vīrieša ziņā jautājumus, kas saistīti ar spēku, ātrumu, cīņu, kā arī rekomendē saudzēt un novērtēt vīrieša stiprumu un rīcības spēju.

Vīriešiem savukārt ieteikts - ja nesaprotat sievas izturēšanos, konkrēti pajautājiet, ko viņa vēlas. Arī tad, ja vīrietis visu vakaru uzklausījis un mierinājis sievieti - tas ir brīnišķīgi. «Atzīstiet, ja jūs neko nesaprotat un nezināt, kā reaģēt, un ļaujiet, lai jūsu sieva jūs māca un ieved komplicētajā un sarežģītajā jūtu pasaulē - novērtējiet to - viņa padarīs jūsu dzīvi dziļāku un bagātāku, atvērs tai jaunas dimensijas!»

Interesanta sadaļa ir arī par seksu - tajā pausts, ka vīrieša seksualitāte ir lineāra - jebkurš erotisks stimuls izraisa uzbudinājumu, bioloģiski tēviņa uzdevums ir pēc iespējas plašāk izplatīt savus gēnus, tas būtu - iesēt savu sēklu jebkurā pievilcīgā pretējā dzimuma pārstāvē. Arī cilvēkos bioloģiskie mehānismi runā, bet tie nav dominējošie. Savukārt sievietes seksualitāte ir cikliska - kad tā iekustināta, tā rit pati savu gaitu - uzbudinājums un seksuālā vēlme pakāpeniski pieaug, tam seko seksuāla tuvība un orgasms, tad - atslābums un seksuālās vēlmes samazināšanās līdz viszemākajam punktam, kad tā atkal sāk pieaugt.

Lai seksuālā dzīve būtu spilgta un piepildoša, sievietei svarīgi spēt paļauties, atdoties, pieņemt vīrieti,

savukārt vīrietim - saudzēt un cienīt sievieti, un dot - radīt tādu vidi, kurā viņa var atdoties.

Vīrieša ķermenī olbaltumvielu ir proporcionāli vairāk -

vīrišķīgs ķermenis ir stūrains un stiegrains, ciets un stiprs.

Un līdzīgi kā šūnā proteīniem, ģimenē vīrietim ir viegli un dabiski atbildēt par aizsardzību un kustību (rīcību), un nodrošināt atbalstu - radīt struktūru, telpu, kurā ģimenei mitināties.

Savukārt sievietes ķermenī proporcionāli vairāk ir tauku (jeb lipīdu), tās ir eļļainas molekulas, kuras ir enerģētiski ļoti bagātas, bet ar vājākām savstarpējām saitēm - tās neveido stingru struktūru, bet brīvi izplūst pa visu telpu (kā pingponga bumbiņas). Šūnā lipīdu molekulas dod enerģiju augšanai un attīstībai, ķermenī tas vairāk saistās ar iekšējiem orgāniem, kas pasargāti atrodas ķermeņa iekšienē un apgādā ar enerģiju visu organismu, arī muskulatūru.

Sievišķīgs ķermenis ir ar liektām, apaļām aprisēm un maigs.

Un līdzīgi kā lipīdu molekulai, sievietei ģimenē ir viegli un dabiski atbildēt par augšanu un attīstību - iekārtot vīrieša izveidoto telpu, radīt labvēlīgu iekšējo vidi, rūpēties un barot - gan fiziski, gan emocionāli ģimeni.

Sadaļā par sievietes un vīrieša izaugsmi pausts, ka darbu un pienākumu sadalījums katrā ģimenē var būt citādāks, tomēr vērojamas daudzas ļoti stabilas un maz mainīgas iezīmes -

parasti sieviete ir tā, kas izvēlas aizkarus un traukus, iekārto māju.

Viņa zina, kur katrai lietai ir vieta. Un

biežāk tas ir vīrietis, kas iegādājas elektrotehniku, nes iepirkumu maisiņus un gādā, lai tiktu salabota saplīsusi ūdens caurule un pilošs krāns.

Raksturīgs sadalījums skar arī ģimenes finansiālos resursus -

sieviete lielākoties vēlas daudz tērpu, kurpju, rotu un somiņu, kamēr vīrietim bieži nepieciešama laba mašīna un jauns telefons.

Sieviete lielākoties mierina un auklē bērnu, vīrietis mudina to atstāt silto mammas klēpi un doties izpētīt pasauli.

Runājot par sievietes izaugsmi, eksperti pauž, ka svarīgāk ir arī atrast telpu un laiku sev - nodarbēm, kas sievietei pašai svarīgas, kas piepilda, rada prieku un dod spēku. Ja sieviete sāk smago izdabāšanas ceļu, viņa izsīkst, zaudē prieku un enerģiju, kļūst pelēka un nelaimīga.

Vēl viens nelabvēlīgs scenārijs veidojas tad, ja sievietei vairāk gribas ŅEMT. Tad viņa žēlojas, ir neapmierināta un jebkuras pūles uztver kā netaisnību.
Vīrieša izaugsme savukārt šajā izziņas materiālā saistīta ar prasmīgu spēka un varas lietošanu.

Mūsdienās vīrieša atbildība par ģimeni un finansēm un līdz ar to arī vara ir mazinājusies, salīdzinot ar tradicionālo sabiedrību, kad vīrietis uzturēja ģimeni un sieviete rūpējās par māju un bija atkarīga no vīra. Tas ir ļoti individuāli - cik lielu atbildību un cik lielu vēlmi pēc varas izjūt katrs vīrietis un kā spēj savu personisko redzējumu savienot ar sabiedrības nostādnēm un savu konkrēto dzīves situāciju. Tie ir vīrieša izaugsmes jautājumi. Un tie ietver savas varēšanas, spēka aspektus, ko raksturo panākumi, pārticība, fizisks spēks, drosme un rēķināšanās ar citiem (sievu, bērniem, dzimtu).

Izziņas materiāla autori norāda, ka mūsdienās darbu un pienākumu saistība ar dzimumu mazinās - sievietes vada uzņēmumus un brauc ar motocikliem, vīrieši maina zīdaiņiem autiņbiksītes un gatavo ēst. Tomēr tie ir vien nedaudzi soļi pretējā dzimuma lauciņā, kas sniedz dažas jaunas prasmes. Skatoties plašāk,

cilvēks var veikt jebko, ko viņš vēlas vai dzīve piespiež. Tomēr ikvienu lietu var darīt sievišķīgi un var darīt vīrišķīgi.

Galvenais būt harmoniski saskaņā ar savu dzimumu.

Sievietes un vīrieša dabu izziņas materiāla autori ilustrē ar piemēru par auto vadīšanu.

Sievietes kopumā braucot uzmanīgi un apdomīgi, ne pārāk ātri. Viņas drīzāk nokavēs, nekā riskēs uz ceļa.

Sievietes labprāt palaiž otru pa priekšu, viņas precīzāk ievēro noteikumus. Sievietes slikti jūtas intensīvā satiksmē, un viņām nepatīk novietot mašīnu stāvvietā. Tā ir sievišķīga auto vadīšana.

Vīrieši brauc pavisam citādi - ātri, strauji, veikli. Viņi perfekti izjūt mašīnas gabarītus un bez grūtībām to izmanevrē šaurās vietās.

Pieklājība uz ceļa un precīza noteikumu ievērošana pavisam noteikti nav viņu prioritātes, un risks viņus pārāk nebiedē. Tā ir vīrišķīga auto vadīšana, pamāca pirmslaulību konsultanti.

Pēc šīs analoģijas autoru domām, autovadīšanā, tāpat kā ikvienā ikdienas nodarbē, izpaužas katra dzimuma uzdevumu un nozīmes dažādība -

vīrietim ir svarīgi kaut kur ātri nokļūt, lai ko paveiktu jeb «nomedītu mamutu», bet sievietei - sargāt sevi, lai varētu rūpēties par bērniem.

Savstarpēja konkurence, vēlme dominēt, sava vai otra dzimuma noniecināšana saindē un bojā attiecības. «Sieviete bez vīrieša mīlestības (ne bez seksa) kļūst asa, cieta, saspringta. Vīrietis bez sievietes mīlestības kļūst agresīvs un cinisks,» analizē eksperti.

Izziņas materiāla autori aicina neuztvert laulību kā pašsaprotamu un galīgu, pabeigtu, bet drīzāk kā savienību, kas katru dienu jāapstiprina no jauna. Ne aizmest prom savu atbildību pret otru, bet tomēr pārliecināties - vai tu joprojām un atkal izvēlies mani.

Šajā sakarā arī citēts īpatnējiem uzskatiem bagātais «psihoterapeits» Viesturs Rudzītis, kurš salīdzinoši runā par laulību kā par trīsistabu dzīvokli, kur vīram un sievai ir katram sava istaba un viena - kopējā. Katrs var pēc vēlēšanās uzturēties savā vai kopējā, kur var (un nevar) satikt otru, jo katrs tur iet tad, kad pats vēlas. Ja gribas satikt dzīvesbiedru, jāgaida kopējā istabā, kamēr viņš atnāks, neko nepārmetot un nepieprasot.

Ļoti cieša piesaiste gan garantē drošību (it kā), bet iznīcina attiecību svaigumu. Tāpēc ir labi pārvarēt, panest zināmu nenoteiktību un nedrošību, lai ik vakaru justu milzu gandarījumu - šis brīnišķīgais vīrietis, šī vienreizējā sieviete atkal guļ man līdzās, iesaka izziņas materiāla autori.

Uz augšu
Back