Intervijas ar patvēruma meklētājiem, kuru skaits šogad ir palielinājies, kļūst sarežģītākas, atzina Valsts Robežsardzes pārstāve Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra «Daugavpils» priekšnieka vietniece Inese Krūmiņa. Viņa stāsta, ka jautājumi intervijai tiek gatavoti individuāli. Parasti pārrunas ilgst divas stundas vai ilgāk, kas atkarīgs no tā cik daudz informācijas patvēruma meklētājs var un vēlas sniegt.
«Šogad interviju skaits ir palielinājies un tās palikušas sarežģītākas, piemēram ģeopolitisko notikumu kontekstā,» norāda Krūmiņa.
Krūmiņa sīkāk nestāsta par intervijas saturu, bet Patvēruma likums paredz, ka intervijā ir sniedzami paskaidrojumi un patvēruma meklētāja rīcībā esošiem dokumentiem, par vecumu un iepriekšējo darbību, ieskaitot datus par ģimenes locekļiem, tēvu un māti, brāļiem un māsām, identitāti, pilsonību, iepriekšējo dzīvesvietu un dzīvesvietas valsti, iepriekšējiem patvēruma iesniegumiem, ceļojumu maršrutiem, personu apliecinošiem un ceļojumu dokumentiem, iemesliem, kāpēc lūgts patvērums.
«Patvēruma pieprasīšanas motivācija ir dažāda - sociālās labklājības paaugstināšanas nolūkos, ekonomiskie aspekti, politiskā situācija izcelsmes valstī un vajāšana izcelsmes valstī,» atklāj Krūmiņa.
Legāli šogad Latvijā ir ieradušies 65 patvēruma meklētāji, bet nelikumīgi - 259, liecina robežsardzes dati.
Robežsardzes pārstāve atzina, ka lielākā daļa potenciālo patvēruma meklētāju ieceļo Latvijā nelikumīgi, apejot robežkontroles punktus, bez personu apliecinošiem dokumentiem vai ar viltotiem ceļošanas dokumentiem, un tikai pēc aizturēšanas iesniedz iesniegumu par patvērumu, lai novērstu vai kavētu izraidīšanas procedūru.
Pēc iesnieguma par patvēruma piešķiršanu saņemšanas, robežsardze veic patvēruma meklētāja mantu apskati, fotografēšanu, daktiloskopēšanu, datus ievadot EURODAC sistēmā un 24 stundu laikā veic patvēruma meklētāja sākotnējo aptauju. Lēmumu par patvērumu pieņem Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Šajā procesā ir iesaistīta arī bāriņtiesa, ja runa ir par nepilngadīgo.
Aģentūra BNS jau ziņoja, ka šogad bēgļa statuss šogad Latvijā piešķirts četriem cilvēkiem, bet alternatīvais statuss, kas ļauj Latvijā uzturēties gadu, 20 cilvēkiem. Šogad patvērumu Latvijā pieprasījuši 317 cilvēki.
Tāpat jau vēstīts, ka Saeima drīzumā izskatīs jauno Patvēruma meklētāju likumu, kas paredz, ka turpmāk patvēruma meklētājus intervēs PMLP.
