Pārvalde: Nav pamata Latvijā ļaut sākt medīt brūnos lāčus

Krauze martā solīja izvērtēt iespēju ierobežot lāču populāciju Latvijā. Latvijas Radio viņš atzīmēja, ka pirms 20-30 gadiem Latvijā bija tikai daži lāči, bet šobrīd meža nozares speciālisti norāda, ka valsts teritorijā dzīvo aptuveni 120 lāči, tādēļ esot jādomā par šīs īpaši aizsargājamās sugas dzīvnieku limitēšanu, lai lāču skaits būtiski nepieaugtu.

Kā aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vecākā komunikācijas speciāliste Ilze Reinika, DAP vēstulē ministram klāsta, ka vēsturiski brūnais lācis Latvijas teritorijā ieviesies, beidzoties pēdējam ledus laikmetam (pirms 8-11 tūkstošiem gadu), taču 19. un 20.gadsimtā Latvijā lāči kā populācija tika iznīcināta. Šī iemesla dēļ kopš 1977.gada Latvijā lācis ir valsts aizsardzībā un ir iekļauts īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Brūnais lācis ir Eiropas mērogā apdraudēta suga, kuras aizsardzību Latvijā paredz Eiropas Padomes direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, uzsver DAP. Brūnā lāča sugas aizsardzības plāns Latvijā pirmo reizi tika izstrādāts un apstiprināts 2003.gadā. Šī plāna mērķis ir sekmēt brūnā lāča labvēlīga stāvokļa saglabāšanu Baltijas populācijā neierobežotā laikā un tā sasniegšanu Latvijas teritorijā, nenosakot termiņu, minimālo vai maksimāli pieļaujamo dzīvnieku skaitu.

Patlaban Latvijā vērojama stabila brūnā lāča populācijas atjaunošanās, sasniedzot 120 īpatņus. Salīdzinoši Igaunijā mīt vairāk nekā 1000 lāču.

Brūnais lācis ir lielākais no Latvijas plēsējiem. Lāču mātītes svarā var sasniegt 150 kilogramus (kg), bet lāču tēviņu svars var sasniegt 300 kg. Brūnā lāča dzīves ilgums var pārsniegt pat 30 gadu, un tam Latvijā nav dabisko ienaidnieku.

Reinika skaidro, ka ikdienā tas nav agresīvs un lielākoties izvairās no sastapšanās ar cilvēku. Cilvēkam bīstams lācis var kļūt, ja ir pāragri iztraucēts no ziemas guļas, tas ir ievainots, kā arī lāču mātītes ar mazuļiem.

Lai palīdzētu atpazīt, noteikt un savlaicīgi pamanīt dabā pazīmes, kas liecina par īpaši aizsargājamās sugas brūnā lāča īpatņu klātbūtni, DAP sadarbībā ar Latvijas valsts mežzinātnes institūta "Silava" un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem izstrādājusi vadlīnijas medniekiem, mežizstrādē iesaistītajiem un citiem mežā gājējiem. Materiālā skaidrots, kā identificēt migas vietu un teritoriju, kurā uzturas brūnais lācis un kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā.

Kā vēstīts, Igaunijā brūno lāču medību sezona ir no 1.augusta līdz 31.oktobrim, un 2024.gada sezonā Vides departaments atļāvis nomedīt 94 lāčus. Ja atsevišķi lāči rada postījumus, nomedījamo dzīvnieku skaitu var palielināt vēl par astoņiem, paredz departamenta lēmums.

Pēdējo 15 gadu laikā Igaunijā ir gan pieaudzis lāču skaits, gan palielinājušās lāču apdzīvotās platības. Lāču populācijas stāvoklis Igaunijā uzskatāms par ļoti labu, vērtē mednieku organizācija.

Kā vēstīts, pērn Latvijā par lāču nodarītajiem zaudējumiem diviem biškopjiem DAP kopā izmaksāja 4313 eiro kompensāciju. Latvijas biškopības biedrības (LBB) padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis pauda, ka lāču aktivitāte un postījumi bišu saimēm Vidzemes pusē pēdējos gados augusi. Viņš pauda, ka vienīgais reālais veids, kā biškopji var aizsargāt bišu saimes no lāču uzbrukumiem, ir elektriskā gana uzstādīšana. Ar elektrisko ganu var ierobežot dravu no visām pusēm un liegt lāčiem piekļuvi. Šādi elektriskie gani ir uzstādīti arī Igaunijā, Somijā, Kanādā un ASV, kur biškopji cīnās ar līdzīgām problēmām.

LBB valdes loceklis Valters Brusbārdis piebilda, ka, izmantojot Eiropas finansējumu, LBB palīdz biškopjiem uzstādīt elektriskos ganus. Viņš atzīmēja, ka elektriskie gani ne vienmēr palīdz, bet tas ir vienīgais mehānisms, kā stropus nosargāt pret lāču postījumiem. Lāču apdraudējums Latvijā ir jauna problēma, kura patlaban ir reģionāla, bet ar laiku būs aktuāla arī visā Latvijā. Lāču populācija Latvijas teritorijā strauji pieaug un nostiprinās.