Jauniešiem, kas ieradīsies kā migranti, vienīgā iespēja būs mācīties latviešu valodas skolās. Citas alternatīvas pašlaik netiek apspriestas, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja izglītības ministre Mārīte Seile.
Seile: Migrantu bērniem vienīgā iespēja būs mācīties latviešu valodas skolās
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saeimas Eiropas lietu komisija piektdien apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padomē, kura notiks 23. un 24.novembrī.
Deputāts Edvīns Šnore (NA) taujāja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pozīciju jautājumā par migrantu jauniešu izglītību. Viņš norādīja, ka pozīcijā teikts, ka Latvijā jau 20 gadus veiksmīgi darbojas bilingvālā izglītība. Deputāts jautāja Seilei, kāda atbilde no ministrijas puses varētu būt diskusijās padomē pašreizējā situācijā, kad gaidāma patvēruma meklētāju pārdale ES.
Seile atbildēja, ka bilingvālā izglītība pozīcijā ir minēta kā pozitīvs piemērs, jo Latvijā skolotājiem ir liela pieredze strādāt ar bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu.
«Bet jauniešiem, kas ieradīsies kā migranti, vienīgā iespēja būs mācīties latviešu valodas skolās. Citas alternatīvas pašlaik netiek apspriestas,» norādīja ministre.
Pašlaik kādā no skolām Latvijā mācās arī kāds jaunietis, kurš neprot ne lasīt, ne rakstīt, viņa informēja.
Neņemot vērā to, ka pedagogi ir strādājuši bērniem, kuru dzimtā valoda ir cita, nevis latviešu, viņu pieredze attiecībā uz cittautiešu mācīšanu ir nepietiekama un būtu stiprināma, uzskata Seile.
Savukārt partijas «Saskaņa» deputāts Igors Pimenovs vēlējās noskaidrot, kurās skolās līdz šim mācījušies migrantu bērni. Izglītības ministre stāstīja, ka skolas tiek izvēlētas, ņemot vērā dzīvesvietu. Ieceļotāji Latvijā mācījušies gan Rīgas Ukraiņu vidusskolā, gan Rīgas 15.vidusskolā, gan arī Jelgavas 5.vidusskolā.
Pēc Pimenova domām, nebūtu taisnīgi, ja bēgļu bērniem būtu jāmācās tikai latviešu skolās,
ņemot vērā, ka tie nebūs tikai no Āfrikas valstīm, bet arī no Ukrainas.
Seile atbildēja, ka savu personīgo viedokli nepaudīs, un norādīja, ka varētu tikt noteikti izņēmuma gadījumi valstīm, ar kurām Latvijai ir savstarpējie līgumi.
Jau ziņots, ka Latvijas valdības un Saeimas Eiropas lietu komisijas apstiprinātā pozīcija paredz atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera plānu migrācijas krīzes risināšanai Eiropā, kopumā Latvijā uzņemot līdz 776 patvēruma meklētājus.
Pēc terora aktiem Parīzē amatpersonas norāda, ka Latvija pašlaik neredz iespējas uzņemties papildu saistības bēgļu uzņemšanā.