Līdz 2030.gadam iedzīvotāju skaits Latvijā varētu sarukt vēl par 20%, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē pavēstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze. Viņa norādīja, ka pašlaik no 2000.gada līdz 2014.gadam iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 380 tūkstošiem cilvēku.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz šā gada 1.janvāri 80% no pašreizējiem iedzīvotājiem dzīvo 38 pašvaldībās, un tas VARAM ieskatā «liek domāt par to, vai pašvaldības nav pārāk sadrumstalotas».
Raugze LPS domes sēdē, diskutējot ar pašvaldību pārstāvjiem, norādīja, ka jaunās administratīvi teritoriālās reformas nodrošinās efektīvu teritoriju pārvaldību un ekonomisko attīstību. Atbildot par sabiedrības ieguvumu no ATR viņa pavēstīja, ka tā būs iespēja nodot papildu funkcijas pašvaldībām un paplašināt to jautājumu loku, kas tiek risināti pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, tāpat tā būs iespēja koncentrēt un novirzīt lielākus finanšu resursus teritoriju sakārtošanai un attīstībai, tostarp infrastruktūrai un pakalpojumiem. Ar jaunajām ATR iedzīvotāji saņems daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu, kā arī būs iespēja novirzīt vairāk resursu funkciju izpildei, samazinot administrēšanai nepieciešamos izdevumus, kas būtu efektīvāks nodokļu maksātāju resursu izlietojums.
Pašvaldību pārstāvji gan skeptiski raugās uz jaunajām ATR. Viņiem joprojām nav skaidrs, kā, izveidojot lielāku novadu, «slimnīca pienāks tuvāk iedzīvotājiem» un kā jaunās ATR spēs ietekmēt demogrāfiju. Vairāki pašvaldību pārstāvji norādīja uz to, ka jau pēdējās refomas paredzēja apvienošanos, taču īstu ieguvumu nav ne mazajām pašvaldībām, ne lielajām. Tāpēc pašvaldību pārstāvjiem ir bažas par to, ka vēl viena pavienošanās neko neuzlabos.
Tāpat viņi izteica pārmetumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam, ka viņš sākotnēji nenāca pie LPS, bet par jaunajām reformām pašvaldības uzzināja no medijiem. Gerhards norādīja, ka «reformas nav nekas jauns. Tās mērķi un uzdevumi ir apstiprināti valdībā jau 2014.gada decembrī».
Gerhards sacīja, ka darba grupa, kurā ir pārstāvji no katras koalīcijas partijas, vai nu 16.novembrī vai nākamajā koalīcijas padomes sēdē, vienosies, «kurā virzienā ies».
«Attiecīgi uz šīs vienošanās pamata mēs gatavosim priekšlikumus valdībai. Līdz decembra beigām iesniegsim valdībā priekšlikumus par teritoriju veidošanu ap lielajām pilsētām. «Vienotība» un Nacionālā apvienība konceptuāli atbalsta jautājuma virzību un Zaļo un zemnieku savienība ir gatava piedalīties diskusijā. Mēs, protams, saskaņosim ar pašvaldībām variantu, ko virzīsim uz valdību. Diskutējot uzklausīsim un izvērtēsim pašvaldību viedokļus. Uzdevums mums ir līdz decembra beigām iesniegt šos priekšlikumus valdībā un mēs to arī izdarīsim,» sacīja Gerhards.
Jau ziņots, ka VARAM sākusi diskusiju par mazāku pašvaldību skaitu un piedāvā divus modeļus administratīvi teritoriālajai reformai. Pirmais variants paredz 49 novadus un deviņas republikas pilsētas, savukārt otrs - 29 sadarbības teritorijas ap attīstības centriem. VARAM rosina reformu ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas.
