/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/15/9576404t1hf098.jpg)
«Rīgas satiksme» ņem vērā neredzīgo un/vai vājredzīgo vajadzības un norādes sabiedriskā transporta attīstībai nākotnē. Tomēr Latvijas Neredzīgo biedrība atzīst, ka reālā situācija ir pretēja.
Rīgas Satiksmei nerūp redzes invalīdi?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Katru dienu sabiedrisko transportu Rīgas galvaspilsētā izmanto simtiem tūkstoši cilvēku, un tajos ietilpst cilvēki ar redzes, kustību, dažādiem garīgiem traucējumiem u.tml. Tāpat sabiedrisko transportu izmanto māmiņas ar bērnu ratiņiem, gados veci cilvēki un vienkārši pasažieri, kuri vēlas nokļūt no darba uz mājām. Iespēju robežās «Rīgas satiksme» cenšas ņemt vērā visu iepriekš minēto pasažieru vajadzības. Iegādājoties jaunus transporta līdzekļus, «Rīgas satiksme» ir noteikusi, ka
jaunie autobusi un trolejbusi jau ir aprīkoti ar papildu tablo sānos, kur lieliem cipariem norādīts maršruta numurs,
tāpat ir ņemtas vērā cilvēku ar redzes traucējumiem prasības par kontrastējošāku fonu maršruta norādēs,» skaidro «Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis.
Zaķis piebilst, ka «Rīgas satiksme» ir arī ieviesusi prasību visiem transporta līdzekļu vadītājiem: gadījumā,
ja pieturvietā stāv cilvēks ar paceltu balto spieķi, vadītājam ir jāizkāpj un jāpajautā, kādu transportu minētais cilvēks gaida un kur vēlas nokļūt,
kā arī jāpalīdz iekāpt un vēlāk arī izkāpt no sabiedriskā transporta.
Latvijas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētāja Svetlana Sproģe TVNET norāda, ka reāli dzīvē situācija ir citāda: «Sāksim ar to, ka «Rīgas satiksmes» argumentu - vadītājiem, redzot pieturā cilvēku ar redzes traucējumiem, kas pacēlis balto spieķi, jāizkāpj un jāpalīdz - dzirdu pirmo reizi. Otrkārt, kā tas izskatītos, ja neredzīgais cilvēkiem pārpildītā pieturā paceltu spieķi? Tiktu traumēti apkārtējie, turklāt spieķa nozīme norādīta Ceļu satiksmes noteikumos (autovadītājiem, redzot, ka cilvēks ar redzes traucējumiem pie brauktuves pacēlis balto spieķi, jāaptur transporta līdzeklis un jādod priekšroka gājējam to šķērsot jebkādos apstākļos vai vietā).»
«Rīgas satiksme» skaidro problēmas
«Nesen «Rīgas satiksmē» tika rīkots īpašs seminārs ar Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvo padomi ar mērķi skaidrot, ko «Rīgas satiksme» ir darījusi līdz šim, lai atvieglotu pārvietošanos sabiedriskajā transportā personām ar invaliditāti, kā arī uzklausīt viņu ieteikumus,» pauž Zaķis.
Neredzīgo biedrības vadītāja tomēr precizē: «Man vadot Latvijas Neredzīgo biedrību pēdējos trīs gadus,
komunikācija ar «Rīgas satiksmi», precīzāk, Rīgas domi, notika tikai vienu reizi, turklāt pēc mūsu iniciatīvas.»
Par «Rīgas satiksmes» nākotnes plāniem, lai neredzīgajiem un vājredzīgajiem cilvēkiem sabiedriskais transports būtu ērtāk pieejams, pārstāvis min, ka arī turpmāk, iegādājoties un saņemot jaunus transporta līdzekļus, «Rīgas satiksme» strādās ar dažādām sociālām grupām un centīsies, lai transports būtu pēc iespējas ērts lielākajai daļai pasažieru. Arī transporta līdzekļi, kurus «Rīgas satiksme» saņems šogad, - 25 trolejbusi un 35 autobusi - būs aprīkoti ar iepriekšējā atbildē minētajiem tablo (lieliem cipariem norādīts maršruta numurs).
Tomēr, vai un kad sabiedriskajā transportā tiks iebūvēti skaņas signāli, lai neredzīgajiem būtu vieglāk orientēties un konstatēt, kāds transports piebraucis, «Rīgas satiksmei» atbilžu nav. «Pie šāda risinājuma «Rīgas satiksme» strādā, bet pagaidām mēs nevaram nosaukt konkrētu laiku, kad šāda sistēma varētu sākt pilnā apjomā darboties,» skaidro Zaķis.
Latvijas Neredzīgo biedrības vadītāja norāda, ka skaņas signālu sistēmai, kas skan uz ārpusi, jaunajos sabiedriskajos transportlīdzekļos jābūt iebūvētai automātiski. Ar «Rīgas satiksmes» jauninājumu, ka vājredzīgo cilvēku labad sabiedriskā transporta maršrutu numuri un galapunktu nosaukumi padarīti lielāki, labāk saredzami, nepietiek: «Latvijā ir arī cilvēki ar tik vāju redzi, ka nespēj saskatīt šos «Rīgas satiksmes» uzlabojumus joprojām. Ir jādomā par skaņas signālu ieviešanu!»
Uzklausot «Rīgas satiksmes» un Latvijas Neredzīgo biedrības pozīcijas, šķiet acīmredzams, ka Rīgas pašvaldībai piederošais uzņēmums nav pilnvērtīgi konsultējies ar Latvijas Neredzīgo biedrību, lai apzinātu redzes invalīdu vajadzības. Vai patiešām Rīgas Satiksme uzskata «lielāku tablo» uzstādīšanu par pieņemamu un godpilnu attieksmi pret neredzīgajiem?