Lasītprasmes līmenis - zems un bez izpratnes. Kā pārliecināt bērnus lasīt?

Ir bērni, kuriem konstatēti lasīšanas traucējumi, taču lielākajā daļā gadījumu pie tā, ka bērns brīvajā laikā no grāmatām turas pa gabalu, ir vainojams motivācijas trūkums. To gan grūti novērot šajā Rīgas 6.vidusskolas 3.klasē.

Aija Ruģēna, sākumskolas skolotāja: - Vājie lasītāji kaut vai 2-3 izlasa. Arī labi. Arī iepriecina. Ir arī, kas 20 izlasa.

Tas lielā mērā ir skolotājas Ruģēnas nopelns. Visi šie bērni jau no pirmās klases īpašā burtnīcā atzīmē izlasītās grāmatas. Palaikam latviešu valodas stundas tiek ziedotas izlasīto grāmatu prezentēšanai. No klasesbiedru prezentācijām tiek izvēlēta nākamā grāmata, un bērni savā starpā ar tām mainās.

Ruģēna: - Un tad mēs konstatējam gada beigās, kas ir biežāk un vairāk lasītie autori, kuras grāmatas mūsu klasē ir top3 sarakstā, un arī pie viena tādā pašā veidā viņi mācās veidot savas grāmatas. Pirmajā klasē mēs veidojām grāmatiņu.

Bērni: - Jā, Zīļuks. Izlasījām visi un tad arī sākām veidot savu stāstu par Zīļuku.

- Tagad, kad klasesbiedri stāsta par savām grāmatām, ir kāda tāda, kuru tu gribētu nākamo izlasīt?

Kristers: - Jā. To, ko Elīza izstāstīja. «Mans vārds ir Džeronīmo Stirtons».

Liesma: - Man visvairāk patīk, piemēram, Astrīdas Lindgrēnes grāmatas, vai es parasti ņemu tās grāmatas, kuras izlasa mana lielā māsa, jo viņa vienmēr mani iedvesmo.

Taču Tomass godīgi atzīst – lasīšana nav viņa mīļākā nodarbe.

- Ko tu labprātāk dari?

Tomass: - Zīmēju. Spēlēju videospēles un kaut kā tā.

- Kad tu izdomā, ka tomēr jāpalasa?

Tomass: - To es izdomāju tad, kad man mājās nav interneta.

Bērnus, kurus neieinteresē klasesbiedru stāstījumi, skolotāja mudina ar citu «burkānu»...

Ruģēna:

Piemēram, semestra beigās – cik grāmatu izlasīts, tāda atzīme nāks klāt latviešu valodā.

Ļoti laba motivācija. Uzreiz, lai vai kā – bērni ņem un lasa, un cenšas aizvien vairāk.

Arī eksperti norāda – bieži gan vecāki, gan skolotāji lasītmācīšanai pieiet pārāk tehniski.

Aija Tūna, pedagoģijas eksperte: - Lasītprasme tiek pasniegta kā ļoti tehnisks process, bet lasīšana, lasītprasme sākas ar motivāciju, ar to, kāpēc man kaut kas būtu jāuzzina, un tas var būt priekam, tas var būt informācijai, tas var būt gluži praktiskiem nolūkiem.

Un katrā vecumā jāmotivē atšķirīgi. Piemēram, pirmsskolā, kas ieliek pašus lasīšanas pamatus, tas, ka grāmata ir interesanta, ir jāparāda. Tiešā nozīmē!

Inese Akmene, Pastendes PII «Ķipars» vadītāja vietniece māc. un audzināšanas darbā: - Vai tas būtu ar rotaļām, tēliem, vai ar pirkstu lellītēm. Bērni noklausās stāstiņu, tad viņi attiecīgi izspēlē pa lomām.

Veidi jau ir dažādi, ir tikai jāvēlas. Pateikt – paņem grāmatu, palasi – tas nestrādā.

Tāpat eksperti ir vienisprātis – grūti bērnam iemācīt mīlēt grāmatas, ja viņš nekad neredz savus vecākus lasām.