Par vecākiem nepiedzimst

FOTO: PantherMedia/Scanpix

Pacilātībai un sajūsmai, ko jaunie vecāki pārdzīvo, bērnam nākot pasaulē, seko jaunām ikdienas rūpēm piepildītas dienas un negulētas naktis. Nogurums, miega bads, laika trūkums, piemērošanās jaunajai situācijai ir nopietns pārbaudījums jaunajiem vecākiem.

Ne katrs to spēj izturēt, un daļa pāru tieši sava pirmā bērna pirmajā dzīvības gadā izšķiras. Iemeslus tam skaidro Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas klīnikas psihoterapeite Dace Jubase.

Mainās principi

Mazuļa piedzimšana ir brīnums – it īpaši tad, ja tas ir gaidīts, divu mīlošu cilvēku izlolots bērns. Bet tas ir arī milzīgs pārbaudījums pāra tuvībai, saskaņai, atbildībai un attiecībām kopumā. Tās nekad vairs nebūs tādas kā iepriekš.

Pirms bērna ienākšanas ģimenē uzmanība tiek veltīta partnerim, arī no viņa tā tiek saņemta. Līdzvērtīgās, cieņpilnās attiecībās pastāv princips – dots pret dotu. Ienākot ģimenē bērnam, viss mainās, jo ir parādījies vēl kāds, kuram ir jādod visvairāk. Īpaši daudz laika, uzmanības un mīlestības mazulim veltī māte, kura bērnu baro, kopj, un viņa vajadzībām jāpakārto viss pārējais.

Zīdainītis ir bezpalīdzīgs, pilnībā atkarīgs no saviem vecākiem. Viņš prasa nedalītu uzmanību un rūpes, tūlītēju savu vajadzību apmierināšanu. Bērna veselīgai attīstībai ir nepieciešama beznosacījuma mīlestība. Tieši šī spēja

bērna vajadzības likt pirmajā vietā nosaka to, cik labi vecāki būs konkrētais pāris.

Izprast un palīdzēt

Par vecākiem nepiedzimst, tā ir loma, kura jāpieņem un jāapgūst visas dzīves laikā. Maldīga ir ilūzija, ka bērniņa piedzimšana īpaši neko nemainīs ikdienā. Tāpēc, sastopoties ar realitāti, var rasties satraukums un apjukums. Kā tikt galā ar visiem jaunajiem pienākumiem? Kā vienlaikus būt ne tikai labai mātei, tēvam, bet arī sievai un vīram, kur atrast laiku, lai nepazaudētu viens otra uzmanību? Ne vienmēr jauniem vecākiem to izdodas pārrunāt vienam ar otru, jo trūkst dzīves pieredzes, nereti arī iejūtības, izpratnes. Mātē var rasties aizvainojums, nevienlīdzības vai pāridarījuma izjūta,

jo viņa nevar pagūt visu kā agrāk, mājās nav kārtības, pašai nav laika saposties.

Svarīgi, lai vīrs saprot, ka varētu dalīt ar dzīvesbiedri pienākumus. Bērna dzīves pirmajos mēnešos tēvam vajadzētu atrast brīdi parūpēties gan par zīdainīti, gan par jauno māmiņu, kurai ir dubultliela slodze. Jāņem vērā, ka sievietes organismam un arī prātam pēc grūtniecības laika un dzemdībām ir jāatgūst spēki. Saprotošs tētis izstums ratiņus, lai izvestu mazuli pastaigā, lai māmiņa var kādu stundiņu pagulēt, ne tikai pagatavot ēdienu, sakārtot dzīvokli, izgludināt veļu. Miegs un atpūta jaunajai mātei ir ļoti svarīgi arī tāpēc, ka viņai jābaro bērns ar krūti.

Slodze abiem

Emocionāli sieviete ir ļoti ievainojama viņas hormonālo svārstību dēļ. Grūtniecības laikā, pateicoties hormonālajām izmaiņām, jaunā māmiņa tiek sagatavota tam, lai viņa tīri intuitīvi (jūtu līmenī) spētu izjust un saprasties ar zīdainīti, tādējādi, bērniņam piedzimstot, viņa spēj uztvert, izjust savu mazuli, spēj izveidot tuvu un spēcīgu emocionālo kontaktu.

Vīrietī šādas hormonālas pārmaiņas nenotiek. Tāpēc viņam ir grūtāk saprast jaundzimušo, piemēram, kāpēc viņš raud – vai grib ēst, gulēt, vai kaut kas sāp un kā palīdzēt? Arī vīrietis bērna dzīvības pirmajos mēnešos var sākt justies atstumts, nesaprasts, vainīgs, uzklausot sievas pārmetumus.

Tā var nonākt līdz domai, ka varbūt viņš tēva lomai neder.

Pamatīga slodze ir abiem, jo jaunajam tētim pēc negulētas nakts jādodas uz darbu. Tāpēc bieži vien viss tiek atstāts sievas ziņā, lai pati tiek galā. Izveidojas tāds kā apburtais loks – tāpēc, ka visi ar bērna aprūpi saistītie jautājumi tiek uztverti kā sievas atbildība, viņa jūtas pārgurusi, nesaprasta un nenovērtēta. Attiecībām ar vīru nav ne spēka, ne laika.

Ar pacietību un cieņu

Abi jaunie vecāki šajā dzīves posmā var justies apjukuši, rodas dusmas, vainas izjūta, un viņi sāk atsvešināties. Vīrs var kļūt greizsirdīgs uz bērnu, kurš prasa visu sievas uzmanību, rūpes, mīlestību. Pāra kā sievas un vīra savienība neizbēgami sašķobās – līdz pat domai par šķiršanos. Svarīgi prast pieņemt jauno lomu, pārvarēt spriedzi, mīlēt bērnu un vienam otru šajā trīsvienībā, tad attiecības kļūst stiprākas un nobriedušākas.

Laikam ejot, iepazīstot bērniņu, aprodot ar jauno situāciju un pienākumiem, dienas ritms nostabilizējas, situācijas kļūst paredzamākas un vecāki var atrast laiku viens otram. Vajadzīga pacietība un iecietība, lai līdz tam nonāktu.

Ja visas bažas jaunajiem vecākiem neizdodas izrunāt savā starpā, traucē paštaisnums vai kautrība, jāmeklē psihologa vai psihoterapeita palīdzība.

Uz augšu