Zatlers arī piebilda, ka pēdējie likumi par šo iestāžu darbību tika pieņemti 2007.gadā. «Atcerēsimies, ka bija arī referendums, līdz ar to esam paši izlēmuši kā šīs iestādes strādā. Kļūdas rodas, kad tiek jaukti operatīvās darbības subjekti - tiesībsargājošās iestādes, drošības iestādes un vēl KNAB tiek pielikts klāt. Līdz ar to rodas iespaids, ka šo iestāžu ir daudz vairāk,» viņš skaidroja.
Zatlers norāda, ka, iespējams, prezidents Bērziņš domāja citas iestādes, ne drošības.
«Funkcijas starp trim drošības iestādēm ir sadalītas un rūpīgi izvērtētas. Runas par kādām reformām nav īsti vietā, jo Valsts prezidents Nacionālajā drošības padomē (NDP) šajos trijos gados, kopš viņš ir savā amatā, drošības iestāžu reformas nav ietvēris darba kārtībā,» sacīja eksprezidents.
«Uzskatu, ka viņš [prezidents Bērziņš] drīzāk domāja tās iestādes, kas nodarbojās ar operatīvo izziņas darbu. To tiešām mums ir par daudz un par to darbu optimizāciju runā jau sen, bet neviens nav saņēmies politiski lemt par optimizācijas realizēšanu. Ja viņš būtu domājis tieši drošības iestādes, tad viņš būtu iekļāvis attiecīgus jautājums NDP darba kārtībā un par to tiktu diskutēts starp kompetentiem cilvēkiem paša prezidenta vadībā,» sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.
Zatlers skaidroja, ka šobrīd nav datu, kas norādītu, ka drošības iestādes strādā neefektīvi. «Uzlabojumi ir nepieciešami vienmēr. Arī Nacionālās drošības komisijas sēdē mēs katru gadu vērtējam drošības iestāžu darbu un norādām, kas būtu uzlabojams, bet drošības iestāžu iekšējā pārstrukturēšana ir pašu iestāžu kompetencē,» viņš piebilda.