Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/15/9605131t1h953b.jpg)
Eiropas Savienības (ES) līderiem ir jāpalīdz ES atgūt kontroli pār tās ārējām robežām, paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Viņš arī aicināja izbeigt «savstarpējo apvainojumu un pārpratumu loku», kas ir grāvis ES centienus atrisināt lielāko bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Tikmēr Latvijas premjere Laimdota Straujuma brīdina, ka Eiropas ārējo robežu nevienlīdzīga stiprināšana varētu mainīt bēgļu plūsmas virzienus.
«Steidzamākais jautājums, kuru mums šovakar sev ir jāuzdod, ir, kā atgūt kontroli pār mūsu ārējām robežām,» viņš sacīja pirms Briselē trešdienas vakarā paredzētā ES valstu samita par bēgļu jautājumu.
«Konflikti Tuvajos Austrumos, īpaši Sīrijā un Irākā, drīzumā nebeigsies,» viņš sacīja, piebilstot, ka Sīrijas ir astoņi miljoni cilvēku, kuri ir zaudējuši savas mājas, kā arī četri miljoni, kas ir pametuši valsti.
«Tas nozīmē, ka šodien mēs runājam par miljoniem, ne tūkstošiem potenciālo bēgļu, kas centīsies nokļūt Eiropā,» uzsvēra Polijas bijušais premjerministrs.
Tusks paziņoja, ka uz Eiropu dosies vēl vairāk bēgļu, īpaši tādēļ, ka vairums uzskata, ka viņi šeit ir gaidīti.
Viņš norādīja, ka diskusijas par patvēruma meklētājiem ir jābalsta uz faktiem, nevis ilūzijām.
Straujuma: robežu nevienlīdzīga stiprināšana mainīs bēgļu virzienus
Eiropas ārējo robežu nevienlīdzīga stiprināšana varētu mainīt bēgļu plūsmas virzienus, tā pirms šodien Briselē notiekošās Eiropadomes ārkārtas sanāksmes norādīja Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Pirms sanāksmes, kur Eiropas Savienības (ES) valstu līderi diskutēs par migrācijas krīzi un tās iespējamiem risinājumiem, Straujuma žurnālistiem norādīja, ka diskusiju laikā uzsvērs trīs galvenos punktus un virzienus.
«Tā ir ārējo robežu aizsardzība, sadarbība ar trešajām valstīm, kā arī atpakaļuzņemšanas procedūras tiem, kuri ir ekonomiskie migranti,»
skaidroja Straujuma. Tikmēr, vaicāta par Latvijas iespējamajām iemaksām dažādos fondos, lai atvieglotu pašreizējo situāciju, premjerministre norādīja, ka pastāv vairāki fondi un katrs no tiem ir nopietni jāizvērtē.
«Esam vairāk par ārējo robežu aizsardzību. Eiropas Tautas partijas grupas sanāksmē minēju ne tikai dienvidu, bet arī austrumu robežu aizsardzību.
Ja būs ļoti stipras dienvidu robežas, tie ceļi varētu pavērsties citā virzienā,» bažīgi sacīja Straujuma,
piebilstot, ka šobrīd svarīgi ir nevis rakstīt papīrus, bet gan realizēt konkrētus procesus soli pa solim. «Darbība ir svarīga,» viņa norādīja.
Jau vēstīts, ka šovakar ES līderu ārkārtas sanāksmē notiks diskusija par palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ pirmās saskaras ar migrācijas radītajām sekām. Tāpat tiks spriests par sadarbību un atbalstu Rietumbalkānu valstīm, Turcijai un valstīm, kas robežojas ar Sīriju.
Darba kārtībā būs arī jautājums par bēgļu atgriešanu un atpakaļ uzņemšanu un par iespējamiem risinājumiem krīzei Sīrijā.
Ārkārtas neformālo sanāksmi sasauca ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Viņš sanāksmē klātesošos informēs arī par saviem secinājumiem attiecībā uz situāciju Vidusjūras reģiona un Tuvo Austrumu valstīs.
Jau ziņots, ka Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā paredz, ka tā piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.
Lai gan sākotnēji valdība pozīciju bija plānojusi pieņemt tikai 29.septembrī, negaidīti tika sasaukta Eiropadomes ārkārtas sanāksme, tāpēc pozīcija tika apstiprināta pagājušajā nedēļā.