Demokrātija, protams, ir laba lieta, un viena no tās sniegtajām iespējām ir sūdzēt tiesā visus un par visu, kas vien vien ienāk prātā. Kompensāciju prasīšana par situācijām, kurās bieži vainojami paši tiesāties gribētāji, īpaši raksturīga Amerikas Savienotajām Valstīm. Lūk, TOP10 savādas tiesvedības no visas pasaules, un, nebaidīsimies no šā vārda, iespējams, arī stulbākās.
Slavenību dzīve nav visiem domāta. Kamēr daži sapņo par nonākšanu sabiedrības uzmanības centrā, citiem tas šķitīs kā lāsts. Droši vien tāpat domāja kāds vīrietis, kurš izskata ziņā izrādījies neparasti līdzīgs bijušajam «Chicago Bulls» basketbolistam Maiklam Džordanam.
2006. gadā Alens Hekards no Portlendas ASV vērsās pret basketbolistu Džordanu tiesā, sūdzoties, ka pēdējo 15 gadu laikā teju ik dienas uz ielas un citās sabiedriskās vietās ticis ar viņu sajaukts. Cilvēki viņam prasījuši autogrāfus un citādā veidā apgrūtinājuši. Hekards apgalvoja, ka šajā laikā guvis smagu emocionālu traumu un, bēgot no uzmanības, reiz pat savainojies. Šā iemesla dēļ viņš prasīja kompensāciju 832 dolāru apmērā. Sagaidāms, ka Hekarda prasība sākt tiesvedību tiktu pilnībā noraidīta, taču, pirms tiesa par to vēl bija lēmusi, Hekards nolēma prasību atsaukt pats. Acīmredzot, nosprieda, ka šādi kļūs vēl «slavenāks».
Izrādās, bezdarbnieka statuss ir ļoti labs veids, kā tikt pie naudas, un ne tikai saņemot bezdarbnieka pabalstus. 2009. gadā Trina Tomsone no Bronksas Ņujorkā iesniedza prasību tiesā pret savu izglītības ieguves vietu «Monroe Collegue».
Sieviete tiesā apgalvoja, ka tieši koledža vainojama pie tā, ka viņa ir bez darba.
Tomsone no koledžas prasīja 72 000 ASV dolāru (apmēram 54,6 tūkstoši eiro), 70 000 no kuriem viņa savulaik samaksājusi kā mācību maksu. Vēl 2000 ASV dolāru viņa prasīja par šīs situācijas radīto emocionālo stresu.
Sieviete trīs mēnešus nesekmīgi bija meklējusi darbu, neskatoties uz to, ka veiksmīgi šajā koledžā ieguva bakalaura grādu informācijas tehnoloģiju jomā. Tomsone prasībā uzsvēra, ka finansiālo atbildību par darbavietas neatrašanu jāuzņemas koledžas Karjeras konsultācijas birojam.
Lai nu par ko, bet par radošumu šīs tiesas prāvas aizsācēju vainot nevar. 1995. gadā Roberts Lī Broks iesniedza tiesā prasību pret sevi pašu, jo viņš pārkāpis savas pilsoniskās tiesības, pirms diviem gadiem tiekot arestēts par zādzībām.
Broks prasībā uzsvēra, ka, lietojot alkoholu, «es liku sev pārkāpt savu reliģisko pārliecību. Tas izraisīja manu iziešanu ielās un uzprasīšanos uz arestu.» Šīs prasības ietvaros Broks prasīja vairākus miljonus dolāru lielu izlīguma naudu, kuru esot jāsedz valstij.
Domājams, pie savādās prasības Broks rūpīgi strādāja divus gadus, ko par izdarītajām zādzībām pavadīja cietumā. Neskatoties uz ilgo domāšanu un to, ka tiesnese publiski atzina Broka radošumu, prasība tika pilnībā noraidīta.
Tiesvedība pret ātro uzkodu restorāniem nav nekāds retums. Kāda sieviete vērsās tiesā pret «McDonalds», kad ēstuvē sev virsū uzgāza kafijas tasīti, - viņasprāt, tā bijusi pārāk karsta. Vēl kāda dāma devās uz tiesu, jo, iekožoties pikantā cāļa sviestmaizē, uzdūrusies stiklam. Tomēr daudzo prasību vidū izceļas Cēzars Barbers, kurš vērsās tiesā pret «McDonalds», «KFC», «Burger King» un «Wendy's», jo šo ēstuvju dēļ viņš esot pieņēmies svarā un jūtoties slikti.
Neskatoties uz to, ka viņš cieš no diabēta un bija piedzīvojis sirdstrieku, Barbers bija turpinājis mieloties ar augsta tauku satura ēdieniem,
kurus tirgo šajos restorānos. Vīrietis tiesā apgalvoja, ka restorāni bijuši nolaidīgi, jo viņš neticis skaidri informēts par patērētās pārtikas uzturvērtību. 2003. gadā prasība tika noraidīta.
Tikmēr Brazīlijā kāds vīrietis tiesvedībā pret «McDonalds» uzvarēja - viņš 12 gadu laikā, kurus strādāja «McDonalds» par menedžeri, ievērojami pieņēmās svarā un tajā vainoja nevis sevi, bet uzņēmumu. Savas maltītes viņš regulāri ieturējis restorānā, pie tam, esot savā amatā, esot izjutis pat pienākumu viņa pārraudzītajā restorānā tirgoto ēdienu notestēt arī pašam. Viņš tika pie pamatīgas kompensācijas.
Lai kavētu tamlīdzīgas prasības, kuru nav bijis mazums, 2011. gadā ASV tika pieņemts likums, kurš tiek dēvēts par «Minesotas Čīzburgeru likumu», kura ietvaros cilvēkiem restorānus vainot savā tuklumā kļuvis grūtāk.
2012. gadā kāds Ērnijs Čembers no Nebraskas iesniedza tiesā prasību pret nevienu citu kā pašu Dievu. Vīrietis tiesai prasīja noteikt aizliegumu, novēršot Dieva radīto «nāvi, iznīcību un teroru». Tiesnesis, kurš par humora izjūtu sūdzēties, acīmredzot, nevar, toreiz paziņoja, ka nevar prasību izskatīt, jo apsūdzētajam nav adreses, uz kuru izsūtīt pavēsti vai personu apliecinošu dokumentu.
Prasības iesniedzējs tikmēr uzstāja, lai tiesvedība turpinātos, jo Dievs uzskatāms par viszinošu būtni (tātad - arī informētu par tiesvedību) un tiesa pati savā pirmajā paziņojumā atzinusi Dieva eksistenci.
Taču viss šis farss noslēdzās, kad Dievs nevarēja ierasties uz lietas izskatīšanu,
lai pret apsūdzībām aizstāvētos, un tiesnesis lietu beidza.
Vecāki, kas pārāk aizstāv savus bērnus, nav retums. Dažkārt rodas jautājums, kādu vēstījumu nākamajai paaudzei dod daži pieaugušie. Kādu dienu 16 gadus vecais Vinicio Robahers aizmiga klases telpā stundas laikā. Skolotāja Melisa Nado nekauņu visai rupjā veidā pamodināja, ar plaukstu uzsitot pa snauduļojošā skolnieka galdu.
Ikdienišķā situācija pārauga skandālā, kad iesaistījās Robahera tēvs. Viņš vērsās tiesā, apgalvojot, ka skolotājas rīcības rezultātā plīsusi viņa dēla bungādiņa un ievērojami pasliktinājusies dzirde.
Vīrietis iesūdzēja tiesā Denburijas vidusskolu, ASV Konektikutas štata Izglītības padomi un vēl visu Denburijas pilsētu.
Mēs visi kādreiz esam cietuši no nepastāvīgajiem laika apstākļiem. Starojoša seja TV ekrānā mums liek gatavoties saulainai un gaišai dienai un atbilstoši arī saģērbties. Taču tad dienas vidū nez no kurienes savelkas negaisa mākoņi un sākas lietus... Vairums no mums izmetīs pa rupjākam izteicienam un skaļi pasūdzēsies par «neko nezinošajiem meteorologiem», taču kādai sievietei Izraēlā reiz bija gana...
1996. gadā laika ziņu lasītājs Denijs Raps no «Channel 2 News» skatītājiem prognozēja labu laiku, taču daba bija lēmusi citādi - liktenīgajā dienā sākās vējš un negaiss. Tā kā minētā TV skatītāja meteorologam bija noticējusi, viņa bija saģērbusies vieglās drēbēs, nosala un saaukstējās. Lai izārstētos, viņai nācās iegādāties medikamentus 38 ASV dolāru vērtībā un viņa četras dienas bija spiesta pavadīt mājās nestrādājot.
Sašutusī sieviete izlēma pret žurnālistu vērsties tiesā. Kāds būtu tiesas spriedums, nav zināms, jo tika panākta ārpustiesas vienošanās un
vainīgais meteorologs Raps piekrita šķirties no 1000 ASV dolārus lielas kompensācijas par labu cietušajai.
1998. gadā Edvards Brūers ārstējās slimnīcā un, tur saticis kādu savu paziņu, turpat slimnīcas telpās viņu izvaroja. Vainīgais tika notiesāts, taču kādu laiku vēlāk slimnīca (Providence Hospital) saņēma pavēsti no tiesas. Izrādās, Brūers slimnīcu bija iesūdzējis par nolaidību - viņaprāt, slimnīcā neesot bijuši pietiekami drošības standarti, kas viņam ļāvuši noziegumu pastrādāt.
Slimnīcas drošības protokola trūkums Brūeram esot radījis «sāpes un ciešanas», teikts tiesas dokumentos. Nekauņa no slimnīcas prasīja divus miljonus ASV dolāru lielu kompensāciju. Tiesa prasību noraidīja.
Kāds Roberts Gleizers 1995. gadā bija devies uz Bilija Džoela un Eltona Džona koncertu. Kad savajadzējās uz tualeti, viņš iegājis telpā, kas domāta abiem dzimumiem. Taču, šausmas kas šausmas, tur Gleizers bija spiests redzēt, kā dabiskās vajadzības nokārto sievietes! Tas nabadziņam izrādījies «ārkārtējs emocionāls stress».
Viņš esot gājis garām 6 vai 7 vaļējām kabīnēm, atklājot, ka visās tajās ir sievietes. Tā kā vīrietis juties pārāk neērti, lai savas dabiskās vajadzības nokārtotu vienā telpā ar dāmām, viņš bijis «spiests ciesties vairākas stundas».
Vēlāk, sūdzoties par pārdzīvotajām briesmu lietām un «emocionālo traumu», Gleizers no pasākuma rīkotājiem prasīja 5,4 miljonus ASV dolāru (apmēram 4,1 miljons eiro) lielu kompensāciju. Tiesa prasību noraidīja.
Vašingtonas apgabala tiesnesis Rojs Pīrsons iesniedza pārdrošu prasību pret vietējo apģērbu tīrītavu bikšu pāra dēļ. Viņš apgalvoja, ka apģērbu tīrītavas īpašnieks pazaudējis viņa 800 dolārus vērtās bikses. Un tā vietā, lai savu kļūdu atzītu, tīrītāji esot mēģinājuši viņam iesmērēt lētu šo bikšu imitāciju.
Tā kā uz apģērbu tīrītavas durvīm bija uzstādīti paziņojumi «Garantējam apmierinātību» un «Gatavs tai pašā dienā», viņš to uzskatot par «neapšaubāmu garantiju», ka viņam pienākas ievērojama kompensācija par notikušo. Pīrsons tiesā no apģērbu tīrīšanas uzņēmuma prasīja 1500 ASV dolāru (apmēram 1136 eiro) par katru dienu, kad šīs zīmes uz iestādes durvīm atradušās, un pagājušas esot aptuveni 12 000 dienu. Tādējādi Pīrsons bija aplēsis, ka viņam pienākas 54 miljonu ASV dolāru (apmēram 41 miljons eiro) liela kompensācija.
Tiesa, viss negāja kā plānots, lieta tika noraidīta un Pīrsonam bija vēl jāsedz arī ķīmiskās tīrītavas tiesas izdevumi.
