Sieviete tiesā apgalvoja, ka tieši koledža vainojama pie tā, ka viņa ir bez darba.
Tomsone no koledžas prasīja 72 000 ASV dolāru (apmēram 54,6 tūkstoši eiro), 70 000 no kuriem viņa savulaik samaksājusi kā mācību maksu. Vēl 2000 ASV dolāru viņa prasīja par šīs situācijas radīto emocionālo stresu.
Sieviete trīs mēnešus nesekmīgi bija meklējusi darbu, neskatoties uz to, ka veiksmīgi šajā koledžā ieguva bakalaura grādu informācijas tehnoloģiju jomā. Tomsone prasībā uzsvēra, ka finansiālo atbildību par darbavietas neatrašanu jāuzņemas koledžas Karjeras konsultācijas birojam.
Ja neveicas, varbūt jāiesūdz tiesā pašam sevi?
Lai nu par ko, bet par radošumu šīs tiesas prāvas aizsācēju vainot nevar. 1995. gadā Roberts Lī Broks iesniedza tiesā prasību pret sevi pašu, jo viņš pārkāpis savas pilsoniskās tiesības, pirms diviem gadiem tiekot arestēts par zādzībām.
Broks prasībā uzsvēra, ka, lietojot alkoholu, «es liku sev pārkāpt savu reliģisko pārliecību. Tas izraisīja manu iziešanu ielās un uzprasīšanos uz arestu.» Šīs prasības ietvaros Broks prasīja vairākus miljonus dolāru lielu izlīguma naudu, kuru esot jāsedz valstij.
Domājams, pie savādās prasības Broks rūpīgi strādāja divus gadus, ko par izdarītajām zādzībām pavadīja cietumā. Neskatoties uz ilgo domāšanu un to, ka tiesnese publiski atzina Broka radošumu, prasība tika pilnībā noraidīta.
Ja esi resns, vaino restorānu
Tiesvedība pret ātro uzkodu restorāniem nav nekāds retums. Kāda sieviete vērsās tiesā pret «McDonalds», kad ēstuvē sev virsū uzgāza kafijas tasīti, - viņasprāt, tā bijusi pārāk karsta. Vēl kāda dāma devās uz tiesu, jo, iekožoties pikantā cāļa sviestmaizē, uzdūrusies stiklam. Tomēr daudzo prasību vidū izceļas Cēzars Barbers, kurš vērsās tiesā pret «McDonalds», «KFC», «Burger King» un «Wendy's», jo šo ēstuvju dēļ viņš esot pieņēmies svarā un jūtoties slikti.