Ja lūkojas uz veselības aprūpes sistēmu, tad jāatzīst, ka tā ir «slimiņa», Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) organizētajā diskusijā par veselības aprūpes sistēmas un ekonomikas konkurētspējas kopsakarībām, sacīja Saeimas deputāte, Ministru prezidentes Laimdotas Straujuma izveidotās veselības nozares darba grupas vadītāja Ilze Viņķele.
«Tik tālu mēs esam nonākuši, ka veselības aprūpes sistēmai ir vajadzīga mūsu kopējā palīdzība,» teica Viņķele. Šobrīd galvenais jautājums esot saistīts ar to, kādā veidā iespējams veselības aprūpes sistēmu efektīvi izārstēt. «Pirmais, kas nāk prātā, ir diskurss par to, ka ārstiem un medicīnas darbiniekiem ir mazas algas, slimnīcas pārstrādā kvotas un nevar apkalpot pacientus, kā arī augsti līdzmaksājumi,» norādīja Viņķele. Parasti sastopams apgalvojums, ka veselības aprūpei nav naudas, tomēr Viņķeles pārliecība tāda neesot.
Runājot par problēmas iespējamu risinājumu, Viņķele iezīmēja tos virzienus, kādos strādās darba grupa un kuriem nākotnē jākļūst par nozares ceļa zīmēm. Viens no būtiskajiem jautājumiem ir saistīts ar to, kādam jābūt veselības finansēšanas modelim Latvijā. Izplatītākie ir valsts budžeta finansēta veselības aprūpe un apdrošināšanas modelis. Darba grupa vairāk sliecoties uz to, ka vajadzētu attīstīt jauktu finansēšanas modeli, skaidroja Viņķele.
Otrs bloks, kas ir nopietnas revīzijas vērts, saistīts ar veidu, kādā valsts pērk veselības aprūpes pakalpojumus. «Kritisks jautājums ir par to, uz kādiem datiem balstāmies, kādas ir prioritātes, kvalitātes prasības, uzraudzība un pakalpojuma pieeja,» atzina darba grupas vadītāja. Savukārt runājot par primārās veselības aprūpi, Viņķele norādīja, ka viņas vadītā darba grupa secinājusi, ka tas ir veselības nozares pamats, kuram būtu jāpievērš liela uzmanība. «Ģimenes ārsts ir veselības aprūpes sistēmas mugurkauls un cilvēks, kas vada pacientu caur dzīvi un spēj viņu motivēt veselības veicināšanai,» skaidroja Viņķele.
Svarīga joma, pie kuras būs jāpieķeras politikas veidotājiem, ir arī ambulatorie pakalpojumi, uzskata Viņķele. Galvenie aspekti šeit ir saistīti ar ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaitu un sniegtajiem pakalpojumiem un pašvaldību lomu. Tāpat veselības aprūpes nozarē nepieciešams veikt investīcijas kompensējamo medikamentu jomā, kas krīzes laikā tika samazinātas. Tādējādi tika veicināta pacientu nevienlīdzība. Jāpievērš arī uzmanība slimnīcu pārvaldībai.
Jau vēstīts, ka pēc veselības ministres Ingrīdas Circenes («Vienotība») demisijas un neveiksmēm atrast jaunu kandidātu šim amatam Veselības ministrijā (VM) izveidota darba grupa, ko vadīs bijusī labklājības ministre Viņķele («Vienotība»). Vienlaikus politiskā atbildība par VM paliks premjerei.
