«Klauns ir skaista, cilvēkiem prieku dāvājoša profesija, nevis lamuvārds kā «idiots» vai «nelietis»,» uzsver ģildes pārstāvji.
«Ģildes» pārstāvji skaidro, ka vārds «klauns» cēlies no lejasvācu un frīzu «Klönne» ar nozīmi «neveiklis, zemnieks», kas cēlies no latīņu «colonus» - kolonists, fermeris.
Daudzi izcili skatuves mākslinieki ir profesionāli klauni, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra nopelniem bagātā aktrise Svetlana Bless ir absolvējusi Maskavas Cirka un estrādes mākslas akadēmiju. Rīgā cirka izrādīšana notikusi jau 16. gadsimta sākumā, ierodoties ceļojošām trupām no Eiropas, iespējams - bēgļiem, vēsture ir teju bezgalīga, tāpēc apstāsimies pie galvenā - 1888. gadā celtā Salamonska cirka, kas, uz dzelzceļa sliežu karkasa būvēts, savā vietā stāv joprojām.
Kā norāda vēstules autori, Jurija Ņikuļina balvu piešķirošā «Klaunu ģilde» esot dibināta 2012.gadā Daugavpilī un pārstāvot komiķus, kuri kā brīvās profesijas pārstāvji darbojas klasiskā cirka un bērnu izklaides žanrā. Latvijas Klaunu ģilde ir starptautiskās asociācijas L'Association internationale de solaire cirque comédien pārstāvniecība.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti no Latvijas Reģionu apvienības - Artuss Kaimiņš un Mārtiņš Bondars - sašutuši, ka Kaprāns atļāvies tos tviterī nosaukt par klauniem. Abi politiķi lūguši Melbārdi izvērtēt Kaprāna atbilstību amatam, savukārt ministre aicinājusi ministrijas darbiniekus un amatpersonas atkārtoti iepazīties ar Kultūras ministrijas (KM) Ētikas kodeksa pamatprincipiem.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Kaprāns, viņš ir iepazinies ar ministrijas Ētikas kodeksu, kura normas, pēc viņa domām, ir plaši interpretējamas. Pēc Ētikas kodeksā rakstītā, Kaprānam neesot skaidrs, vai ar saviem izteikumiem viņš ir nodarījis kaitējumu ministrijai. Viņš arī izteicās, ka šis incidents, iespējams, nav beidzies, sakot, ka «līdzīgu sūdzību par aizskarošiem izteikumiem varētu iesniegt arī klaunu asociācija».