«Latvijas Klaunu ģilde» nosūtījusi lūgumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei izvērtēt ārštata padomnieka mediju lietās Mārtiņa Kaprāna morālo stāju, publiskā runā aizskarot klauna profesijas prestižu, pielīdzinot klaunus neprofesionāliem politiķiem. Vēstules autori šādu Kaprāna rīcību pielīdzinājuši dienesta stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.
Vēstuli, kuru «Klaunu ģilde» nosūtījusi arī medijiem, parakstījis kāds Paulis Lejiņš un «ģildes vecākā» - Aleksandra Pūce. Tiesa gan, oficiāli Latvijā šāda organizācija nav reģistrēta, savukārt ar «ģildes» pārstāvjiem medijiem pagaidām nav izdevies sazināties, radot šaubas, ka šāda «ģilde» patiešām pastāv.
Arī «Rīgas cirka» direktore Lolita Lipinska aģentūrai BNS sacīja, ka nezina par šādas ģildes darbību. Par to, vai šāda ģilde eksistē, skaidro arī Kultūras ministrija (KM), kura sliecas domāt, ka tas ir joks.
Latvijas Klaunu ģilde nevienā Latvijas reģistrā oficiāli nav reģistrēta.
«Klauna profesija, tāpat kā profesionālā aktiera vai profesionālā akadēmiskā mūziķa profesija, ir gan radošs, gan smags fizisks darbs, kura mērķis ir sagādāt spilgtas emocijas, likt aizdomāties par mūsu sadzīves paražām, vispārcilvēciskajām vērtībām un dzīvināt prieku mūsu bērnu sirdīs,» uzsver Lejiņš un norāda:
«Klauni nav pelnījuši, lai tos pielīdzinātu Kaimiņam vai Bondaram.»
«Klaunu ģildes» padome uzsver, ka skandalozu politiķu, kā Artuss Kaimiņš, pielīdzināšana klauniem faktiski ir noniecinošs apzīmējums profesijai, līdzīgi kā aizskaroša būtu jebkuru neprofesionālu politiķu dēvēšana par balerīnām, aktieriem, muzikantiem vai komponistiem.
«Klauns ir skaista, cilvēkiem prieku dāvājoša profesija, nevis lamuvārds kā «idiots» vai «nelietis»,» uzsver ģildes pārstāvji.
«Ģildes» pārstāvji skaidro, ka vārds «klauns» cēlies no lejasvācu un frīzu «Klönne» ar nozīmi «neveiklis, zemnieks», kas cēlies no latīņu «colonus» - kolonists, fermeris.
Daudzi izcili skatuves mākslinieki ir profesionāli klauni, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra nopelniem bagātā aktrise Svetlana Bless ir absolvējusi Maskavas Cirka un estrādes mākslas akadēmiju. Rīgā cirka izrādīšana notikusi jau 16. gadsimta sākumā, ierodoties ceļojošām trupām no Eiropas, iespējams - bēgļiem, vēsture ir teju bezgalīga, tāpēc apstāsimies pie galvenā - 1888. gadā celtā Salamonska cirka, kas, uz dzelzceļa sliežu karkasa būvēts, savā vietā stāv joprojām.
Kā norāda vēstules autori, Jurija Ņikuļina balvu piešķirošā «Klaunu ģilde» esot dibināta 2012.gadā Daugavpilī un pārstāvot komiķus, kuri kā brīvās profesijas pārstāvji darbojas klasiskā cirka un bērnu izklaides žanrā. Latvijas Klaunu ģilde ir starptautiskās asociācijas L'Association internationale de solaire cirque comédien pārstāvniecība.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti no Latvijas Reģionu apvienības - Artuss Kaimiņš un Mārtiņš Bondars - sašutuši, ka Kaprāns atļāvies tos tviterī nosaukt par klauniem. Abi politiķi lūguši Melbārdi izvērtēt Kaprāna atbilstību amatam, savukārt ministre aicinājusi ministrijas darbiniekus un amatpersonas atkārtoti iepazīties ar Kultūras ministrijas (KM) Ētikas kodeksa pamatprincipiem.
Kā aģentūrai LETA stāstīja Kaprāns, viņš ir iepazinies ar ministrijas Ētikas kodeksu, kura normas, pēc viņa domām, ir plaši interpretējamas. Pēc Ētikas kodeksā rakstītā, Kaprānam neesot skaidrs, vai ar saviem izteikumiem viņš ir nodarījis kaitējumu ministrijai. Viņš arī izteicās, ka šis incidents, iespējams, nav beidzies, sakot, ka «līdzīgu sūdzību par aizskarošiem izteikumiem varētu iesniegt arī klaunu asociācija».