LRA: Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība grib «noslēpt» no sabiedrības Āfrikas bēgļu jautājumu

Dalīties Dalīties E-pasts Drukāt Iesūtiet ziņu Komentāri

Saeimas Latvijas Reģionu apvienības frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Saeimas koalīcijas partiju – Vienotības un Zaļo un zemnieku savienības rīcība, to deputātiem apzināti nepiedaloties šodienas balsojumā par lēmumprojektu, ar kuru valdībai tiktu uzdots skaidrot Saeimai un sabiedrībai valsts nostāju Āfrikas bēgļu uzņemšanas jautājumā, acīmredzot kārtējo reizi liecina par vēlmi izvairīties no sabiedrībai un valstij būtisku jautājumu publiskošanas un norāda uz to, ka valdībai nav plāna bēgļu jautājumā.

Kā zināms, šodien kvoruma trūkuma dēļ Saeimas ārkārtas sēdē netika skatīts LRA iniciētais un Saeimas opozīcijas frakciju – Saskaņas un No sirds Latvijai, kā arī Nacionālās apvienības atbalstītais priekšlikums valdībai sniegt skaidrojumus bēgļu jautājumā.

Ņemot vērā, ka pēdējos mēnešos ievērojami ir pieaugusi sabiedrības interese par Āfrikas un citu reģionu bēgļu jautājumu un informācija, ko līdz šim izplatījusi valdības vadītāja, ir bijusi tīši vai netīši sabiedrību maldinoša, LRA uzskata, ka ikvienam Saeimā un sabiedrībā ir tiesības uzzināt precīzu un argumentētu valdības nostāju.

Valdības deklarācijas 157. punkts skan: «Īstenosim stingru un kontrolētu migrācijas un patvēruma politiku.» Diemžēl reālā situācija liecina, ka stingras un kontrolētas politikas migrācijas jautājumā nav.

Vēl šā gada 11. maijā, pēc koalīcijas sanāksmes, L.Straujuma publiski paziņoja, ka Latvija neatbalstīs tā dēvētās bēgļu kvotas, bet gan atbalstīs solidaritāti citos pasākumos, piemēram, robežuzraudzības pastiprināšanā, medicīniskās palīdzības sniegšanā, bet ne ieviešot kvotas. Taču jau 26. jūnijā, uzrunājot žurnālistus Briselē, L.Straujuma paziņoja, ka «Latvija ir gatava uzņemt bēgļus, jo nevar izvairīties no solidarizēšanās Eiropas Savienībā.»

Diemžēl no valdības puses bez bēgļu uzņemšanas, izmitināšanas finansēšanas avotu un integrācijas jautājumiem nenotiek diskusija par vairākiem citiem būtiskiem aspektiem, piemēram, līdz pat šim brīdim nekas nav dzirdēts par drošības analīzi kopējā valsts drošības kontekstā (kā piemēru minot ISIS un atsevišķus radikālus grupējumus), nav dzirdēts arī par drošības analīzi veselības jomā, kur kā piemēru var minēt Ebolas vīrusu, kas uzliesmoja tieši Āfrikā.

Nav arī saprotams, kādēļ, runājot par solidaritāti Eiropas Savienībā, netiek pieminēts miljons Ukrainas bēgļu, kuri mentāli mums ir daudz tuvāki, turklāt atrodas kaimiņos.

Tāpat nav saprotama migrācijas jautājuma noslepenošana un šā jautājuma izskatīšana Ministru kabineta sēdes slēgtajā daļā.

Šāda nostāja liek būt uzmanīgiem un uzdot jautājumus: «Vai atkal briest jauna Citadele? Kādēļ valdība, kas vārdos iestājas par caurspīdību lēmumu pieņemšanā, sabiedrībai būtiskus jautājums skata aiz slēgtām durvīm?»

Uz augšu