Lai gan postošajā ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils atjaunošanas pirmā kārta noslēgsies tikai nākamā gada rudenī, jau šodien žurnālistiem bija iespēja ieskatīties pilī, kur patlaban notiek intensīvi būvdarbi. To kopējās izmaksas ir 34 miljoni eiro.
Gatavo jaunas telpas Valsts prezidentam (91)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai sniegtu ieskatu par Rīgas pilī paveikto, šobrīd notiekošajiem darbiem un citām aktualitātēm saistībā ar šo valstiski svarīgo objektu, žurnālistus sagaida VAS «Valsts nekustamie īpašumi», «SBRE» un «Būvvalts» pārstāvji.
Vispirms katram apmeklētājam jāiepazīstas ar drošības instrukcijām un jāparakstās par to ievērošanu. Tikai tad, kad galvā uzlikta ķivere un mugurā uzvilkta spilgti zaļa veste, sanākušie var doties būvlaukumā.
Tajā, neskatoties uz apmeklētāju ierašanos, notiek aktīva darbība. Pils dārzā rosās dažādu krāsu kombinezonos tērpti strādnieki un rūc dažāda kalibra tehnika.
Valsts prezidenta darba telpu atjaunošanā iesaistīti 250 darbinieki,
no kuriem vairums - 160 - strādā uz vietas pilī. Pārējie saistīti ar restaurāciju un citiem darbiem ārpus pils.
Plānots, ka drīzumā pils dārzs, kas iekārtots pie Vanšu tilta, tiks pie jauniem celiņiem, puķu dobēm un apgaismojuma.
Būtiskas izmaiņas sagaida arī pils iekšpusi - gan ugunsgrēkā cietušās, gan neskartās telpas.
Tāpat nedaudz mainīsies Lāčplēša dienas piemiņas svecīšu nolikšanas vieta.
To plānots padarīt drošāku un pārskatāmāku.
Raugoties no Vanšu tilta, svecītes veidos tādu kā savdabīgu jostas ornamentu. Svecītes būs jāliek speciālās kastēs un smiltīs nevis vienkārši uz kailas zemes.
Patlaban aktīva darbība notiek arī Rīgas pils iekšpusē.
Kulmināciju sasnieguši pils dezinfekcijas darbi.
Tie vajadzīgi, lai tiktu vaļā no gadu simtiem un mitrumā augušām sēnītēm, piemēram, pelējuma. Tādējādi nākotnē uzturēšanās pilī būs veselībai draudzīgāka.
Domājot par veselību un drošību,
daļa strādnieku strādā speciālos respiratoros un pat gāzmaskās.
Specapģērbā tērpušies strādnieki izskatās kā spoku mednieki.
Savukārt biezo mūru žāvēšanai tiek izmantotas dažādas īpašas lampas, piemēram, infrasarkano staru lampas žāvē mūru dziļākos slāņus.
Amatpersonas izrāda arī pils iekšpagalmu, kurā redzamas dzeltenas un pelēkas sienas.
Žurnālistus ieved arī telpās, kur pēc remontdarbu beigām ikdienā strādās Valsts prezidents. Par šo telpu interjeru bijušas smagas un garas diskusijas, kamēr atbildīgie vienojušies, ka
Valsts prezidenta darba telpas būs ļoti gaišas - gandrīz baltas.
Diskusijas notiek arī par prezidenta kabineta detaļām, piemēram, mēbelēm, gleznām, aizkariem.
Diskusijas vajadzīgas, jo Valsts
prezidenta kabinetam jāatspoguļo ne tikai Rīgas pils vēsture, bet arī Latvijas šodiena.
Tāpēc speciālisti neaizraujas ar vēsturisko detaļu akcentēšanu. Iespēju robežās vēsturiskās detaļas gan tiek saglabātas, piemēram, seni un īpaši sienas krāsojumi.
Drosmīgākie žurnālisti tiek aicināti uzkāpt uz jumta daļu un aplūkot to no iekšpuses. Pēc vairākiem desmitiem pakāpienu un dažādām šķēršļu zonām nonākam jumta daļā. Te izteikti jūtama katra vēja plūsma, it īpaši spēcīgākas brāzmas. No ārpuses jumtu klāj plēve, bet iekšpusē vēl redzamas ugunsgrēkā cietušās detaļas.
Būvnieki atzīst, ka Rīgas pils atjaunošana ir ļoti interesants darbs. Visgrūtākais esot tas, ka nepārtraukti jākombinē vecās pils daļas ar jaunajām detaļām. Varot teikt, ka
jaunas ēkas būvniecība būtu vieglāka, ātrāka un lētāka.
Portāls TVNET jau ziņoja, ka ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās naktī uz 2013.gada 21.jūniju. Izmeklētāji uzskata, ka tas noticis rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā.