Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Ebreju īpašumu restitūcijas veikšanai pieļauj iespēju izstrādāt regulējumu īpašumu bezatlīdzības nodošanai

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš FOTO: Ieva Lūka/LETA

Saistībā ar plānoto ebreju piecu īpašumu restitūcijas veikšanu tiek pieļauta iespēja izstrādāt valsts īpašumu bezatlīdzības nodošanas gadījumiem paredzētu regulējumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Lēmums par atsevišķa likumprojekta izveidošanu gan vēl nav pieņemts, taču tas varētu būt viens no variantiem, kā risināt vismaz atsevišķas no Saeimas Juridiskā biroja minētajām juridiskajām problēmām ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektos.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) norādīja, ka viņš cer, ka vasaras laikā Juridiskā biroja un Ārlietu ministrijas konsultācijās izdosies atrisināt konstatētos sarežģījumus ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektos.

Juridiskā biroja un Ārlietu ministrijas neformālās darba tikšanās laikā tika apspriesti Saeimas juristu paustie iebildumi un priekšlikumi ebreju īpašumu restitūcijas likumprojektos un sarunu dalībnieki vienojās turpināt darbu pie likumprojektu precizēšanas, informēja ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis.

Likumprojektu tālāka pilnveidošana un virzība ir Saeimas Ārlietu komisijas kā šo projektu virzītāja rokās, aģentūrai apliecināja gan Lasis, gan parlamenta Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.

Kā ziņots, Ārlietu komisija pirms rudens sesijas neplāno lemt par likumprojektiem saistībā ar ebreju īpašumu restitūciju. Komisijas priekšsēdētājs Kalniņš norādīja, ka komisija par konceptuāli atbalstu šiem likumprojektiem, visticamāk, nelems ātrāk par septembri.

Ārlietu komisija 29.aprīlī neizlēma jautājumu, vai izskatīšanai konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīt likumprojektus saistībā ar ebreju piecu īpašumu restitūciju jeb atdošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Lemšana vēl nenotika arī Saeimas Juridiskā biroja minēto juridisko problēmu dēļ.

Juridiskā biroja padomniece Sanita Ozoliņa cita starpā norādīja, ka valsts kādam var atdot tikai kaut ko valsts īpašumā esošu. Savukārt viens no pieciem īpašumiem Rīgā, Ludzas ielā 25, nav reģistrēts zemesgrāmatā, bet īpašumi Kandavā un Jūrmalā atrodas pašvaldības īpašumā.

Juridiskā biroja pārstāve norādīja, ka likumprojektiem nepieciešama finanšu ministra atsauksme. Tāpat tika skaidrots, ka likums būs spēkā visu laiku, tāpēc, nemainot pašreizējo formulējumu, ja īpašumi kādreiz tiktu atsavināti un nonāktu valstij, tie atkal būtu nododami biedrībai.

Komentējot gan šīs, gan citas Juridiskā biroja norādītās juridiskās problēmas, Ārlietu ministrijas pārstāvji toreiz pauda, ka šo situāciju nevar atraut no tiesību jaunrades un tiesību politikas jautājumiem. Attiecīgo lēmumu pieņemšana ir vērtējama kā kaut kas īpašs, taču tie nav pretlikumīgi attiecībā uz pastāvošo tiesību sistēmu.

Jau vēstīts, ka Saeima 29.janvārī nodeva izskatīšanai komisijās vairākus koalīcijas partiju deputātu iesniegtos likumprojektus par ebreju piecu īpašumu restitūciju.

Ebreju organizāciju vidū nav vienprātības, kam ir pamats pretendēt uz šiem īpašumiem.

Uz augšu
Back