Riekstiņš: aizsardzības spējas nevar uzlabot tikai ar lozungiem

NATO aizsardzības ministri sanāksmes laikā tostarp diskutējuši par alianses dalībvalstu finansējumu aizsardzības nozarei.

«Skaidrs, ka aizsardzības spējas nevar uzlabot tikai ar lozungiem vai ar plāniem. Tas viss ir jābalsta arī uz investīcijām aizsardzības jomā,» teica Riekstiņš. Viņš norādīja, ka militārajām mācībām un treniņiem, kas notiek tostarp Baltijā un Ādažos, ir nepieciešami finanšu ieguldījumi.

«Velsā visas dalībvalstis premjeru un prezidentu līmenī vienojās, ka mērķis ir panākt nu jau leģendāro 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām visās NATO dalībvalstīs līdz 2024.gadam. Šobrīd situācija ir tāda, ka tikai piecas alianses dalībvalstis to dara,» komentēja Latvijas amatpersona.

Riekstiņš turpināja, ka vairākām valstīm, arī Latvijai, ir plāns, kā tuvākajos gados sasniegt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzības vajadzībām. «Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi Latvijā politiķiem apzināties, ka jāstrādā pie tā, kā mēs pildām savas apņemšanās, vajag vispārējos segumus. Īpaši ASV ilgstoši investē neproporcionāli daudz citu valstu drošības vajadzībām,» viņš pauda.

Uz jautājumu, vai no alianses dalībvalstu pārstāvjiem Latvija nesaņēma kritiku par to, ka šobrīd mūsu valsts aizsardzībai vēl neatvēl 2% no iekšzemes kopproduktu, Latvijas vēstnieks NATO atbildēja noraidoši.

«Nē, tas nebija, jo ļoti nopietni tiek vērtēts parlamenta lēmums, kam ir likuma spēks, ka investīcijas tiek pakāpeniski palielinātas, un kuras ir svarīgi jau nākošajā gada budžetā apliecināt,» viņš sacīja.

«Ja nākošajā gadā budžets atpaliks no postulētās pozīcijas, tad es pieņemu, ka mēs varētu sagaidīt kritiku, jo jautājums būs, cik daudz Latvijas teiktajam var uzticēties,» prognozēja Riekstiņš.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs viņam apliecinājis, ka raudzīsies, kā Latvija pilda dotos solījumus.

Jau ziņots, ka NATO aizsardzības ministru sanāksmē, kas no trešdienas līdz ceturtdien notika Beļģijā, Briselē, pieņemti vairāki būtiski lēmumi. NATO valstu aizsardzības ministri atbalstīja alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāva trīskāršošanu, palielinot to no pašreizējiem 13 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem karavīru. Tāpat tika pieņemts lēmums paātrināt politisko un militāro lēmumu pieņemšanas procedūru.

Līdz 2018.gadam Latvija ir uzņēmusies palielināt aizsardzības budžetu līdz vismaz 2 % no valsts iekšzemes kopprodukta, tādējādi pildot Velsas samita apņemšanos un sniedzot ieguldījumu gan savas, gan pārējo alianses dalībvalstu drošības stiprināšanā.