Tukli bērni un ar hormoniem audzēta lopu gaļa - mūsu nākotne?

7.septembris, 2012. Krievija

FOTO: RIA Novosti/Scanpix

Tāpat kā simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, arī es nesen savā pastkastītē saņēmu Latvijas Zaļo partijas (LZP) valdes locekļa, miljonāra (kurš savu mantību vairo, pateicoties mūsu slimošanai, jo pērkam zāles viņa ģimenes aptiekās) un briežu gaļas audzētāja Gunta Belēviča propagandas izdevumu «Dr. Belēviča avīze».

Izdevumā mums antiamerikāniskas propagandas garā draud ar bērnu tuklumu, pamestiem laukiem, ar augšanas hormoniem audzētu gaļu un Latvijas ekonomikas bojāeju, ja Eiropas Savienība parakstīšot tirdzniecības un investīciju līgumu ar ASV.

Gan šis izdevums, gan doktora Belēviča maskēšanās aiz zaļās ideoloģijas maskas domājošos cilvēkos var radīt virkni jautājumu, uz kuriem LZP valdes loceklis ne savā mājas lapā, ne savā avīzē atbildes nesniedz.

Iepriecina tas, ka Gunti Belēviču vismaz vārdos satrauc mūsu veselība un pārtika, ko mēs lietojam. Taču cenšanās par visu veselības un ekonomikas nelaimju vaininieku padarīt vēl spēkā neesošu ES un ASV tirdzniecības līgumu atgādina lasītāju maldināšanu un visas patiesības nepateikšanu.

Belēviča avīze seko senajai liekulības formulai – klausieties manos vārdos, bet neskatieties uz maniem darbiem.

Ko slēpj «veselīgas pārtikas aizstāvis» Belēvičs?

Ja Belēviča kungs un viņa pārstāvētā partija tiešām būtu norūpējušies par mūsu veselību un veselīgu pārtiku mūsu lielveikalos, tad bija jādzird viņa un visu «zaļo» balss, lai pievienotos Latvijas mediķiem, kas bija gandrīz vai vienīgie, kas aicina uz kancerogēno vielu (benzopirēns u.c.) līmeņa samazināšanu Latvijā ražotos kūpinājumos.

Kā zināms, Latvijas gaļas ražotāji, kuriem rūp pamatā tikai nauda, nevis patērētāju veselība, izmisīgi ar sava lobista, bēdīgi slavenā Didža Šmita palīdzību turpina cīnīties Briselē, lai Latvijā mēs varētu ēst kūpinātu gaļu ar lielāku veselībai kaitīgā benzopirēna līmeni. Absurds.

Belēvičs savā avīzē ne ar pušplēstu vārdu nepiemin arī galvenos bērnu un pieaugušo tukluma un asinsvadu slimību iemeslus: rafinētos miltus, cukuru, sāli, transtaukus, ar kuriem pilni ir produkti, kurus ražo Latvijas pārtikas rūpniecība.

Nevajag baidīt mūs ar tirgū vēl neesošiem ASV pārtikas produktiem, ja neveselīgi ir lielākā daļa Latvijā ražoto produktu. Ja ietekmēt ASV masu pārtikas ražošanu no Latvijas būs grūtāk (mēs to varēsim vienkārši nepirkt), tad Belēviča kungs to var darīt ar Latvijas ražotājiem un varbūt pats rādīt piemēru savā gaļas ražotnē?

Taču tas būtu pret Belēviča kunga maka interesēm. Jo viņš pats acīmredzot labprātāk ražo un pārdod kancerogēnos kūpinājums un tāpēc pret tiem neiebilst, jo reklāmas rakstos «cīnītājs par veselīgu pārtiku» pats zīmējas uz neveselīgo kūpinātu gaļas gabalu fona un ar tādu pašu gaļas gabalu rokās, kas ir no ekoloģiski audzēta un «ētiski nošauta» dzīvnieka, bet kūpināts, tātad kancerogēns.

Kā «zaļais» Belēvičs piesārņo vidi

Kliedzošā pretrunā ar zaļo ideoloģiju un rūpēm par vidi ir Belēviča saimniecības «Zemitāni» bizness. Tas ir vērsts uz sarkanās gaļas (brieži un citi dzīvnieki) ražošanu un briežu audzēšanu nošaušanai tā saucamajā «briežu dārzā», rīkojot izklaides medniekiem.

.

Kā zināms, liellopu audzēšana (īpaši, ja tas notiek masveidā) tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem cēloņiem siltumnīcas efektu radošajām gāzēm. Gaļas ražošanas process rada milzīgu kaitējumu videi, aiz sevis atstājot ievērojamus apjomus CO2 izmešu. Tos izmetot atkritumu poligonos kopā ar sadzīves atkritumiem, pūšanas procesa laikā gaļas pārpalikumi turpina nodarīt kaitējumu videi, izdalot metāna gāzi.

Briežu audzēšana gaļas ražošanas vajadzībām nav lieta, ar ko lepoties «zaļajam politiķim», jo šāds bizness dod pienesumu lopkopības sektora izraisītām mūsdienu nopietnākajām ekoloģijas problēmām. Gaļas ražošana ir atbildīga par 18% no visas pasaules gāzu izmešiem, izsakot CO2 ekvivalentos. Salīdzinoši pasažieru transports ir atbildīgs tikai par 12% šo gāzu.

Lopkopības dēļ rodas 65% cilvēku darbības dēļ radītā slāpekļa oksīda, kas globālās sasilšanas procesu veicina 296 reizes vairāk, salīdzinot ar CO2, un 37% no visa cilvēku dēļ radītā metāna, kas globālo sasilšanu veicina 23 reizes vairāk. Šos datus 2007. gadā apstiprina medicīnas žurnāls «The Lancet», kurā secināts, ka dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņa samazināšanai būtu jābūt galvenajai prioritātei - īpaši attīstītajās valstīs, kur šādas pārmaiņas būtiski nāktu par labu arī veselības uzlabošanai.

Kopā ar Šleseru un Savicki

Belēviča vārdiem un nodomiem grūti ticēt arī tāpēc, ka viņš ir bijis saistīts ar vairākām politiķus kompromitējošām personām. Vispirms jau ar Krievijas impēriskās ekonomiskās un maigās (ideoloģiskās) varas redzamāko pārstāvi Latvijā Juri Savicki, ar kuru kopā viņš pirms dažiem gadiem bija izveidojis pat kādu uzņēmumu, kas nodarbojas «ar velns vien zina ko».

Belēvičs sevi sakompromitēja, arī kādu brīdi vadot bēdīgi slaveno biezo naudas maku īpašnieku politisko organizāciju «Par Labu Latviju», kurā darbojās tādas odiozas politisko spēku kārojošas ekonomiskās varas personas kā Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Atis Sausnītis, Aleksejs Šeiņins, Gints Šķenders, Gunārs Ķirsons, Guntis Rāvis, Ieva Plaude- Rēlingere, Ēriks Stendzenieks, Andrejs Ēķis, Edvīns Bartkevičs, Valērijs Igaunis, Juris Savickis, Kirovs Lipmans, Aleksandrs Milovs, Jānis Naglis, Antonijs Samburs, Valērijs Maligins, Jānis Vilnītis, Jurijs Dovoreckis un citi.

Organizācija izrādījās homofobiska, bet pats Belēvičs tāds nebija, un viņu Latvijas galvenais homofobs Šlesers palūdzis aiziet par to, ka Belēvičs esot gatavs spiest roku visiem cilvēkiem (arī gejiem).

Zaļā ideoloģija

Latvijas Zaļo partija ir parodija par zaļo ideoloģiju. Ne tikai tāpēc, ka tā darbojas tandēmā ar antagonisko Zemnieku partiju (kas pārstāv intensīvas lauksaimniecības un tāpēc vidi postošas grupas intereses) un kuras abas kopā ir labi pazīstamas kā Latvijas oligarha un Kremļa līdzskrējēja Aivara Lemberga kabatas partijas, bet galvenokārt tāpēc, ka tā savās rindās sapulcējusi tos pašus konservatīvos un pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados joprojām dzīvojošos «zemniekus», kas ļoti labi prot lamāties no Saeimas tribīnes un audzēt kazaku stila ūsas (Līdaka).

Zaļā ideoloģija pasaulē radās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados kā revolucionāra protesta ideoloģija. Tā atrodas savrup no klasiskajām konservatīvisma, liberālisma un sociālisma idejām. Tā ir cieši un intīmi saistīta ar vides un pretkara, dzīvnieku tiesību un feminisma kustībām. Reizēm zaļo ideoloģiju dēvē arī par ekoloģismu.

Zaļā ideoloģija vēlas nevardarbīgu revolūciju (prāta revolūciju), lai radītu jaunu sabiedrību, kas dzīvotu, taupot izzūdošos dabas resursus, lai apstādinātu pašreizējo zemes ekspluatāciju. Zaļie ir pret neregulētu tirgus ekonomiku un globalizāciju, pret atomenerģiju un fosilo enerģiju, par solidaritāti ar cilvēkiem, kas cieš no bada, par visu cilvēku tiesībām, pret centralizāciju un plāna ekonomiku, par sociālo aizsardzību un par visu veidu ģimenēm, gan tradicionālām, gan vientuļajām mātēm, gan viendzimuma ģimenēm un to tiesībām adoptēt bērnus.

Zaļo ideoloģija ir pret neierobežotu mežu izciršanu un visu citu dabas resursu izšķērdēšanu. Tā vēlas ierobežot alkohola un tabakas patēriņu, taču ir liberālākos uzskatos par marihuānas lietošanu. Katrā ziņā konservatīvismu un tā saucamo tradicionālo vērtību ideoloģiju zaļie nekad nepārstāv. Toties to dara Latvijas Zaļo partija.

Zaļie ir revolucionārs spēks, ko, starp citu, liecina arī Latvijas vēsture. Arvīda Ulmes vadītais Vides aizsardzības klubs – VAK bija Latvijas atbrīvošanās cīņas avangardā, kad vēl neviena tautas fronte nebija nodibināta.

Ne Latvijas Zaļo partijas programma, ne tās redzamākie cilvēki, kā Viesturs Silenieks, Raimonds Vējonis, Edgars Tavars, Mārtiņš Martinsons, Jānis Trupovnieks, Ingmārs Līdaka, Kārlis Seržants, Rihards Eigims, Inese Aizstrauta, vai Juris Vectirāns neliecina, ka mums ir darīšana ar revolucionāru un principiālu zaļo ideoloģijas iemiesojumu mūsdienu Latvijā.

Latvijā nav īstas zaļo ideoloģiju pārstāvošas partijas. Tā, kas lieto šo vārdu, ir liekule un blefotāja.

Lielais blefotājs

Liels blefs ir arī Belēviča avīzē solītās «šausmas», kas iestāšoties, kad lielākais pasaules tirgus - ES noslēgšot Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ar ASV, kopā izveidojot pasaulē lielāko brīvo tirgu. Nolīgums paredzēs preču un pakalpojumu tirdzniecības un ieguldījumu liberalizāciju, kas pārsniegs pušu esošās PTO saistības. Līdz ar netarifu barjeru atcelšanu savstarpējā tirdzniecībā nolīgums veicinās abu pušu konkurētspēju pasaulē, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sekmēs ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi visās skartajās valstīs. Arī Latvijā.

Pretēji Belēviča apgalvojumiem Eiropas Komisijas dokumentos un publiski pieejamās mājas lapās var izlasīt, ka tas neapdraud ES augstos pārtikas produktu drošības standartus. TTIP automātiski neprevalēs pār ES tiesību aktiem un noteikumiem, tos neatcels un negrozīs. Izmaiņas ES normatīvajos un administratīvajos aktos ar mērķi liberalizēt tirdzniecību būs jāapstiprina ES dalībvalstīm Padomē un Eiropas Parlamentam.

EK sola, ka līgums neapdraud arī augstos ES standartus patērētāju vides un veselības aizsardzības jomā. Augstais aizsardzības līmenis, ko esam noteikuši šeit, Eiropā, nebūšot apspriežams. Pretēji Belēviča apgalvojumiem mums nedraud arī, ka Eiropas veikalu plauktus pārpildīs ar hormoniem baroto ASV dzīvnieku gaļa. Stingrie ES tiesību akti, kuri, piemēram, attiecas uz hormoniem vai aizsargā cilvēku dzīvību un veselību, dzīvnieku veselību un labturību vai vidi un patērētāju intereses, sarunās netikšot apspriesti. Tāpat netikšot revidēti ES tiesību akti par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Kāds te blefo? Eiropas Komisija vai Belēvičs?

Eiropas Komisija: tirdzniecība

Ja Latvijas pseidozaļo pārstāvis Belēvičs vēlas pievērst sev un savai partijai uzmanību ar antiamerikānisku un blefojošu retoriku, tad to vajag darīt korekti, neradot ne mazākās šaubas par paša labajiem un cēlajiem nodomiem.

Bet visvairāk pārliecinās tādi zaļie, kas arī paši savā dzīvē vadīsies pēc zaļo ideoloģijas principiem. Tādu Latvijā vairs/vēl nav. Tā ir tukša politikas niša. Vajadzīgs vēl viens mūsdienu «flower power» paaudzes puķu bērns Arvīds Ulme.

Vai tāds te kaut kur ir? Principiāls un loģisks zaļais, kas nevis krāsojas zaļā krāsā, bet ir zaļš?

Resursi:

Uz augšu
Back