Latvijas vēstnieks NATO: Tieša apdraudējuma NATO valstīm šobrīd nav

Viņaprāt, tas ko starptautiskā sabiedrība ir izdarījusi sākot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, dod skaidru signālu, ka katrām darbībām ir sava cena. Tādēļ, ja Krievija ir gatava maksāt šo cenu un ignorējot savu iedzīvotāju intereses nonākt vēl lielākā izolācijā, tad tā būs Krievijas vadības izvēle.

Riekstiņš uzsvēra, ka pašlaik par tiešu apdraudējumu NATO dalībvalstīm netiek runāts. Taču situācija Ukrainā saasinās, intensificējušās apšaudes. Ja eskalācija turpināsies krievijai jārēķinās ar sankciju pastiprināšanos.

Kā ziņots, pasaules industriāli visattīstītāko valstu grupas G7 līderi samitā Vācijā draudējuši pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja situācija Austrumukrainā pasliktināsies.

G7 līderi samita laikā arī apņēmušies demonstrēt vienotību pret «Krievijas agresiju Ukrainā», kā to aicināja darīt ASV prezidents Baraks Obama.

Atbalstot Obamas teikto, Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien vācu raidorganizācijai ZDF sacīja: «Es pieņemu, ka mēs sūtīsim vienotu signālu no šejienes. (..) Sankcijas var tikt atceltas tikai tad, ja apstākļi, kādos tās tika ieviestas, vairs nepastāv un problēmas ir atrisinātas.»

Elmavas pilī, kas atrodas Garmišas-Partenkirhenes apkārtnē, Merkele šīs divas dienas uzņēmusi ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas un Lielbritānijas līderus, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau trešo reizi uz šo galotņu sanāksmi netika aicināts.

Pasaules ietekmīgāko demokrātiju līderi atzinuši, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vismaz uz laiku ir diskvalificējis Putinu kā viņu kluba iespējamo biedru.