Pētījums: 80% vēlas, lai ēstuvēs būtu informācija par ēdiena sastāvu

SKDS direktors Arnis Kaktiņš trešdien vides instalācijas «Ēdiens bez noslēpuma» atklāšanas pasākumā žurnālistiem, atsaucoties uz aptaujas datiem, pastāstīja, ka vienlaikus daudzi iedzīvotāji vēlas, lai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi norādītu informāciju par ēdienam pievienotajām pārtikas piedevām (79%), izejvielu izcelsmi (64%), uzturvērtību (61%), kā arī sāls un cukura daudzumu ēdienā (59%).

Aptauja atklāj, ka cilvēkiem, ēdot ārpus mājām, lielākais satraukums ir par mākslīgu pārtikas piedevu pievienošanu (47%), zemas kvalitātes taukvielu izmantošanu (47%), ēdiena svaigumu (40%) un koncentrātu izmantošanu svaigu produktu vietā (30%). Visnegatīvāko ietekmi uz veselību iedzīvotāji saskata garšas pastiprinātājos (60%) un konservantos (50%). «Ja patērētāji uzzinātu, ka vietā, kurā viņi regulāri ietur maltītes, negatavo ēdienu no svaigiem produktiem, cepšanai lieto zemas kvalitātes eļļu vai izmanto to vairākkārtīgi, vai izmanto ģenētiski modificētus pārtikas produktus, absolūts vairākums izvēlētos citu ēdinātāju,» sacīja Kaktiņš.

Pēc aptaujas datiem, trīs ceturtdaļas iedzīvotāju savas zināšanas par pārtikas piedevām vērtē kā viduvējas (52%) vai sliktas (18%), bet piektā daļa (20%) savas zināšanas vērtē kā labas. Vienlaikus puse (52%) pētījuma respondentu atzīmējuši, ka, viņuprāt, sabiedriskās ēdināšanas maltītes un to kvalitāte neiespaido viņu veselības stāvokli.

Runājot par respondentu paradumiem saistībā ar veselībai neieteicamām vielām, piemēram, nevēlamām pārtikas piedevām un E vielām, Kaktiņš atzīmēja - lai arī ir vērojama pozitīva iezīme, ka 67% cilvēku iespēju robežās cenšas izvēlēties produktus bez nevēlamām piedevām, tomēr 26% respondentu, tostarp daudzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, norāda, ka izvēlas produktus pēc garšas un cenas, nevis pēc sastāva. «Tie ir rādītāji, kurus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem nevajadzētu atstāt bez ievērības,» piebilda SKDS direktors.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs pauda, ka tikpat nozīmīga kā ministrijas pārziņā esošā pārtikas produktu sastāva marķēšana ir arī pārtikas sastāva uzrādīšana sabiedriskajā ēdināšanā, kam jānotiek atbilstoši Latvijas un Eiropas Savienības normatīviem. «Lai šo noteikumu prasības īstenotu ikdienā un tās patiešām kalpotu sabiedrības veselības labā, ir ļoti svarīgi sadarboties politikas veidotājiem un uzņēmējiem. Tikai tā mēs ilgtermiņā varam sasniegt labākus rezultātus - zinošāku, gudrāku, izvēlēties spējīgu un veselīgāku sabiedrību,» sacīja Dūklavs.

Savukārt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma «Lido» padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons sacīja, ka cilvēkiem ir tiesības zināt ēdiena sastāvu, jo tas atstāj ietekmi uz viņu veselību un norādīja, ka «Lido» uzskata par savu atbildību izglītot sabiedrību, lai ikvienam būtu iespēja veikt gudru un pārdomātu izvēli. «Vēlamies mudināt arī savus kolēģus citās sabiedriskās ēdināšanas vietās rīkoties līdzīgi,» piebilda Ķirsons.

Arī kompānijas valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa pauda, ka «Lido» vēlas uzlabot situāciju kopumā, tādēļ aicinās līdzīgi domājošus uzņēmumus kopīgi radīt un parakstīt nozares ētikas kodeksu, kas apliecinās apņemšanos būt atklātiem par ēdienu kvalitāti, sastāvu un izcelsmi.

Aptauju SKDS veica 2015.gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.