/nginx/o/2018/07/16/9697154t1h9f2c.jpg)
1989. gadā Latvijas medicīnas dižgars, profesors Lazovskis savā uzrunā aicināja ārstus «ik dienas likt lietā ne tikai savas zināšanas, bet arī savas dvēseles spēku» un uzsvēra, ka «dvēseles spēks tikai tad var būt stiprs, ja vārdi pilnīgi saskan ar darbiem».
Noskatoties Ingas Spriņģes vadīto raidījumu «1 pret 1» (25.martā) ar profesoru Andreju Ērgli, uzmācas smeldzoši jautājumi par ārsta morāli, spēju un gribu stāstīt Latvijas iedzīvotājiem lietas godīgi un atklāti.
Pirms diskutēju par šajā raidījumā sniegto nepatieso informāciju, svarīga ir atkāpe par profesora Ērgļa un viņa skolotāja, profesora Ulda Kalniņa lomu invazīvajā kardioloģijā Latvijā.
Ir absolūti skaidrs, ka profesori Kalniņš un Ērglis Latvijas invazīvās kardioloģijas (kas nav sirds ķirurģija) attīstībā ir devuši fantastiski daudz. Viņu izveidotā komanda ir izglābusi tūkstošiem pacientu, un tieši tādēļ daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir dzīvi vecāki, brāļi, māsas, vīri un sievas. Par to mēs visam esam un būsim pateicīgi.
Taču tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka cilvēki, kas izdarījuši daudz laba, neatkarīgi no darbības lauka, nedrīkst tikt slavēti un vēl jo vairāk apbrīnoti par darbībām, kas veiktas negodprātīgi.
Latvijas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem, kas apmaksā profesora Ērgļa darbu gan Stradiņa slimnīcā, gan Latvijas Universitātē, ir visas tiesības zināt, kādas ir dažādu veselības pakalpojumu iepirkumu cenas un kāpēc tās ir tik augstas tieši viņa vadītajā invazīvajā kardioloģijā. Pacientiem jāsaņem godīgas atbildes, kāpēc Latvijā stenti, mikroskopiskas asinsvadu protēzes, ir dārgāki nekā citur un kāpēc to daudzuma ielikšanas ziņā ieņemam otro vietu pasaulē, lai gan valstīs kā Igaunija, ASV, kur tos ieliek būtiski mazāk, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām samazinājusies daudz straujāk.
Iedzīvotāji drīkst zināt, kāpēc vadošais invazīvais kardiologs izraksta un rekomendē dārgākos, nevis ģenēriskos medikamentus, kas ir ekvivalenti un daudz lētāki. Un kāpēc medikamentu, stentu un citas medicīnas biznesā iesaistītās kompānijas kopš 2008.gada Ērgļa kunga vadītajiem fondiem saziedojušas virs 840 000 eiro. Kāpēc vēl joprojām valsts slimnīcas (lasi Stradiņu) vadība nezina, kādu summu profesors saņem par stentu klīniskajiem pētījumiem, kas veikti valsts slimnīcā un ko apmaksā medikamentu un stentu ražotāji. Saskaņā ar «1 pret 1» pausto informāciju, šobrīd Stradiņos tiek veikti 14 stentu pētījumi un Ērgļa kungs vada 13 no tiem. Pētījumos, kuros esmu piedalījies ASV, par katru piesaistīto pacientu samaksā vairākus tūkstošus dolāru, un viss šis naudas apjoms ir zināms slimnīcas pārvaldei, jo pētniekam «pa tiešo» bankas kontos vai personīgajos fondos nekāda nauda netiek pārskaitīta, šādi uzlabojot šā procesa caurskatāmību un mazinot interešu konfliktu.
Šajā komentārā apskatīšu trīs raidījumā diskutētās tēmas un nepatiesības, ko profesors ar smaidu stāstīja skatītājiem.
Ir skaidri redzams, ka Latvija pēc šo procedūru skaita ir otrajā vietā pasaulē un Latvijā no sirds asinsrites slimībām mirst daudz vairāk nekā ASV. Par spīti tam, ka ASV ir cilvēku aptaukošanās epidēmija un šīs invazīvās sirds procedūras veic mazāk.
2. Otra epizode, kurā tika maldināts skatītājs: A.Ērglis teica, ka Latvijas sabiedrība ir viena no vecākajām Eiropā, tādēļ veicam tik daudz šīs invazīvās sirds procedūras, jo «tās ir sakrājušās». Taču visiem labi zināms, ka Latvijā vidējais miršanas vecums ir būtiski mazāks nekā vecajās ES valstīs. Ja paskatāmies uz Latvijas iedzīvotāju vidējo vecumu, tad Latvijas sabiedrība ir «veca», taču «jaunāka» nekā Vācija (kur sirds procedūras veic visvairāk pasaulē, bet mirstība ~3x mazāka nekā Latvijā), Somija, Zviedrija un Dānija. (Skandināvijas valstīs šīs procedūras veic vēl mazāk nekā Igaunijā). Tātad arī šajā jautājumā profesors maldinājis sabiedrību un «sabiedrības vecums» nevar būt iemesls, kādēļ stentus liekam tik daudz.
3. Trešais jautājums bija par to, kāpēc Latvijā vairāk nekā pusei pacientu pēc stentu ielikšanas izraksta nevis lētākās ģenēriskās zāles clopidogrelum (kas pacientam pašam no sava maciņa neizmaksā gandrīz neko, jo tās apmaksā valsts), bet gan dārgākās zāles Plavix. Par šīm zālēm pacientam pašam jāpiemaksā papildus 9,50 eiro, kas pensionāriem ir liela summa. Kopā tikai par šo medikamentu vien Latvijas iedzīvotāji gadā no savas kabatas papildus samaksā ap 550 000 eiro. Paši pacienti zina, ka parasti ir jālieto vairāki medikamenti un, kā man vasarā teica kāda raudoša pensionēta kundze, kad runājām par viņas veselības problēmām - «bet ja man ārsts izrakstījis tikai dārgos medikamentus, ko lai es daru?»
Šeit jāpaskaidro, ka vidēji katram jaunizgudrotam (dārgajam oriģinālajam) medikamentam patents tiek izsniegts uz 10 gadiem. Šajā laikā medikamentu drīkst pārdot tikai ražotājs un par cenu, ko kompānija prasa. Taču pēc desmit gadiem patents beidzas un arī konkurējošās farmācijas kompānijas var sākt ražot šo medikamentu, kas saucas ģenēriskais medikaments un ir daudz lētāks (jo nav vairs jāiegulda miljoni zāļu izgudrošanā) un vienlīdz iedarbīgs kā oriģinālais medikaments. Tādā veidā pasaule atļauj kompānijām, kas izgudroja medikamentu, atgūt ar uzviju medikamenta izgudrošanā ieguldīto naudu, bet neļauj šīs tiesības monopolizēt «uz mūžu».
Taču arī pēc šīs informācijas izskaidrošanas raidījumā profesors turpināja maldināt skatītājus, sakot: «Plavix un clopidogrelum pētījumi šajā FDA pētījumā netika iekļauti.» Pievienoju konkrēto pētījumu, kuru FDA pieminēja savā pētījumā (sk. tabulu), kur redzams, ka Plavix un clopidogrelum tika salīdzināti un nekāda atšķirība netika atrasta. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji nopirkuši daudz dārgāku, bet līdzvērtīgu preci, par to pārmaksājot 550 000 eiro, naudu, ko tie varēja izmantot citur!
Pēdējā un, šķiet, svarīgākā lieta, ko sāku pētīt pēc raidījuma noskatīšanās, ir vēstule (sk .vēstule), ko profesors nosūtījis Veselības ministrijai 2013.gada vasarā. Tajā viņš atsaucas uz vairākiem pētījumiem, kas it kā pamato, kādēļ valstij būtu jāapmaksā vairāk procedūras, kurās izmanto dārgākos, ar zālēm pildītos stentus. 2013.gadā valsts sāka apmaksāt pamatā tikai krietni lētākos, parastos metāla stentus. Pie specifiskām indikācijām dārgākie ar zālēm pildītie stenti ir labāki un izmaksu ziņā lietderīgāki, taču tādi nav visi gadījumi.
A.Ērgļa vēstulē ministrijai uzskaitīto pētījumu rezultāti ir norādīti nepatiesi un pretēji oriģinālā publicētajam. Vēstulē rakstīts, ka pētījumā SIRIUS, kurā salīdzināja parastos stentus un ar zālēm pārklātos, pēdējie «par 14% samazināja miokarda infarktu un nāves gadījumus». Kā redzams pētījuma oriģinālā (sk. dokumentu Siriuss Erglis), atšķirība starp infarkta un nāves gadījumiem starp abiem stentu veidiem NETIKA novērota.
Šo visu apkopojot, ir skaidrs, ka profesors Ērglis vairākās būtiskās epizodēs nav teicis taisnību skatītājiem, kā arī ar savu vēstuli apzināti maldinājis veselības aprūpes vadītājus Latvijā.
Es lūdzu Veselības ministriju, Stradiņa Universitātes slimnīcu un Latvijas Universitāti rūpīgi izvērtēt radušos situāciju, pieaicinot pārstāvjus no pacientu tiesību aizsardzības organizācijām, medicīnas epidemiologus, ja nepieciešams, ekspertus no ārzemēm, un izvērtēt profesora rakstīto un runāto. Ir absolūti nepieņemami, ka ārsts, it sevišķi vadošs ārsts atklāti maldina nozares vadību un Latvijas iedzīvotājus. Kā uzsvēris profesors Lazovskis, ārsta uzvedībai ir jābūt godprātīgai, ētiskai, jo mūsu profesija, pacienti mums sniedz milzu uzticību, kuru mēs nevaram un nedrīkstam pievilt.
Raksta autors -
Ugis Gruntmanis M.D.
Associate Professor
Associate Director Internal Medicine Residency Program
Director, High Risk Osteoporosis Service
Director, Global Health Elective
Department of Medicine, Division of Endocrinology
University of Texas, Southwestern Medical Center
http://www.utsouthwestern.edu/about-us/facts.html
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)