Ordeni par Kremļa TV melu neizplatīšanu Latvijā pasniegs... Lietuvas prezidente* (83)

Mūsu politiķiem ļoti patīk par Latviju runāt trešajā personā: «Krievijas agresija Ukrainā ir atkarīga no starptautiskās sabiedrības spējas reaģēt.» Varētu domāt, ka visi Saeimas deputāti ir LR ārlietu ministri, jo pēdējais var atļauties šādi runāt. Aprēķins ir vienkāršs – ja ES beidzot ieviesīs ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, tad pašmāju politiķi varēs pūst miglu acīs mūsu gaudulīgajiem uzņēmējiem - redz, ne jau mēs, bet Eiropas Savienība, viņi gribēja...

Vietējie varas vīri un tantes negrib mainīt līdzšinējo retoriku, jo tad būs jāskaidrojas, kādēļ tā saucamā starptautiskā sabiedrība nav rīcībspējīga, ja katra ES valsts vilcinās. Tas nozīmē tikai vienu – Latvijas rīcība ir tikpat svarīga, cik Vācijas vai Francijas rīcība.

Maigā vara ir Krievijas militārā taktika

Ukrainai piederošās Krimas aneksija ir paātrinājusi darbības, kas mums bija jāveic laicīgi un pakāpeniski. Pašreiz ir jāsamierinās, ka Latvija sāk rīkoties, kad ūdens jau smeļas mutē. Atcerieties trekno gadu krīzi, kad vāju politiķu pārvaldītā Latvija defoltēja, - tikai tad mēs sakopojām spēkus, lai paveiktu ielaisto, atlikto, neizdarīto.

Nupat atkal ir pienācis brīdis, kad risinājuma atlikšana ar bravūrīgiem politiķu paziņojumiem par Krievijas nosodīšanu ir līdzvērtīga nodevībai. ASV un ES sankcijas problēmu ar Krievijas «mediju» propagandas retranslāciju Latvijā neatrisinās. Tāpat ir vairāk nekā skaidrs, ka Putina Krievija līdzšinējo taktiku pret kaimiņvalstīm nemainīs. Mums pašiem ir jātiek galā.

Ko mēs varam un drīkstam darīt?

1. Galvenais «mediju uzraugs» valstī Ainārs Dimants (NEPLP vadītājs) saņem dūšu un sāk histēriski bombardēt likumdevējus, lai deputāti skaļos nosodījuma vārdus nomaina pret darbiem. «Histērija» ir pārspīlējums, ar to mēdz apzīmēt haotisku, neprognozējamu rīcību. Tomēr šinī gadījumā iederas pat ļoti labi - pirms Krimas aneksijas Baltijas valstu brīdinājumi Briseles gaiteņos par Kremļa maigās varas milzīgo ietekmi tika saukāti par histēriju. Šodien Eiropa saprot, ka nav ieklausījusies.

Saeima ir jāmudina strādāt, lai akceptētu dažādus ierobežojumus, piemēram, Krievijas TV raidījumu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 3% no PBK kanāla satura. Turpretī Krievijas TV «ziņas», «analītiskie» raidījumi ietilptu kategorijā, kas netiek retranslēti Baltijas valstīs.

Protams, liela brēka ir maza vilna, ja ganiņš klaigā «vilks nāk», bet aitu bars turpina staigāt savā vaļā bez nožogojuma un dzeloņstieplēm. Simboliskais «žogs» būtu likumdošanas izmaiņas un ierobežojumi ārpus ES radītam TV saturam, bet «dzeloņstieples» – drosmīgs un principiāls NEPLP. Turpretī, ja Dimanta kunga komanda nav gatava «skaļai klaigāšanai» Latvijas valsts drošības vārdā, tad šo amatpersonu kompetenci drīkst apšaubīt.

Nevajag mānīt citus, ka dažnedažādi ierobežojumi Krievijas TV kanālu retranslācijai Latvijā būs cenzūra. Krievija nav demokrātija, tajā valstī tiesības aizliegt jebkādas brīvības sauc par taisnīgumu. Savukārt neatkarīgie mediji Krievijā ir burtiski likvidēti, tādēļ retranslēt Krievijas valsts televīzijas kanālu ziņas ir tas pats, kas pastaigāties gar lielceļa malu bez atstarotājiem. Skarbi, ja notrieks, bet varbūt paveiksies un palikšu dzīvs.

Saeimai nekas netraucē stiprināt Latvijas mediju telpu un tirgu ar «īslaicīgiem» pasākumiem, kas varbūt tiks atcelti 2018. vai 2024. gadā, kad krievi izlauzīsies no Putina režīma skavām. Nupat Saeimas atliktais "elektroenerģijas brīvlaišanas pasākums» atgādina, ka valdības koalīcijai Saeimā nav nekādu pretenziju tracināt Latvijas iedzīvotājus ar eksperimentiem. Salīdzinoši Krievijas melu televīzijas kanālu ierobežošana būtu pat ļoti jēdzīgs darbiņš.

Īpaši lielām problēmām nevajadzētu būt arī ar PBK īpašnieku kanāliem, kas reģistrēti Anglijā un Zviedrijā. Saeimai nav šķēršļu radīt situāciju, kad kabeļtelevīzijas operatori Baltcom, Viasat un Lattelecom brīvprātīgā piespiedu kārtā atdala Krievijas TV kanālus no citiem un piedāvā par nesamērīgi dārgāku cenu. Ar to varētu sākt, kamēr tiek meklēti optimāli risinājumi.

2. Otra versija, kas baumu līmenī ir izskanējusi iepriekš, – valsts uzņēmums Lattelecom iegādājas PBK ar visiem meitaskanāliem. Lattelecom nav satura radītājs, tādēļ PBK būs jāpārdod tālāk. Ja valsts daļas Lattelecom uzņēmumā tomēr netiks pārdotas kādam zviedru vai krievu investoram, tad risks jauno PBK pārvērst par Gazprom/Itera TV kanālu KHL spēļu translācijām nav būtiski lielāks kā tagad.

Lattelecom jauniegūto PBK varētu arī «piešķirt» sabiedriskajai televīzijai, piemēram, LTV 3 tikai krievu valodā. Tiesa, tās būtu nopietnas papildu finanšu subsīdijas no valsts budžeta un vēl vairāk izkropļots mediju tirgus, kad papildus valsts piešķirtajiem miljoniem LTV gūst peļņu arī no reklāmdevējiem, turpretī komerckanāli izdzīvo tikai no reklāmām.

3. Trešā versija: Vietējie reklāmdevēji sasparojas un kolektīvi boikotē PBK. Šis ir neiespējamais scenārijs – nauda smird, bet Latvijas «biznesmeņiem» vieglāk izturēt smaku, nevis piepūlēt smadzenes. Nauda nosaka visu, sociālās atbildības jēdziens te ir svešs un nesaprotams.

4. Brutāli aizliegt Krievijas TV kanālu satura restranslāciju Latvijā. Tas šķiet visvienkāršākais, tomēr var prasīt nopietnus papildu izdevumus no valsts budžeta par tiesu procesiem, kas sekos vēlāk. Šī versija iegūtu lielāku ticamību, ja Saeima rakstiski precizēs, ko tā saprot ar «kara propagandu» TV kanālu saturā. Pašlaik Saeima izliekas nesaprotam, ka Krimas aneksija ir kara pieteikums Ukrainai, tādēļ cerēt, ka tūlīt sekos izmaiņas Latvijas likumdošanā, būtu naivi.

Citi varianti = jūsu versijas?

Nu tad ko darīsim?

2013.gadā PBK bija trešā skatītākā televīzija (pēc TNS datiem). NEPLP uzskata, ka jāstiprina LTV, kam var tikai piekrist. Tiesa gan, NEPLPam arī līdz šim nebija aizliegts to darīt. Tomēr pagaidām LTV ir tikai ceturtā populārākā.

Neba visu izšķir politiķi. Ir pietiekoši daudz godprātīgu ierēdņu; tūkstoši, kuri ir gana ietekmīgi, lai politiskajam divplāksnim piekabinātu reaktīvo dzinēju. Ja lidaparāts nespēs turēt slodzi un gaisā izjuks, nākamais lidotājs varbūt jau iekāps mazā lidmašīnītē, bet aiznākamais – varbūt pat starpkontinentālajā lainerī. Lai fantāzijas nebūtu vien vieglprātīga vāvuļošana, jārīkojas tagad – neko neatliec uz rītdienu, ja var izdarīt šodien.

^{* Lietuvā Atzinības krusts piešķirts kabeļtelevīzijas operatoram par iniciatīvu uz laiku aizliegt Krievijas TV propagandas retranslāciju Lietuvā.}