Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9708730t1h1842.jpg)
Vienots Baltijas valstu televīzijas kanāls krievu valodā, iespējams, netiks realizēts, turpretī Eiropas Savienības (ES) televīzijas kanāls krievu valodā ir reāls, aģentūrai LETA sacīja Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne.
Viņa stāstīja, ka pēc tikšanās ar kolēģiem Lietuvā un Igaunijā var secināt, ka ideja par vienotu Baltijas valstu televīzijas kanālu krievu valodā patlaban netiek izskatīta.
«Katrā valstī ir nonākuši pie secinājuma, ka nav tādas Baltijas identitātes un ka būtu vērts taisīt kopīgu kanālu. Katrai valstij ir savas īpatnības gan auditorijas, gan satura ziņā. Tāpēc arī katra valsts iet individuālu projektu ceļu,» norādīja mediju eksperte.
Tajā pašā laikā Rožukalne zināja stāstīt, ka reāls ir ES projekts par mediju krievu valodā. «Pirms pāris dienām izskanēja informācija, ka ekspertiem uzdots līdz šā gada jūnijam izstrādāt projektu ES finansētam kanālam krievu valodā, kas būs pieejams vairākās ES valstīs,» atzina Rožukalne.
Kā ziņots, pagājušā gada aprīlī LTV vadītājs Ivars Belte stāstīja par ieceri veidot kopīgu Baltijas valstu telekanālu krievu valodā, kurā pārraidītu ziņas un Ukrainā, Krievijā ražotus seriālus «bez propagandas». Šī iecere tika arī prezentēta kolēģiem Lietuvā un Igaunijā, informētas šīs valsts «pirmās personas», kuras devušas konceptuālu piekrišanu.
Arī valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji tolaik pozitīvi vērtēja ieceri visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu, kas raidītu krievu valodā.
Savukārt Igaunijas nacionālās raidsabiedrības veiktie aprēķini liecina, ka kopīgais Baltijas televīzijas kanāls, kas raidītu krievu valodā, gadā izmaksātu ap 7,5 miljoniem eiro. Tādējādi katrai valstij gadā nāktos atvēlēt 2,5 miljonus eiro.
Šomēnes mediju politikas pamatnostādņu izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs un kultūras ministres ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns pauda uzskatu, ka Baltijas valstu iespējamā sadarbība vienota kanāla krievu valodā izveidē varētu tapt skaidrāka šī gada vidū.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) intervijā aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Latvija kopā ar partnervalstīm strādā, lai pārliecinātu Eiropas kolēģus atvēlēt «zināmus līdzekļus» Eiropas Savienības televīzijas kanālam krievu valodā, kurā nebūtu propagandas, bet gan «precīzas un ļoti akurātas ziņas un fakti».
Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien pieņēma lēmumu par valsts SIA «Latvijas Televīzija» (LTV) trešās programmas krievu valodā izveidi.