Arī valdību veidojošo politisko spēku pārstāvji tolaik pozitīvi vērtēja ieceri visām trim Baltijas valstīm izveidot kopīgu televīzijas kanālu, kas raidītu krievu valodā.
Savukārt Igaunijas nacionālās raidsabiedrības veiktie aprēķini liecina, ka kopīgais Baltijas televīzijas kanāls, kas raidītu krievu valodā, gadā izmaksātu ap 7,5 miljoniem eiro. Tādējādi katrai valstij gadā nāktos atvēlēt 2,5 miljonus eiro.
Šomēnes mediju politikas pamatnostādņu izstrādes ekspertu darba grupas vadītājs un kultūras ministres ārštata padomnieks sabiedrības integrācijas un mediju politikas jautājumos Mārtiņš Kaprāns pauda uzskatu, ka Baltijas valstu iespējamā sadarbība vienota kanāla krievu valodā izveidē varētu tapt skaidrāka šī gada vidū.
Savukārt ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) intervijā aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Latvija kopā ar partnervalstīm strādā, lai pārliecinātu Eiropas kolēģus atvēlēt «zināmus līdzekļus» Eiropas Savienības televīzijas kanālam krievu valodā, kurā nebūtu propagandas, bet gan «precīzas un ļoti akurātas ziņas un fakti».
Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ceturtdien pieņēma lēmumu par valsts SIA «Latvijas Televīzija» (LTV) trešās programmas krievu valodā izveidi.