Kremlis izmanto arī tā saucamo viltus fokusa metodi, kad šodien Krievijas TV plaši ziņo par to, kā tauta bēg no Ukrainas, radot iespaidu, ka dzimteni pamet tūkstošiem ukraiņu, lai glābtos no «fašistu režīma». Nekur netiek pateikts, ka pamatā tie ir Krievijai lojālie krievi, nevis ukraiņi.
Tendencioza faktu selekcija ir cita izplatīta Kremļa propagandas metode. Izvēloties no kopējās notikumu norises tikai tos faktus, kas iederas vēlamajā propagandas ainā, no Kijevas Kremļa TV ziņo tikai par Berkuta problēmām, ignorējot un noklusējot maidaniešu patiesos mērķus. Krievu skatītājs ne Latvijā, ne Maskavā nevar zināt to, ko tas nav redzējis.
Imperatīva pašizolācija ir Kremļa metode, kad tiek apgalvots, ka vienīgi Krievija ir tikumīga un Dievu cienoša valsts, jo tā, piemēram, noliedz homoseksuālu attiecību līdztiesību aiz «bērnu aizstāvības» izkārtnes un šādi Kremļa režīms cenšas pozēt savas tautas acīs kā īsteni ētiskas politikas paudējs.
No iepriekšējā izriet «polarizēšana un krāsu sabiezināšana sev par labu», kas atļauj demonizēt, piemēram, demokrātiju, pretnostatot to it kā Dievam padevīgai diktatūrai, kas faktiski stāv ļoti tālu no kristietības tikumības normām. Neaizmirsīsim, ka propagandas nolūkos arī Putina diktatūrai bija vajadzīgas 2014. gada Soču olimpiskās spēles tieši tāpat kā Hitleram tās vajadzēja nacisma propagandai 1936. gadā.
Propagandas karš internetā
Visi, kas raksta blogos vai medijos par drošības politiku, aizsardzības jautājumiem un Krieviju, ir saskārušies ar to, ka pastāv organizētas kampaņas, komentētāju grupējumi, kas slavina Kremļa politisko sistēmu un aktīvi noliedz, ka Krievija varētu arī nebūt mieru mīloša demokrātija. Uzkrītoši to var pamanīt, ja kāds sāk rakstīt par Gruzijas karu, neraugoties uz to, ka nu jau arī pats Putins ir atzinis, ka viss šis karš bija ieplānots un vadīts no Krievijas puses. Internetā ir daudz Kremļa režīma ietekmes aģentu ar labām zināšanām svešvalodās, kas veic psiholoģiskas operācijas psyops (psychological operations) Interneta telpā.
