Krievijas mediju izteiktā klātbūtne kaimiņvalstu tirgos un agresīvās informācijas kampaņas rada draudus Baltijas valstīm, Ukrainai, Gruzijai un Moldovai. Notikumi Ukrainā parādījuši to, kā informācija var tikt izmantota kā ierocis hibrīdkarā. Uz informācijas agresijas politiku ir jāatbild, taču šī atbilde nedrīkst būt identiska draudam, tai jābūt balstītai demokrātijas principos.
Ar raksta ievadā apkopotajiem secinājumiem sākas politikas rekomendāciju dokuments, kas apkopo Latvijas un starptautiskas ekspertu grupas sagatavotus priekšlikumus Latvijas, pārējo Baltijas valstu, kā arī Ukrainas, Gruzijas un Moldovas mediju un informatīvās telpas aizsardzībai pret Krievijas informatīvo karu.
Šodien Baltijas – Melnās jūras alianse (BMJA) sadarbībā ar Aizsardzības ministriju iepazīstināja ar dokumenta būtību. Tajā raksturots Krievijas īstenotais hibrīdkarš, ieskicēta mediju vide un sniegtas dažādas rekomendācijas.
BMJA valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte norādīja, ka speciālistiem nešķita pareizi runāt par informācijas karu, jo šis vārdu savienojums liek domāt, ka karo divas puses.
Bet šajā gadījumā nekaro divas puses.
Mēs sastopamies ar fenomenu, ka informācija tiek izmantota kā ierocis.
«Mēs esam liecinieki informācijas agresijai, kas ir daļa no hibrīdkara.»
Daudz runāts, ka Krievijas izplatītās informācijas ietekmes mērķis ir krievvalodīgos medijus lietojošā auditorija Baltijas valstīs, kā arī Ukrainā, Gruzijā un Moldovā.
«Bet mēs gribam uzsvērt, ka tā tas nav. Tas neattiecas tikai uz krievu minoritāti. Uz šo jautājumu ir jāskatās plašāk. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kuri vispār nelieto mediju, piemēram, Krievijas televīziju. Informācijas agresija ir daļa no hibrīdkara sagatavošanas,» viņa teica un skaidroja, ka to veido dažādi aspekti, piemēram, vēstures pārrakstīšana Ukrainā.
Krievijas mērķis agresīvajai informācijas kampaņai un propagandai ir komunicēt arī tajās valstīs, kas izvēlējušās Eiropas virzienu.
Krievijas rīcība rada draudus šo valstu drošībai un stabilitātei.
Politiskais mērķis ir lielā mērā padarīt Baltiju par vājo posmu, lai Eiropas Savienība nevarētu darboties vienoti, bet gan būtu sašķelta. Tāpat Krievija nevēlas pieļaut eiroatlantisko integrāciju Gruzijā, Ukrainā un Moldovā.
Speciālisti uzskata, ka mediju stiprināšanai un attīstībai jābūt nacionālās drošības jautājumam.
Apstākļos, kad informācija tiek lietota kā ierocis, reģiona demokrātiskas mediju vides nostiprināšana ir nacionālās drošības jautājums.
Eksperti secinājuši, ka mediju videi jābūt tādai, lai krievvalodīgie cilvēki būtu iekļauti nacionālajā sarunā, kā arī vajadzētu piedāvāt alternatīvu Krievijas valsts vadības kontrolētajiem medijiem un to pašreizējai dominancei krieviski runājošo cilvēku vidū.
Mediju vide minētajās valstīs, tostarp Latvijā, ir novājināta. Valstij vajadzētu atbalstīt sabiedriskos medijus. Līdz ar to vājinās mediju iespējas pildīt savas funkcijas demokrātiskā sabiedrībā. Tas rada riskus mediju neatkarībai, profesionālajiem standartiem un ētikas normām.
Speciālistu rekomendācijas ietver mediju vides stiprināšanu, piemēram, radīt jaunu vai nostiprināt esošo alternatīvu krievu valodas satura klātbūtni raidošajos medijos. Reģiona valstīm jāizveido publiskās informācijas telpa, kura ietver to krieviski runājošos pilsoņus un var piedāvāt alternatīvu naratīvu tam, kurš tiek intensīvi propagandēts Krievijas valsts kontrolētajos medijos.
Šim krievu valodas saturam jāatbilst visaugstākajiem profesionālajiem standartiem un mediju lietošanas paradumiem konkrētajā auditorijā.
Tāpat dokumentā spriests par mediju īpašnieku caurlūkojamību. Spēcīgai mediju videi nepieciešama caurlūkojamība un atbildīgums. Nav iespējams analizēt interešu konfliktus, identificēt pārmērīgu īpašuma koncentrāciju vai ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, neidentificējot mediju īpašniekus. Baltijas valstīm, Ukrainai, Moldovai un Gruzijai jāsper soļi, lai ieviestu ilgtspējīgu caurlūkojamības mehānismu, pieprasot mediju īpašnieku atklāšanu līdz galīgā labuma guvēja – fiziskas personas - līmenim.
Ieteikta arī žurnālistu pašregulācija. Interneta ietekme uz tradicionālajiem medijiem, īpaši radot izaicinājumu ilgstoši pastāvējušiem biznesa modeļiem, ir novedusi pie profesionālo un ētikas standartu vājināšanās žurnālistikā.
Žurnālistikas standartu noteikšanu un to ievērošanu nevar panākt neviens cits kā tikai paši žurnālisti.
Vajadzētu arī izveidot Eiropas fondu profesionālas žurnālistikas atbalstam. Šādam fondam ir jābūt pieejamam žurnālistiem no Eiropas valstīm un Austrumu partnerības valstīm, kuras ir pakļautas Krievijas mediju ietekmei. Spēcīgi profesionālie mediji, nevis kontrpropaganda, ir vislabākā atbilde Krievijas informatīvajai ietekmei. Taču tradicionālo mediju ekonomiskie modeļi reģionā izzūd, kā rezultātā mediji tiek vājināti, profesionālie standarti pazeminās, kā arī samazinās sasniegtās auditorijas apjoms.
Eksperti uzskata, ka jāpievērš uzmanība «troļļu» fenomenam. Neviena demokrātiska valdība nedrīkstētu ķerties pie izteiksmes brīvības ierobežošanas internetā. Taču mediju īpašniekiem būtu jābūt ieinteresētiem savu portālu publisko diskusiju un komentāru kvalitātē un leģitimitātē. Tāpēc jāveicina reģionālā diskusija ieinteresēto mediju, mediju analītiķu un cilvēktiesību aktīvistu vidū par stratēģijām, kā mazināt Krievijas interneta «troļļošanas» fenomena ietekmi.
Tāpat arī vajadzīga reģionālā sadarbība draudu novēršanai.
