8. marts ir svētku diena visām sievietēm. Tā ir, tomēr šīs svētku dienas galvenais uzdevums ir atgādināt mums pašu svarīgāko - nepieciešamību nodrošināt sieviešu un vīriešu līdztiesību arī visas atlikušās 364 dienas gadā! Šodien varam priecāties par mūsu brīvību un tiesībām, bet nedrīkstam aizmirst, ko tas ir maksājis un ka citviet par to vēl aizvien ir jācīnās...
Vai maz zini, ko īsti nozīmē 8. marts?
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kas īsti ir 8. marts?
Astotais marts nav tikai Starptautiskā sieviešu diena, bet arī Starptautiskā strādājošo sieviešu diena. Šajā dienā parasti svin sievietes respektēšanu,
viņas novērtē par padarīto un sasniegto visās jomās - ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā.
Sākumā tas bija sociālistisks pasākums, kas vēlāk pārvērtās par svētkiem Eiropā, tostarp Krievijā.
Sieviešu dienā daiļā dzimuma būtnes netiek šķirotas vai dalītas pēc nacionalitātes, rases piederības, kultūras, ekonomikas vai politiskajiem uzskatiem. Šī diena palīdz atcerēties pagātnes cīņas un sasniegumus, un vēl svarīgāk - meklē ceļu uz priekšu, lai atklātu neizmantoto potenciālu un iespējas, kas gaida nākamo paaudžu sievietes.
Šobrīd oficiāli valsts svētki šī diena ir Gruzijā, Albānijā, Armēnijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercegovinā, Bulgārijā, Kamerūnā, Ķīnā, Kubā, Itālijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Maķedonijā, Moldovā, Mongolijā, Melnkalnē, Krievijā, Serbijā, Tadžikistānā, Ukrainā, Uzbekistānā un Vjetnamā.
Pēc neatkarības atgūšanas līdz 2008. gadam Latvijā Starptautisko sieviešu dienu oficiāli nesvinēja
ideoloģisku apsvērumu dēļ, saistot to tikai un vienīgi ar PSRS okupācijas mantojumu, tomēr kopš 2008. gada tā oficiāli atzīta par atzīmējamu dienu, taču ne brīvdienu.
No vēstures - cīņa par zemajām algām un 12 stundu darba dienu
Pirmais vēsturiskais notikums šajā dienā saistīts ar sieviešu mēģinājumu runāt par savām tiesībām – Ņujorkas tekstilrūpnīcu strādnieces 1857. gada 8. martā devās protesta gājienā.
Viņas cīnījās pret nežēlīgiem darba apstākļiem, zemām algām un 12 stundu ilgām darba dienām.
Vīrieši jau izcīnījuši sev 10 stundu darba dienu, bet sievietēm joprojām bijis jāvergo 16 stundas dienā. Divus gadus vēlāk martā sievietes nodibinājušas savu pirmo arodbiedrību. Tomēr ir arī versija, ka leģenda par 19. gadsimta ņujorkiešu gājienu izdomāta 1955. gadā, kad aukstā kara laikā vajadzēja nodalīt šo svētku tradīciju Rietumos no komunistiskās ideoloģijas.
Tomēr šo datumu atcerējās Ņujorkas sociāldemokrātiskās organizācijas aktīvistes, kas 1908. gada 8. martā sarīkoja demonstrāciju, kurā piedalījās 15 000 sieviešu. Viņas pieprasīja algu paaugstināšanu, īsākas darba stundas, balsstiesības un bērnu nodarbināšanas izbeigšanu.
Policija toreiz lika lietā šļūtenes ar netīru, ledusaukstu ūdeni.
Klāra Cetkina, ANO harta
1910.gadā Starptautiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā vācu sociāliste Klāra Cetkina (1857-1933) izteica piedāvājumu svinēt Starptautisko sieviešu dienu 8.martā, kas izskanēja kā aicinājums visām pasaules sievietēm iesaistīties cīņā par līdztiesību. Runā, ka tajā pašā laikā viņa
izvedusi vācu pilsētu ielās vietējās prostitūtas – kā atbalstu savai rīcībai.
Šos svētkus atbalstīja sociālistiskās partijas, strādājošo sieviešu klubi un apvienības un arī pirmās trīs sievietes, kuras tika ievēlētas Somijas parlamentā laikā, kad tikai nelielam skaitam sieviešu bija tiesības balsot.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) harta, kas tika parakstīta 1945.gadā,
bija pirmais starptautiskais nolīgums, lai apstiprinātu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem.
Kopš tā laika ANO ir palīdzējusi radīt vēsturisku mantojumu ar starptautiski atzītām stratēģijām, standartu, programmu un mērķiem, lai veicinātu sieviešu līdztiesību pasaulē.
Gadu gaitā ANO un tās tehniskās aģentūras ir veicinājušas sieviešu līdzdalību kā līdzvērtīgām partnerēm vīriešiem, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, mieru, drošību un pilnīgu cilvēktiesību ievērošanu. ANO centieni joprojām ir galvenā iezīme sieviešu pilnvarošanai risināt sociālās, ekonomiskās un politiskās problēmas visā pasaulē.
Drūmākā aina sieviešu tiesībās
Tomēr ne visur sievietes ir līdztiesīgas. Saskaņā ar ANO datiem, no visām Arābu pavasarī iesaistītajām valstīm vissliktākā situācija sievietēm ir Ēģiptē, kur viņas pakļautas vardarbībai ģimenē, viņām liegts iesaistīties sabiedrības procesos un politikā.
Pārējā pasaulē tai līdzīgas ir arī Irāka un Saūda Arābija, kur sievietes patlaban cīnās par iespēju, piemēram, vadīt auto.
Ik gadu Indijā ap 25 000 nesen precētu sieviešu tiek nogalinātas aizdedzinot. Iemesls – līgavaiņa ģimenei iedots pārāk mazs pūrs. Līgavaiņa ģimene sadedzina jauno sievu, maskējot to kā nelaimes gadījumu vai pašnāvību.
Daudzās valstīs sievietes pēc izvarošanas bieži vien tiek ģimenē nogalinātas, lai pasargātu ģimenes godu. Šādas goda slepkavības notiek Jordānijā, Pakistānā, Libānā, Sīrijā, Irākā un citās Persijas līča valstīs.
Saskaņā ar UNICEF datiem 100 līdz 140 miljoniem meiteņu un sieviešu ir tikusi veikta dzimumorgānu sakropļošana. Mūsdienās to kā tradīciju piekopj 28 Āfrikas valstīs, par spīti tam, ka vairumā valstu šī darbība ir nelikumīga.
8.marta svinēšanas tradīcijas pasaulē
Jau Senajā Romā bija īpaša diena sievietēm – to svinēja matronas, tas ir, brīvi dzimušas, precējušās sievietes; viņas no vīriem saņēma dāvanas, mīlestību un sevišķu uzmanību.
Starptautiskajā Sieviešu dienā mūsdienās vīriešiem pieņemts apsveikt savas sievas, draudzenes, kolēģes, meitas, dāvinot ziedus un mazas dāvanas. Dažās valstīs, piemēram, Bulgārijā un Rumānijā, to svin tāpat kā Mātes dienu - bērni savām mammām un vecmāmiņām pasniedz dāvanas.
8.marts dažās valstīs, piemēram, Afganistānā, Mongolijā, Kubā, Ķīnā, Krievijā un citur ir oficiāla brīvdiena, taču vienkārši atzīmējama diena kalendārā, tāpat kā mums, tā ir lielākajā daļā Dienvidamerikas valstu.
Armēnijā vēl joprojām Sieviešu dienu atzīmē 8.martā, bet ir otrs datums, kad svin līdzīgus svētkus, - 7.aprīlis, jo pēc Padomju Savienības sabrukšanas 7.aprīli pasludināja par Skaistuma un mātišķuma dienu. Tagad Armēnijā svin Sievietes mēnesi no 8.marta līdz 7.aprīlim.
Piemēram,
Itālijā un Albānijā oficiālie ziedi, kas tiek dāvināti sievietēm šajos svētkos, ir dzeltenā mimoza,
taču tiek dāvināta arī šokolāde.
Savukārt tādās valstīs, kā Portugāle daudzas sievietes 8.marta naktī rīko «tikai meitenēm» pusdienas un ballītes.
Taivānā aktuāla ir ikgadējā valdības aptauja par sieviešu vidukļa izmēru, lai uzzinātu, vai sievietēm nav liekā svara izraisītas veselības problēmas.