Pētījums: Iesaistīšanos prostitūcijā iepriekš nevar paredzēt

Resursu centra sievietēm «Marta» pārstāve un cilvēktiesību juriste Dace Kavasa informēja, ka pētījuma «Rekrutēšana cilvēku tirdzniecībai un sievietes tēls interneta vidē: Latvijas, Igaunijas un Lielbritānijas gadījums» mērķis bija saprast prostitūcijā iesaistīto cilvēku ievainojamības aspektus.

Pētījuma pirmajā daļā skatīts, kā prostitūcija saistās ar cilvēku tirdzniecību. Šai daļai pamatā ir 15 intervijas, kas veiktas ar sievietēm Igaunijā, un 15 intervijas, kas veiktas ar sievietēm Latvijā. Otrajā daļā analizēts, kādā veidā sievietes tiek attēlotas mediju vidē, konkrētāk, interneta portālos, bet trešā daļa veltīta Latvijas un Igaunijas sievietēm Lielbritānijā.

Latvijas un Igaunijas sieviešu nokļūšanu prostitūcijā veicina vairāki specifiski faktori - tie var būt ģimenes apstākļi, gan vardarbība pret bērnu, gan vardarbība pieaugušo starpā, nepilnas ģimenes, daudzbērnu ģimenes, bieža dzīvesvietas maiņa, vēsums vecāku un bērnu attiecībās, nabadzība un bērnībā piedzīvota seksuālā izmantošana. Kā uzsvēra Kavasa, viena no lielākajām problēmām ir narkomānija.

«Ir jāatceras - katram cilvēkam ir savs ievainojamības apstākļu kopums, kas viņu var novest pie iesaistīšanās prostitūcijā. Un tas ir jāņem vērā, veidojot atbalsta programmas,» sacīja Kavasa. Tāpat viņa uzsvēra, ka prostitūcijā nodarbinātajām sievietēm nav konkrēta profila - tās var būt gan jaunas meitenes, gan padzīvojušas sievietes ar bērniem, turklāt tās var būt arī no labām ģimenēm nākušas jaunas sievietes vai sievietes ar augstāko izglītību, stāstīja Kavasa.

Viņa piebilda, ka katram var pienākt lūzuma punkts, kurā tiek pieņemts lēmums iesaistīties prostitūcijā. «Tās var būt pēkšņas krīzes sievietes dzīvē, vīra, bērnu zaudējums, izlikšana no mājām. Nevar visā vainot cilvēku, taču nevar arī sacīt, ka viņš ir bezspēcīgs,» norādīja juriste.

Savukārt vervējot tiek izmantota nevis vardarbība, bet gan ievainojamība. Piemēram, sievietei nomirst vīrs. Un tad pēkšņi uzrodas kāds vīra draugs, kas sola palīdzēt, scenāriju ieskicē Kavasa. Tāpat vervēšana notiek, izmantojot sludinājumus. Nereti tajos tiek piedāvāts darbs ārzemēs.

Viņa arī pastāstīja, ka pētījumā ir redzama prostitūcijas industrijas esamība un pieprasījums pēc tās.

Pievēršoties pētījuma otrajai daļai - mediju videi - Kavasa norādīja, ka mediji kultivē stereotipus par sievieti kā iekāres objektu. Latvijā sieviete parādās galvenokārt izklaides ziņās, bet ekonomikas, politikas un kultūras ziņās - mazāk. Sieviete tiek pozicionēta kā izklaides objekts, ne lēmumu pieņēmēja. Igaunijā šī tendence ir mazāk izteikta, taču tā pastāv. Latvijā interneta portālos atainotā sieviete ir seksuāla un izskatīga vai arī neitrāla. Bet Igaunijā sieviete tiek attēlota kā nepatstāvīga, no vīrieša atkarīga būtne. «Interneta vide parāda, ka sieviete ir objekts. Un, ja viņa ir objekts, viņu var pārdot,» bilst Kavasa.

Runājot par pētījuma trešo daļu, viņa norādīja, ka Lielbritānijā no Latvijas un Igaunijas nākušās sievietes nereti tiek uztvertas kā sistēmas izmantotājas. Taču tanī pašā laikā pēc viņām ir pieprasījums. «95% sieviešu, kuras cietušas no cilvēktirdzniecības, Lielbritānijā atrodas ekonomiskā stāvokļa un ģimenes stāvokļa dēļ. Daļa cilvēku tirdzniecībā iesaistījušās apzināti, daļa ir piemuļķotas,» sacīja Kavasa.

Lai situāciju mainītu, resursu centrs sievietēm «Marta» mudina veidot izejas programmu prostitūcijā iesaistītajām sievietēm un arī vīriešiem, kā arī ar likumdošanu censties mazināt pieprasījumu pēc prostitūcijas pakalpojumu izmantošanas. Piemēram, «Marta» rosina ieviest Ziemeļvalstu modeli, kas paredz krimināli sodīt prostitūtu klientus. Savukārt valsts pārvalde un tiesībsargājošās institūcijas uz šo priekšlikumu raugās skeptiski.