Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/13/11192861t1h743d.jpg)
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
/nginx/o/2018/07/16/9724114t1h712d.jpg)
Tiem, kas vēlas uzzināt «tikai labu par Soču olimpiādi», iesaku neturpināt lasīt šo tekstu. Krievijā par «Sočiem» nedrīkst teikt neko kritisku, un izskatās, ka Latvijā arī ir tāpat. Rīgā, Cēsīs vai Krustpilī netrūkst olimpisko fanu, kas uzskata, ka sportā «nedrīkst jaukt iekšā politiku» un olimpiskās spēles ir «vienīgi svētki un mūsējo uzvaras». Vai šī neiecietība ceļas no nezināšanas par sporta komercializāciju, vai arī tā ir tīrā «ticības lieta»? Nezinu. Acīmredzot - tabu paliek tabu. Pie tā arī paliksim. Atslābinieties un nelasiet tālāk. Paldies.
Olimpiādes, politika un terorisms
Olimpiskās spēles (tāpat kā pasaules čempionāti futbolā) jau sen kļuvuši par skatuvēm, kurās politiķi demonstrē savas ambīcijas, reklamējot paši sevi. Tas, ka Soču olimpiskās spēlēs faktiski ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina šovs, nevienam vairs nav noslēpums. Jau tagad ir zināms, ka tieši viņš būs galvenais spēļu uzvarētājs kopā ar savu «ezera grupējumu», kas pamatīgi «uzvārās», izmantojot olimpisko celtņu būvniecības objektus un infrastruktūru.
Tikpat svarīgas šīs spēles ir arī Ziemeļkaukāza teroristiem, jo lielais sports zaudēja savu nevainību Minhenes olimpisko spēļu laikā, kad 1972. gadā bruņoti palestīnieši iebruka Izraēlas sportistu mītnē un viss beidzās slikti. Tolaik ap olimpisko ciematu esot bijis samērā zems žogs un sportisti, kas krodziņos aizkavējās pārāk vēlu, varēja atgriezties savā olimpiskajā naktsmītnē naktī - forsējot sētu. Šādi rīkojās arī palestīniešu teroristi, kas viegli iekļuva Izraēlas sportistu guļamistabās. Divus nogalinot uz vietas. Divi aizbēga, un pārējie tika saņemti gūstā. Par notikušo nekavējoties ziņoja visas pasaules raidstacijas, ABC par sāka tiešraides no notikumu vietas. Formālais uzbrukuma iemesls bijis palestīniešu sarūgtinājums, ka SOK nav atļāvusi Palestīnas komandai startēt kā atsevišķai vienībai. Reālais iemesls, protams, ir politiski daudz dziļāks un nav atrisināts joprojām. Kas notika tālāk? Par notikumu gaitu toreiz Minhenē šodien var noskatīties dažādas versijas kinofilmās. Olimpiādes mači izraēliešu ciešanu dēļ neapstājās, taču olimpisko kustību šis notikums sašūpoja līdz pamatiem un beidzot bija skaidrs, ka «sports nav šķirams no politikas. Tikai naivi muļķi spēj turpināt ticēt ilūzijai par sporta neatkarību no politikas» (DN, 1972.06.09.).
Līdzīga situācija izveidojusies pašlaik. Džihādistu grupējumi no Ziemeļkaukāza - Čečenijas, Ingušijas un Dagestānas ir kaujas gatavībā, lai atgādinātu par sevi viņu ienaidnieka Vladimira Putina prestiža pasākumā. Tuvējos Sočos. Iebelžot pa ziemas olimpiskajām spēlēm, viņi gūtu sev maksimālu publicitātes «punktu skaitu», jo olimpiāde ir politisks pasākums.
Starp Soču OS atklāšanas ceremonijas pēdējiem sešiem «lāpnešiem» 3 jeb 50% bija tieši Putina atbalsta partijas «Vienotā Krievija» biedri, parlamenta deputāti - Alina Kabajeva, Vladimirs Tretjaks un Irina Rodņina. Kamēr mūsu mediji aizrāvās ar minēšanu, vai lāpas pēdējā «transportētāja» būs vai nebūs Krievijas prezidenta sirdsāķītis olimpiete + vingrotāja + deputāte Kabanova, tikmēr fonā palika lāpas nešanas finālistu politiskā orientācija, kas daudziem nepalika nepamanīta. Vladimirs Putins prot pateikties saviem faniem ar naudu, slavu un godu. Šis ir tikai viens no aktuālākajiem piemēriem, kas liecina par olimpiskā goda politiskās tirgošanās izpausmēm (kur nu vēl OK dalībnieku, līderu un OS pilsētu izraudzīšanas procedūras).
Tāpēc nāksies vien atzīt, ka, pieaugot olimpisko spēļu politizācijai, palielinās teroristu apdraudētības risks. Krievija pašlaik ir riskanta, to apsteidz vienīgi Irāka, Afganistāna un Somālija. Pēdējais atentāts Volgogradā decembrī ar 34 upuriem ir draudīgs atgādinājums, ka radikālais islāmists Doku Umarovs jeb «Krievijas bin Ladens» var mēģināt izrēķināties ar savu ienaidnieku Putinu tieši Sočos. Tāpēc modernā signalizācijas sistēma, detektori, pārbaudes, 75 000 karavīru, policistu korpusi, kara lidmašīnas lidostā un jūras flotes armāda Melnajā jūrā var arī nepalīdzēt kritiskā brīdī. Daļai sporta entuziastu šķiet, ka būtu jāatsakās no prestižu spēļu tālākas rīkošanas ambiciozās, politiski ofensīvās lielvalstīs. «Jo patriotiskāks un šovinistiskāks ir olimpisko spēļu rīkošanas motīvs un izpildījums, jo pastāv lielāks risks, ka tas pievilks protestētāju un teroristu uzmanību» (Simon Jenkins, The Guardian). Tas nozīmē, ka olimpiādes turpmāk vajadzētu rīkot neitrālās, teroristiem neinteresantās valstīs ar mazāku pompozitāti. Piemēram, Latvijā, kas ir «daļa no Rietumu pasaules» un «mazāk pakļauta terorisma draudiem» (A.Pabriks, LA, 2013.15.10.). Šis priekšlikums nav joks, bet gan secinājums, ņemot vērā sabiedrības alerģisko reakciju pret lielvalstu ambīcijām OS organizēšanā.
Ziemas olimpiāde subtropos, kur nekad nesnieg
Atzīšos, ka, uzzinot par Krievijas prezidenta plānu rīkot ziemas olimpiskās spēles Melnās jūras kūrorta pilsētā Sočos, biju krietni pārsteigta par vietas izvēli. Krievija ir gigantiska valsts, kurā plašas teritorijas atrodas kārtīgas ziemas zonā. Vietas tur pietiek neskaitāmām olimpiādēm. Soči, kas ir krievu visiecienītākā vasaras atvaļinājumu vieta, šķita pagalam nepiemērota vieta ziemas olimpiešu mačiem.
Esmu bijusi Sočos un zinu, ka «šī ir vissiltākā teritorija Krievijā. Te nesnieg, un sniega segas šeit praktiski nekad nav» (Boriss Ņemcovs, politiķis, dzimis Sočos). Pēc SOK prezidenta 2007. gada paziņojuma Gvatemalā par 2014. gada ziemas olimpisko spēļu norises vietu - Sočiem «Krievijā tika spriests par to, ka olimpiāde varētu notikt nevis pašos Sočos, bet gan kalnos, kur attiecīgi būtu jāizbūvē ziemas sporta arēnas. Taču vēlāk izrādījās, ka Krasnaja Poļana atrodas Imereti ielejā, kur nepietiek vietas olimpisko celtņu izbūvei. Tobrīd noskaidrojās, ka 2/3 olimpisko spēļu tomēr notiks subtropu zonā» (Boriss Ņemcovs).
Kāpēc tad pieteica Sočus, ja tur ir karsts? Sočus izvēlējās Vladimirs Putins pats, kuram šeit atrodas «Kremļa vasarnīca». Tiem, kas nezina, ko nozīmē politiskās «dačas», varu paskaidrot, ka tās ir būtisks politiskās nomenklatūras varas atribūts un regulē svarīgas norises valstī. «Soči» un «Jalta» nav tikai ģeogrāfiski nosaukumi, bet politiski jēdzieni.
Starp citu, Sočus kā PSRS augstākās politiskās varas «atvaļinājumu darba vietu» izraudzījās jau Staļins. Viņam bija ideja izvērsties Sočos ar būvniecību, taču centienus apturēja ģeologu brīdinājumi par zemes nogruvumiem, kas ļoti raksturīgi šim reģionam. Josifs paklausīja, bet Vladimirs pēc 80 gadiem nospļāvās uz ģeologiem un nolēma uzcelt sev pieminekli Soču olimpisko spēļu veidolā, lai tas maksātu ko maksādams.
Labāk būtu spēlējis šahu
Viss esot sācies ar Vladimira Putina aizraušanos ar kalnu slēpošanu Soču pievārtē, «Daiļās pļavas» nogāzēs. Leonīds Tjagačevs (sporta ierēdnis) esot iemācījis Putinu slēpot, aizrāvis ar olimpisko spēļu ideju jau 2002. gadā un iepazīstinājis ar austriešu nobraucienu veterānu Karlu Šrancu, kas palīdzējis realizēt absurdo plānu - uzbūvēt olimpisko centru dabas lieguma rezervātā pie Melnās jūras.
Putinam vajadzēja šīs celtnes «tieši te» pie vasarnīcas sliekšņa, lai pa bijušo Čaikovska ielu (tagad - Putina maģistrāli) ātri nokļūtu «krievu oligarhu svarīgākajā atpūtas vietā - savā luksusa trasē jeb olimpiskajā slēpošanas kūrortā, pārvēršot to pasaules acīs par sava politiskā prestiža pieminekli» (Garijs Kasparovs, šahists un politiķis).
Šajā nolūkā: 1) tika izvērsta gigantiska spiediena kampaņa pirms SOK lēmuma 2007.g. («darījām visu - iespējamo un neiespējamo, lai uzvarētu, jo īstam vadonim vienmēr jāuzvar», Leonīds Tjagačovs/ Aleksandrs Žukovs); 2) tika pieņemts 2010. gada Olimpiskais likums, kas atļāva gada laikā atsavināt privātīpašumus, kuri traucē OS infrastruktūras un būvju celtniecībai. Neskaitāmas ģimenes ir uz ielas, arī tagad dzīvo kopmītnēs un barakās kā bēgļi: «kad nojauca manu māju, es noģību, tagad jau trīs gadus visa ģimene dzīvojam 8 kvadrātmetru istabiņā pansionātā. Es nakšņoju uz balkona kopā ar ledusskapi, dēls ar vīru - istabā. Neko labāku mums nepiedāvā. Priecīga, ka man vismaz jumts virs galvas. Olimpiādei tā vajadzēja, ko es tur varu darīt?» (Natālija Kraseņikova); 3) netiek nodrošināts ekosistēmas saglabāšanas solījums: pieaug bīstamo atkritumu izgāztuvju skaits; 4) plaukst korumpētība: tika izveidots monstrs ar nosaukumu «Olympstroy», kas paredzēts OS būvniecības nodrošinājumam. 96% finansējuma no nodokļu naudas, taču faktiski tas kļuva par «gigantisku superkorumpētības astoņkāji, kurā direktori mainās kā nogrēkojušās lelles: Vainštoks+ Kolodjašins+ Bolovejs» un «otkatu» līmenis sasniedz 70% (Boriss Ņemcovs). Piemēram, «45 km garais autoceļš no Adleras uz Krasnaju Poļanu valstij izmaksāja 8 miljardus dolāru. Tas nozīmē, ka tas ir uzbūvēts no zelta vismaz 5 mm biezumā, jo 1 kilometra izmaksas ir 150 miljoni dolāru» (Boriss Ņemcovs). «Korupcija Krievijā netiek uzskatīta par problēmu, un Soču būvniecība to padarīja par normu. Korumpētība tagad ir sistēmu veidojošs faktors. Visa nauda, kas Soču projektā tiek ieguldīta, iegrimst korumpētības purvā. Mums nav reālas kontroles pār olimpisko spēļu izdevumiem, tā ir ierēdņu zelta raktuve» (Garijs Kasparovs). Soču budžets joprojām ir slepens, taču pēdējie skaitļi liecina par tēriņiem 50 miljardu eiro apmērā (Boriss Ņemcovs). Salīdzinājumam - Turīnas OS izmaksāja 2 miljardus eiro; 5) tiek neatgriezeniski sagrauta vide, nerēķinoties ar to, ka šīs teritorijas iekļaujas dabas lieguma zonā (piesārņojums, būvniecība kritiskajā zonā, piem., Vinogradnajas nogāzē; 6) notiek strauja Krievijas dārgāko zemes īpašumu piespiedu uzpirkšana, kurā «olimpiāde kalpo kā privatizāciju paātrinošs faktors» (Garijs Kasparovs); 7) uzbūvētajām OS celtnēm nav nākotnes: «Imereti ieleja ir dziļš purvs, kas neatļauj tur būvēt gigantiskas celtnes. Taču Putins var visu, arī uzvarēt dabu!» (Boriss Ņemcovs).
«Viss ir dekorācija Putina izrādē, kas pavisam drīz sagrūs, jo sāksies zemes nogruvumi. Tie šeit notiek bieži. Rezultātā nekas vairs nebūs lietojams, peļņas no OS arēnām nebūs. Paredzu, ka mums nāksies glābt šo reģionu ar nodokļu naudu» (Garijs Kasparovs). «Vajadzēja pirms būvniecības Putinam pakonsultēties ar ģeologiem. Tad tramplīns negrīļotos un šeit notiekošais neizskatītos pēc murga... bet... varbūt būtu bijis labāk, ja kāds būtu Putinam iemācījis spēlēt šahu, nevis kalnu slēpošanu» (Pjotrs Fedins, Krasnajas Poļanas iedzīvotājs)
Par Soču OS izteikties kritiski Krievijā ir aizliegts
«Soču olimpiādes tēma Krievijā jau sen ir tabu. Tā ir aizliegtā tēma. Līdzko kāds sāks ielūkoties dziļāk šajā virtuvē, tā pavērsies nepatīkamas ainas. Krievijas masu medijus un televīziju kontrolē Kremlis. Bez sirdsapziņas pārmetumiem viņi cenzēs un aizliegs visu, kas varētu mest ēnu vai nomelnot gaišo Putina tēlu» (Garijs Kasparovs).
«Krievijā saistībā ar olimpiādi ir totālā cenzūra. Visi, kas šeit mēģina kritiski pavērtēt šo pasākumu, tiek apsaukti, zākāti un vajāti. Ar to rēķinieties!» (Boriss Ņemcovs).
Par Sočiem runāt sliktu nedrīkst. Vai par OS nākotni drīkst?
Bijusī Zalcburgas pilsētas domes vadītāja Gabi Burgštallera atzīst, ka jau 2007. gadā Zalcburgā bija visas ziemas olimpiskajām spēlēm vajadzīgās būves un arēnas. «Mums nekas nebija jāceļ, viss jau bija. SOK par to varēja pārliecināties jau toreiz» - viņa uzsver. Taču Putins esot darījis visu, lai pārvilktu 2014. ziemas olimpiskās spēles pie sevis. Zaudētāji mačā par 2014 OS rīkošanu toreiz bija Zalcburga Austrijā un Phenčana Korejā.
Pēc viņas domām, SOK vajadzētu pārskatīt praksi un lēmumu pieņemšanas gaitu, lai olimpiskā kustība turpinātu attīstīties sporta, nevis politisko ambīciju uzspodrināšanas virzienā. Tā domā austriete.
Kā domājat jūs?
------
Rakstā izmantotie citāti no Izraēlas dokumentālās filmas «Soču spēle» (2013).