Tiesa sāks skatīt Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa šodien sāks iztiesāt tā dēvēto Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietu.

Lietu iztiesās tiesnesis Imants Dzenis.

Kā aģentūrai LETA pērn pastāstīja VAS «Valsts nekustamie īpašumi» sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Laukšteina, 2013.gada 9.jūlijā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldē tika iesniegts pieteikums par Finanšu ministrijas atzīšanu par cietušo kriminālprocesā. Valsts policija pieņēma lēmumu Finanšu ministriju atzīt par cietušo.

LETA jau ziņoja, ka vairāk nekā gadu pēc ugunsgrēka Rīgas pilī prokuratūra saistībā ar šo gadījumu nodevusi tiesai krimināllietu, apsūdzot trīs personas. Kā liecina ieraksts Tiesu informācijas sistēmā, uz apsūdzēto sola sēdīsies Rīgas pils priekšpils būvdarbu vadītājs Ivars Rība, kā arī Juris Kassalietis un Imants Jurkevičs.

Tāpat ziņots, ka vienlaicīgi prokurors krimināllietu tiesai nodevis arī pret četrām juridiskajām personām, uzskatot, ka tām piemērojami piespiedu ietekmēšanas līdzekļi par nepienācīgi veiktu uzraudzību un kontroli Rīgas pils rekonstrukcijas laikā. Uzņēmumu nosaukumi netiek atklāti.

Rīgas tiesas apgabala prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi divas uzņēmumu norīkotās atbildīgās personas, kuru pienākums ir nodrošināt ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Tāpat pie kriminālatbildības saukta viena uzņēmumā strādājošā persona, kuras nevērīga rīcība darba izpildes laikā, iespējams, izraisīja ugunsgrēku, aģentūru LETA iepriekš informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Uzņēmumu personas pie kriminālatbildības sauktas par ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kura ir atbildīga par šo noteikumu ievērošanu, un ar to radīts būtisks kaitējums. Par šādu noziegumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Savukārt strādnieks pie kriminālatbildības saukts par svešas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības, ja rezultātā izraisītas smagas sekas. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Latvijas Televīzija (LTV) iepriekš vēstīja, ka

ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlies pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā.

Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar leņķa slīpmašīnu griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām, ziņoja LTV.

Savukārt pils remontētāju pilnsabiedrības SBRE uzaicinātais eksperts, Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās Ļaunprātīgās dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents Pīters Mansi apgalvoja, ka Rīgas pils ugunsgrēks ir izcēlies ēkas centrālās daļas ziemeļaustrumu daļā, neizmantotā šautuvē, kur nekādi darbi netika veikti.

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pieaicinātie Igaunijas eksperti secinājuši, ka ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijis atklātas uguns avots - dzirkstele, kvēlojoša cigarete vai jebkurš cits atklātas uguns avots.

Ugunsgrēks Rīgas pilī izcēlās 2013.gada 20.jūnija vakarā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu