Jūsu matiem vajadzīgs keratīns. Hialuronskābe – labākais sejas ādai. Omega trīs taukskābes un bifido baktērijas. Šie ir tikai daži no reklāmās lietotajiem terminiem, kas sasniedz mūsu acis un ausis. Vēl ir mikrošķiedra, taurīns un kolagēns. Ko mēs par tiem zinām? Uz ielas uzrunātie cilvēki atzīst, ka, dzirdot šādas reklāmas, bieži vien rodas sajūta, ka mūs grib tā iespaidot, lai mēs neko nesaprastu.
Svešvārdi reklāmās - īpašs triks? (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Reklāmas uzdevums ir radīt pieprasījumu pēc kādas preces vai pakalpojuma, tāpēc reklāmām raksturīga produkta pozitīvo īpašību izcelšana vai pārspīlēšana un arī negatīvo noklusēšana.
Arī tirgzinības vadības konsultants eksperts Dmitrijs Kalniņš-Bergs atzīst, ka reklāma grib, lai cilvēki to pamana, grib ieinteresēt un palikt atmiņā, lai pircējs veikalā produktam pievērstu uzmanību. Viņš arī norāda, ka
pēdējā laikā informācijas lauka piesātinājums ir ļoti blīvs, tad nu viens no veidiem ir lietot svešvārdus.
Kalniņš-Bergs: «Ko normālam cilvēkam parastajam nozīmē pH līmenis, ja viņam nav medicīniskās izglītības? Ko nozīmē omega 3 taukskābes vai kaut kāda īpašā viela veļas pulverī? Būtībā neko. Bet tas skan pietiekami gudri, tas skan svarīgi, tas skan nesaprotami un tāpēc ir drusku biedējoši, bet tajā pašā laikā liekas, ka tas ir kaut kas labs.»
Vai, lietojot svešvārdus, reklāmas industrija mūs nemaldina?
Eksperts atbild, ka reklāma nedrīkst būt maldinoša. Tomēr viss atkarīgs no tā, kam reklāmas saturā tiek pievērsta uzmanība. «Tas paliek atmiņā, tas liek vajadzīgajā brīdī izvēlēties par labu vienam vai otram produktam. (..) Kārdināt un biedēt ir divas tās lielās reklāmas patiesības, šis ir drusku biedēšana, drusku kārdināšana ar nezināmo,» saka Kalniņš-Bergs, kurš pats personīgi to neuzskata par ļoti labu risinājumu reklāmām.
Taču gan pasaulē, gan Latvijā šāda veida reklāmu tiražēšanā drīz būšot sasniegts kritiskais punkts.
Prakse rādot: ja kaut ko sāk izmantot visi, tad paņēmiens vairs nesniedz gaidīto efektu.
Cilvēki ļoti bieži noliedz, ka reklāma uz viņiem iedarbojas, tajā pašā laikā tā strādā. Kāpēc noliedz? Tāpēc ka ļoti normāla psiholoģiska cilvēciska reakcija. Nevienam cilvēkam nepatīk atzīt, ka ar viņu var manipulēt, ka ar mūsu prātiem var manipulēt. Tāpēc mēs viennozīmīgi varam teikt, ka reklāmu ir daudz, tās ir stulbas, tās neiedarbojas. Patiesība ir tā, ka daudzas reklāmas tiešām ir stulbas, bet tas netraucē tām būt iedarbīgām, tā rezumē tirgzinības eksperts Kalniņš-Bergs. Vai tas tā ir – varam atbildēt katrs sev.