Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9732533t1hddc2.jpg)
Pirmo reizi Anastasija Kraule uz pilsētvalsti Dienvidaustrumāzijā Singapūru aizbrauca jau pirms vairākiem gadiem. Pēc 11. klases un viena. Jaunietei nav obligātas prasības, lai piedzīvojumā kāds brauktu kopā ar viņu. Reti var atrast cilvēku, ar kuru sakristu galamērķi, tāpēc agri vai vēlu ceļi šķirtos.
Singapūra atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, no šejienes var viegli doties uz citām Āzijas valstīm, kā arī uz Austrāliju un Jaunzēlandi.
Pārapdzīvotība
A. Kraule: «Pirms devos uz Singapūru, par to zināju tikai no ģeogrāfijas stundām, turklāt tikai to, ka tā ir maza salu valsts kaut kur Āzijā, tuvu Indonēzijai, un ka tur atrodas viena no pasaules lielākajām ostām. Vēl to, ka tur ir karsti. Kad braucu otro reizi, pirmā doma bija – atkal tā sutoņa!» Visu gadu temperatūra tur ir ap 30 grādiem, un gaiss ir ļoti mitrs. Divas reizes gadā ir lietus sezonas uz vienu diviem mēnešiem. Ja līst, tad gāž kā no spaiņiem – tropiskais lietus.
Anastasija atzīst, ka pēc Latvijas klimata paiet laiciņš, kamēr pierod pie Singapūras. Iepriekš meitene, līdzīgi kā liela daļa latviešu, domāja – kas var būt labāks par vasaru visa gada garumā, taču
drīz vien jau sapņo par sniegu.
Singapūras platība ir 710 kvadrātkilometru. Salīdzinājumā ar Latviju tā ir kā mazs punktiņš, taču tur dzīvo seši miljoni iedzīvotāju. «Kad atbraucu mājās, likās, ka cilvēku vispār nav,» smejas Anastasija. Tā kā ir tāda pārapdzīvotība, visas ēkas tiek būvētas augstumā, nevis platumā, lai taupītu zemi. Ar katru gadu platība nedaudz palielinās, jo tur mākslīgi paplašina sauszemi ar atkritumiem. Ielās ir daudz augu un ziedu, nevis kā citās pilsētās – tikai mūra ēkas un pelēcība.
Liela konkurence
Pirmajā valsts apmeklēšanas reizē Anastasija tur uzkavējusies apmēram pusgadu, otrajā reizē jau divtik ilgi – gadu. Meiteni iespaidojusi milzīgā osta. «Veroties uz salu no kāda augstāka punkta, var redzēt, kā apkārt krastam, jūrā vairāku kilometru rādiusā stāv kuģi, gaidot izkraušanas kārtu,» atmiņās dalās meitene. Viņa stāsta, ka pilsēta ir ļoti sakopta un skaista. Īpaši iespaidīgs ir industriālais rajons.
Šajā valstī viņa nekad nav izjutusi bailes,
tur ir ļoti droši: «Ja nejauši izkritis maks, pirmais vērīgais pretimnācējs noteikti skries pakaļ, lai to atdotu īpašniekam. Par šiem labumiem gan ir jāmaksā augsta cena. Dzīvošana Singapūrā ir viena no dārgākajām pasaulē.»
Anastasija pamanījusi, ka valstī sadzīvo daudz dažādu rasu, bet visus vieno angļu valoda kā viena no četrām valsts oficiālajām. Vēl ir ķīniešu, malajiešu un tamilu valoda. «Viņiem ir savi vietējie žargoni. Ja izvērtē to, kā viņi runā, to var nosaukt par pavisam citu valodu, ko singapūrieši sauc par «singlish» – it kā ir angļu valoda, bet ar stipru vietējo akcentu, lietojot daudz ķīniešu un malajiešu vārdu. Sākumā vispār nevarēju saprast, kādā valodā ar mani runā, bet vēlāk pieradu un pati runāju kā vietējā,» stāsta Anastasija.
«Ir sajūta, ka singapūrieši visu laiku konkurē savā starpā – labākā izglītība, augstākā prestiža darbs, lielākā alga. Viņi bieži vien strādā virsstundas, par to nesaņemot papildu samaksu. Ir dzirdēts, ka singapūrieši ir nelaimīgākie cilvēki, jo viņi visu laiku jūtas nepilnvērtīgi,» teic Anastasija, kura pārsvarā kontaktējas ar cilvēkiem, kas saistīti ar modes industriju. Taču jaunietei ļoti paticis sazināties ar ikdienā sastaptiem vietējiem iedzīvotājiem: «Man viņi šķita sirdij tuvāki, patiesāki un reālāki. Atpūšoties no ikdienas «modelinga», apguvu vietējo intereses, paražas, kultūru un dzīves skatījumu.»
/nginx/o/2018/07/16/9732532t1he859.jpg)
Ikdiena
«Singapūrā strādāju par modeli. Mana ikdiena tur bija piesātināta. Visbiežāk atrados ceļā no kastinga uz darbu un no darba uz kastingu. Ar šo
gribētos nedaudz lauzt cilvēku priekšstatus par to, ka modeles dzīvo apmaksātā pasakā.
Muļķības. Es pati maksāju par visu – aviobiļeti, dzīvošanu, ēdināšanu, transportu utt. Visu bez izņēmumiem, turklāt pat dubultu cenu, jo aģentūras bieži vien uzliek lielu dzīvokļu īri.» Šāds darbs prasa gan izturēt garo darbdienu, gan nemitīgi sastrādāties ar citiem un izturēt iespējamo kritiku.
Par lielāko plusu modeles profesijā Anastasija sauc daudzveidību un gūto pieredzi. Viņa bijusi dažādās valstīs. Eksotiskā Singapūra ļāvusi satikt interesantus cilvēkus, ko citkārt neredzētu. Tādā vidē ir daudz vieglāk gūt plašāku skatījumu uz dzīvi, baudīt un piedalīties ideju īstenošanā un modes skatēs, līdz kādām Latvijai vēl augt un augt. No klasikas līdz pat neparastām aktiermākslas izrādēm, iesaistot skatē bērnus, dzīvniekus, pat čūskas.
Anastasija ievērojusi, ka Singapūrā ir ļoti daudz iebraucēju, kas meklē labākas darba iespējas. Lai gan tā ir pavisam jauna valsts un savu neatkarību ieguvusi tikai 1965. gadā, tā kļuvusi par vienu no pasaulē vadošajām.