Skip to footer
Šodienas redaktors:
Lauma Lazdiņa
Iesūti ziņu!

«Vingruma» Jānis: atvadīties no alus vēderiņa un iekopt ķermeņa trīsstūrīti (8)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto

Kā jau lielākajam vairumam manu līdzgaitnieku šajā informatizācijas laikmetā, ikdienas darbs ir arvien biežāk saistīts ar pildspalvu, datora taustiņa nospiešanu. Labākajā gadījumā kāds kādu mapi aiznes vai pēc izdrukas pie printera aiziet. Īsāk sakot - vairāk intelektuāla darba un arvien mazāk fiziskās piepūles. Notikumu attīstībā nākotnē pie šādas perspektīvas laikam varētu būt infarkts no smiešanās par kādu labu anekdoti.

Jānis Šķila: 36 gadi, 180 cm, 110 kg

Par sevi un saviem mērķiem

Vēlmi kaut ko mainīt savā dzīvē pirmo reizi izjutu, kad biju ar sniega dēli Slovākijas kalnos. Tur sajutos tik niecīgs, bezpalīdzīgs, ar nemitīgu vēlmi apstāties un atpūsties. Sapratu, ka kaut kas ar mani nav kārtībā. Tad ar katru dienu snovot kļuva vieglāk un šī sajūta piemirsās. Otro reizi mani šī pati sajūta piemeklēja nesen, kad mana mīļā meitiņa jau sāka aktīvi skraidīt, lēkāt, jautroties. Es kādu brīdi tieku līdzi, bet tad acis un sirds ritms sāk lūkoties uz soliņiem, uz atpūtu. Sapratu: ja turpināšu nedarīt neko, tad ar fizisko spēku man arī sanāks nekas. Bet ja sākšu kaut ko darīt ar sevi, tad pastāv liela iespēja, ka kaut kas arī sanāks. Mājās pie sienas pieskrūvēju turniku, nopirku hanteles, nokačāju no interneta vingrošanas programmas. Jo vairāk uz to visu skatījos, jo kļuvu spēcīgāks :D Tā no dienas uz dienu un no nedēļas uz nedēļu - tikai skatos un priecājos! :)

Raksta foto

Vienu brīdi mājās vakaros vingroju. Iekrita atvaļinājums, izkrita ritms un vingrošana aizmirsās. Vienu brīdi gāju uz sporta zāli. Tad sāka piepildīties citi mani mērķi un radās iespēja nomainīt darbiņu. Šajā maiņas procesā pietrūka brīvā laika un sporta zāle atkal tika atstāta novārtā.

Un tad pienāca decembris, kad pārskatīju savus šā gada mērķus, kas piepildījušies, kas ir procesā, kas ir iestrēguši un kurus nepieciešams no jauna palaist. Sporta aktivitātes un veselīgs dzīvesveids ietekmē gandrīz visas manas dzīves vērtības - darbs, ģimene, hobiji, izskats, veselīga komunikācija utt., līdz ar to nākamajā gadā (2014) viens no primārajiem mērķiem ir šis sports. Jo man ir svarīgi kvalitatīvi un jautri pavadīt laiku ar sieviņu, meitiņu, ar draugiem un radiem. Man ir svarīgi bez aizdusas lielākus gabalus noskriet vai vienkārši grūti izejamam mežam cauri izlauzties, kad esmu laukos un atpūšos.

Man ir svarīgs arī mans imidžs, izskats, pašpārliecības stiprināšana.

Es to gribu un skaidri zinu, ka varu un man ir tiesības uz to! Līdzīgi kā transsērfingā - pats izvēlies, kurā realitātē tu vēlies atrasties, kā justies un kā baudīt savu ikdienu!

Kā rezultatīvos rādītājus es izvēlējos vismaz 3x pa 20 reizēm savu ķermeni pievilkt pie stieņa. Vai aerobika, vai diskotēka, vai ālēšanās, vai vienkārši skriešana - vismaz spēt 1 h no vietas to darīt. Un, protams, vizuālais - atvadīties no alus vēderiņa un iekopt ķermeņa trīsstūrīti ar spicīti uz leju.

Tiklīdz sev biju šīs prasības noformulējis, tā sieviņa pievērsa uzmanību, ka Vingruma klubs meklē kandidātus Vingruma maratonam. Skat kā, tikko tikai palaidu mērķi un tas jau klauvējas pie durvīm - nu vismaz risinājums parādās manā redzeslokā. Tā nu uzrakstīju anketu un tiku uzaicināts uz pārrunām.

Par #vingrumamaratons

Pirmā mūsu diena bija iepazīšanās diena. Cik ar dalībniekiem parunāju, tad visiem mērķi ir nosprausti līdzīgā virzienā - mainīt savu pašsajūtu, palielināt enerģētiku, spēku un tā ietvaros mainīt savu izskatu. Klinta mūs ļoti jauki un motivējoši uzrunāja, iedrošināja uz rīcību un iepazīstināja ar burkānu un pātagu, ja tā var izteikties, - vai nu virzāties uz mērķi, vai publiski būs jāatzīstas, kāpēc atsakies no mērķa. Iepazīstināja mūs ar treneriem Diānu un Ņikitu. Sadalīja mūs pa treneriem grupās. Mani izvēlējās Diāna. Visus mūs nofiksēja starta pozīcijās - mērīšanās, svēršanās, iefilmēja mūsu pašmotivācijas apliecinājumus un svinīgi safotografējāmies.

Otrā diena jau bija vērsta vairāk uz slodzīti. Izgājām cauri visiem trenažieriem. Mums jau bija sastādītas treniņu programmas. Iepazīstināja ar sirds ritma indikatoru, kas ir ļoti būtisks treniņa laikā 120-140 pulsam ir jāturas. Ja pulss ir augstāks, tad jāsamazina vai nu svars, vai vingrošanas ātrums. Ja pulss ir zemāks, tad varam palielināt svaru vai vingrošanas ātrumu. Kā arī pieskārāmies treniņa diētas jautājumam. 5x dienā jāēd, un ēdiena sortimenta sadalījums pa ēdienreizēm. Iepazinos ar Līvu, savu komandas biedri. Patīk un simpatizē viņas apņēmība - darīšu, došos uz priekšu - un jūti, ka citu variantu viņas galvā nav. Iepazinos ar savu trenerīti Diānu. Viņas smalkais un trauslais pirmais iespaids ir maldīgs. Viņa ir izturīga, spēcīga un zinoša, tas pierādījās tajos apļa treniņos, kurus viņa paralēli vadīja, kamēr mēs ar Līvu svīdām uz saviem trenažieriem. Tāpat arī vestibila administratori - cepuri nost! Smaidīgi un laipni, var parunāt ar viņiem.

Trešā diena - tā jau bija smagāka. Labi, ka uz rokas bija pulsometrs, kas ik pa laikam sniedza informāciju, vai viss ar mani ir kārtībā. Mūs visu komandu iekļāva apļa treniņā, kur ritmiska vingrošana uz stepera ir apvienota ar spēka vingrojumiem uz trenažiera. Tas bija izaicinoši. Protams, mums pirmajā reizē ļāva mazliet lēnāk vai mazliet ar mazāku svaru strādāt, bet es sākumā iedomājos, vai vispār esmu tam gatavs, tādai slodzei.

Tagad var par to pasmaidīt, kā es pie ātra ritma lēkāju, kustējos

un tad pie trenažiera svarus cilāju vai presi taisīju, un tad atpakaļ lēkāt. Bet tai pašā laikā pēc treniņa ap plkst. 9:00 visi spēki ķermenī atguvās un ar uzviju, labu garastāvokli un enerģiju!

Rīt ar prieku gaidu nākamo nodarbību.

Komentāri (8)
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu