Eksperti: Ticamākais ārlietu ministra amata kandidāts ir Vējonis

Raimonds Vējonis

FOTO: LETA

Ja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pakļautībā nonāks Ārlietu ministrija (ĀM), ārlietu ministra posteni, visticamāk, ieņems Raimonds Vējonis, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda gan Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, gan LU politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra.

Pēc Ozoliņas teiktā, Vējonis uz citu savu partijas biedru fona izceļas ar to, ka ilgstoši darbojies Baltijas asamblejā, tādā veidā gūstot pieredzi ārpolitikas jomā. Turklāt Vējonis guvis zināšanas par Eiropas Savienību (ES) un tās fondiem, strādājot kā vides ministrs.

Līdzīgi domā arī LU politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra. «No kultūras orientācijas raugoties, Vējonis nebūtu svešs Rietumeiropai, taču viņam ir arī zināma pieredze Austrumu virzienā,» pauda Skudra. Tomēr viņš uzsvēra, ka

problēma būs nākamā ministra profesionalitāte, ņemot vērā, ka tuvojas Latvijas prezidentūra ES Padomē.

Ozoliņa norādīja, ka ir būtiski, lai jaunajam ministram būtu spēcīga, labi sagatavota komanda, pretējā gadījumā ministrs, kuram ir nepietiekama pieredze, varētu justies neapbruņots, pārstāvot Latviju tās prezidentūras ES Padomē laikā.

Viņa piekrīt, ka

pašreizējā situācijā būtu grūti atrast kādu, kurš pieredzes ziņā varētu mēroties ar pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP),

taču «politika ir nežēlīga, un jārēķinās, ka viens ministrs nomaina otru».

Skudra savukārt bilda, ka Rinkēvičs būtu laba kandidatūra īpašo lietu ministra amatam jautājumiem par prezidentūru ES Padomē, ko iecerējusi veidot Ministru prezidenta amatam nominētā zemkopības ministre Laimdota Straujuma (V). «Turklāt Rinkēvičam varētu būt tālāki plāni ES Parlamenta vēlēšanu sakarā. Viņš būtu izcils kandidāts un varētu tur veidot karjeru līdzīgi kā attīstības komisārs Andris Piebalgs. Nekas, ka viņa vārds šobrīd neizskan kandidātu sarakstā, tas var mainīties,» bilda Skudra.

Profesore Ozoliņa uzskata, ka

nav pamata bažām par ārpolitikas kursa maiņu.

Viņa uzsvēra, ka tā ir ilglaicīga politika, kas veidota, balstoties uz valsts interesēm. «Var mainīties stils vai retorika, bet ne pati politika,» atzīmēja Ozoliņa. Arī Skudra uzsvēra, ka Straujuma ir solījusi turpināt demisionējušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) sākto kursu makroekonomikā, tāpēc nekādi pavērsieni ārpolitikā nav gaidāmi.

Jau ziņots, ka Straujuma augstu vērtē pašreizējā ārlietu ministra Edgara Rinkēviča veikumu, tomēr

šīs Ārlietu ministrijas pārraudzības uzticēšanu jaunajā valdībā Zaļo un zemnieku savienībai nosakot politiskā loģika.

«Piedāvājot ZZS Ārlietu ministriju, es nenoliedzu to lielo darbu, ko izdarījis Edgars Rinkēvičs. Es viņu vērtēju kā ļoti populāru, ļoti labu un ļoti profesionālu ministru,» sacīja premjera amata kandidāte. Taču šādu sadalījumu nosakot politiskā loģika, ņemot vērā principu, ka katra partnera pārraudzībā būs pa vienai ministrijai no katra bloka - «resursu», «atbildības» un «spēka un stratēģiskajām» jeb tiesiskā bloka ministrijām.

Straujuma skaidroja, ka iecerēts izveidot īpašu lietu ministra amatu jautājumiem par prezidentūru ES Padomē. Atsevišķa ministrija netiktu veidota, bet izpildorganizācija būtu jau pašreizējais Latvijas birojs prezidentūras sagatavošanai. Šis postenis varētu nonākt RP pārraudzībā.

Uz augšu