Psihoterapeita Viestura Rudzīša viedoklis par attiecību veidošanu ģimenē, kas balstīta uz vardarbību, radījis ļoti plašas diskusijas. Portāls TVNET par šo tēmu aprunājās ar vairākām skolotājām, kuras pauda dažādus viedokļus par šo tēmu. Vairākas skolotājas izteicās, ka neatbalsta sieviešu sišanu, bet kāda pedagoģe piekrita Rudzīša viedoklim, jo mūsdienu sievietes ir pārāk vīrišķīgas, bet vīrieši ir kļuvuši par bābām.
Kāda skolotāja no Valmieras novada pauda viedokli, ka Rudzītis ar saviem izteikumiem par sieviešu sišanu parādījis savu zemo līmeni un nekompetenci. Viņa pat izteica pieļāvumu, ka Rudzītis pats paceļ roku savā ģimenē.
Viņa piekrita, ka vardarbības problēma ir aktuāla arī skolās, īpaši jaunākajās klasēs, kur skolēni grūstās un aiztiek viens otru. Vecāko klašu skolēni esot mazāk vardarbīgi, jo viņi ar laiku saprotot, ka vardarbība nav laba.
Bieži vien vardarbība nāk no ģimenēm. Ja bērns redz, ka mamma vai tētis paceļ roku pret otru cilvēku, viņš dara tāpat.
Nereti vardarbību ģimenē piedzīvojošie bērni savu agresiju pēc tam izgāž uz saviem vienaudžiem vai jaunāko klašu skolēniem.
Savukārt cita skolotāja, kura ikdienā strādā ar dažādām sociālā riska ģimenēm, sacīja, ka vardarbība ir vērojama arī vecāko klašu skolēnos. «Mums nav gadījies, ka vecāko klašu skolēni vairs neaiztiek viens otru. Katrā klasē var atrast bērnu, kurš aizskar otru, kaut vai apsaukājot ar rupju vārdu. Viņam tas patīk, vai arī viņš ir redzējis, ka mājās tā dara.»
Viņa novērojusi, ka daļa bērnu aizsvilstas dusmās ļoti ātri. Dažreiz pat no viena pieskāriena. Skolotāja pieļauj, ka šādiem bērniem mājās pieskaras tikai soda brīžos.
«Vardarbība, tāpat kā nemācīšanās, lasīšanas problēmas un citas lietas, nāk no ģimenes. Redzam, ka daļa vecāku ar saviem bērniem «strādā» savādāk. Diemžēl tā ir.» Turklāt
bērniem raksturīga ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā vardarbība, piemēram, aizskaršana ar rupjiem vārdiem.
Piemēram, šonedēļ skolotājai bija jāiesaistās situācijā, kad divi trešās klases puikas apsaukāja kādu pirmklasnieci.
Skolotāja novērojusi, ka īpaši daudz problēmu ir ģimenēs, kur bērnus audzina tikai viens no vecākiem. «Nepilnajās ģimenēs ir ļoti daudz problēmu, tostarp emocionālā un fiziskā vardarbība.» Tiesa, no šiem sarežģījumiem nav pasargātas arī ģimenes ar abiem vecākiem.
Arī šai skolotājai nav pieņemami Rudzīša izteikumi par sieviešu sišanu. «Tas ir tizli. Tad jau arī es varētu iet pa pasauli un aicināt sist visus vīriešus. Tā nevarētu runāt sabiedrībā pazīstams cilvēks ar labu izglītību, darbu un vārdu.
Nedomāju, ka kāds izglītots cilvēks varētu aicināt uz sišanu vai naidu.
Domāju, ka šim cilvēkam pašam nav kaut kas kārtībā ar galvu, neskatoties uz viņa izglītības dokumentiem. Tā nevar runāt inteliģents cilvēks.»
Bet pretējās domās ir kāda skolotāja no Jelgavas novada. Viņa atbalsta Rudzīša izteikumus. «Sievietes ir ļoti dažādas. Mans skatījums uz šo jautājumu ir no arhetipu viedokļa. Uzskatu, ka Rudzītis nebija domājis par vardarbību kā tādu. Tas saistīts ar to, ka sievietes ir citādākas nekā vīrieši.
Kādi mums šobrīd valstī ir vīrieši? Nekādi!
Bet tas saistīts ar to, ka sievietes ir visvarenas un sievietes ir ieņēmušas vīriešu lomu. Šajā jomā es piekrītu Rudzītim.
Esmu lasījusi literatūru par šo jomu un pētījusi savas dzimtas sievietes. Kāpēc sievietes ir kļuvušas tik vīrišķīgas un vīrieši ir tik vāji? Tas ir tāpēc, ka sievietes ir tik ļoti spēcīgas. Sievietes ir jānoliek pie vietas. Ne velti krieviem ir teiciens «Если бьет, значит любит.» («Ja sit, tad mīl.») Bet tas nāk no vēstures.
Protams, es esmu pret vardarbību, bet nedomāju, ka Rudzītis šajā ziņā domājis vardarbību. Tur vajadzīga izpratne. Varbūt viņš neprecīzi paskaidroja un cilvēki neprecīzi saprata. Bet es saprotu, ko viņš ar šo izteikumu bija domājis.»
Sievietes ir jānoliek pie vietas. Feminisms ne pie kā laba nav novedis.
Skolotāja pastāstīja, ka viņai ir kolēģes, kuras vairs nemāk valkāt svārkus. Tas skaidrojams ar abu dzimumu lomu maiņām. «Vīrieši ir kļuvuši par bābām. Cik daudz mums ir vīrišķīgu vīriešu? Vīrišķīgi vīrieši ir tie, kuri spēj uzņemties atbildību par sevi, savu ģimeni, saviem bērniem.»
Tā kā šādu vīriešu ir maz, daudz sieviešu vienas pašas audzina bērnus. Viens no iemesliem, kāpēc mūsu valstī ir tik daudz vientuļo māmiņu, saistīts ar nereģistrēto attiecību skaitu. Civilvīram ir daudz vieglāk pamest sievieti nekā laulātajam draugam.
Protams, ne visas reģistrētās attiecības iztur dzīves pārbaudījumus. «Svarīgi, uz kāda pamata attiecības ir reģistrētas. Vai tā ir bijusi patiesa mīlestība? Cilvēks var pateikt, ka mīl otru, bet mīlestību var novērtēt uz vienu, četrām, sešām vai desmit ballēm.
Tāpēc ir svarīgs jautājums - uz cik ballēm vīrietis mīl sievieti. Uz vienu vai desmit ballēm?
Ja vīrietis sievieti mīl uz desmit ballēm, tas ir pavisam nopietni. Otra dēļ ir jābūt gatavam upurēties. Ir jāpieņem otrs tāds, kāds viņš ir, tostarp ar viņa mīnusiem. Bet tas nav tik vienkārši. Lai to izdarītu, ir jācīnās katram pašam ar saviem tarakāniem.»
Kāds ir Tavs viedoklis par šo tēmu? Raksti komentāros vai uz e-pastu!
