Šlesers ievēlēts par partijas «Vienoti Latvijai» priekšsēdētāju

Partijas "Vienoti Latvijai" biedrs Ainārs Šlesers un partijas "Vienoti Latvijai" Rīgas saraksta līderis, RTU rektora vietnieks stratēģiskās attīstības jautājumos Mareks Zeltiņš pirms "Vienoti Latvijai" kongresa Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Šodien Rīgā notikušajā partijas «Vienoti Latvijai» 2.kongresā par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Ainārs Šlesers.

Kongresā tika pieņemts manifests «Par jaunu politiku Latvijā», kurā tiek uzsvērts, ka nākotnes vārdā Latvijā ir vajadzīgs nācijas izlīgums - ne tikai sadzīves līmenī, kurā tas jau ir, cik politikā, kur valda mūžīga šķelšanās, kas traucē Latvijas attīstībai un izaugsmei.

Dokumentā tiek uzsvērts, ka mums ir vajadzīgs izlīgums ne tikai paaudžu un tautību starpā, bet arī mērķu un metožu izvēlē. Līdzīgi politisko sašķeltību ir mēģināts novērst Portugālē, Spānijā un Singapūrā. Partija «Vienoti Latvijai» ir pārliecināta, ka 23 gadus pēc neatkarības atjaunošanas tas ir pa spēkam arī Latvijai.

Balstoties uz šo manifestu, Šlesers solīja 12.Saeimā veidot nacionālā izlīguma valdību.

Jaunajā Šlesera partijā iesaistās vairāki bijušie politiķi

Partijas «Vienoti Latvijai» kongresā piedalījās vairāki bijušie politiķi: bijušais Saeimas priekšsēdētājs, «tēvzemietis» Jānis Straume, bijušais TB/LNNK biedrs Vents Balodis, uzņēmējs, plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis, atmodas laika aktīvists Vladlens Dozorcevs. Apsveikumus kongresam bija atsūtījuši bijušie politiķi - komponists Imants Kalniņš, Latgales partijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs. Kongresā piedalījās un runu teica Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Jaunizveidotā partija «Vienoti Latvijai» šogad notikušajās pašvaldību vēlēšanās startēja desmit, bet tās pārstāvji tika ievēlēti astoņās pašvaldībās - Ilūkstes, Krāslavas, Viļakas, Viļānu, Madonas, Ropažu un Dagdas novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā. Rīgas domes vēlēšanās par «Vienoti Latvijai» nobalsoja tikai 1089 jeb 0,48% vēlētāju.

Partijas valdē tika ievēlēti arī Mareks Zeltiņš, Andris Pudāns, Dace Vītola un Gunārs Spradzenko.

Šlesers pēc ievēlēšanas uzsvēra, ka

aicinās partiju nepiedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet koncentrēties uz 12.Saeimas vēlēšanām nākamā gada oktobrī.

Šlesers uzrunā, kas ilga vairāk nekā stundu, gan atgādināja savus nopelnus satiksmes ministra un Rīgas vicemēra amatā, gan aicināja Valdi Zatleru (RP) nolikt Saeimas deputāta mandātu, jo tiek pārkāpta viņa nospraustā «sarkanā līnija» - nesadarboties ar «oligarham» Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») tuvo Zaļo un zemnieku savienību. Šlesers arī ironizēja, ka «tiesiskuma koalīcija» ir izgāzusies, ja jau to jāiet stutēt Lembergam.

Nav jābaidās sēdēt pie viena galda ar Putinu

Šlesers pauda viedokli, ka Latvijai, kura ir Eiropas Savienības (ES), Šengenas zonas un NATO dalībniece, nav jābaidās sēdēt pie viena galda ar Vladimiru Putinu un Dmitriju Medvedevu un veidot konstruktīvu dialogu ar Krieviju, kā to dara, piemēram, Vācija.

Šlesers apgalvoja, ka viņa atgriešanās politikā pēc divu gadu pārtraukuma ir bijis ilgi apdomāts solis, jo līdz ar to ģimene viņu redzēšot mazāk. Šlesers atzina, ka ir satraucies par tendenci, ka daudzi jaunieši aizbrauc no Latvijas un neatgriežas. Viņš minēja, ka viens no viņa dēliem izvēlējies studēt ārzemēs uzņēmējdarbību, kas ļaus viņam atgriezties Latvijā, bet otrs dēls izvēlējies darboties kino nozarē, kas nozīmējot darbu galvenokārt ārzemēs. «Es esmu viens no tiem cilvēkiem, no kura ģimenes cilvēki ir aizbraukuši,» secināja Šlesers.

Viņš atgādināja, ka 2008.gadā Latvijā piedzima 24 000 bērnu, šogad - vairs tikai 19 000 bērnu. «Ja tā turpināsim, Latvijas kā valsts pastāvēšana ir apdraudēta,» brīdināja politiķis. Viņš arī brīdināja, ka ES var noteikt Latvijai kvotu bēgļu uzņemšanā no Irākas, Somālijas un citām Āfrikas valstīm.

Šlesers arī pārmeta, ka Saeimā ievēlētās partijas baidās izveidot profesionāļu valdību, tāpēc ir skaidrs, ka Latvijā līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām sagaidāma politiskā cīņa un ultimāti.

Ekspolitiķis Jānis Straume slavēja Šleseru, sakot, ka viņš ne tikai piedzīvojis sitienus, bet arī spēj tos izturēt. Viņš nekad nerīkošot dzīres mēra laikā un nekaušoties ar provokatoriem pieminekļu pakājē. Straume atzina, ka arī viņš esot sapratis, ka bez sabiedrības integrācijas valsts tālākā attīstība nav iespējama. Straume pauda pārliecību, ka politikas «smagsvars» Šlesers spēs piepildīt ar reālu saturu manifestu «Par jaunu politiku Latvijā» un realizēt tā nostādnes.

Uz augšu