/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2025/05/29/16877652t1h37fc.jpg)
Šogad ziemāji visā Latvijā ir labi pārziemojuši un prognozējams labs ražas līmenis, aģentūru LETA informēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
Centrā skaidro, ka pērn slikto pārziemošanas apstākļu dēļ Vidzemē un Latgalē ziemājus nācās pārsēt, bet šajā sezonā ziema bija silta, ar nelieliem aukstuma periodiem, kas veicināja labu ziemāju pārziemošanu.
LLKC maijā veiktās laukaugu ražas prognozēšanas apkopotie rezultāti liecina, ka pašlaik vidēji Latvijā ziemas kviešu ražība varētu būt 5,6 tonnas uz hektāru, ziemas miežiem - 5,2, rudziem - 5,3, bet tritikālei - 5,2 tonnas uz hektāru, savukārt ziemas rapsim nedaudz virs 3,1 tonnām uz hektāru. Tāpat ražas līmeņi varētu atšķirties dažādos reģionos.
LLKC atzīmē, ka augu veģetācija šogad atsākās ievērojami agrāk nekā citus gadus un bija pakļauta gan siltuma, gan aukstuma periodiem. Ziemāji, kuri nebija sacerojuši, pavasarī vēsā un mitrā laikā labi saceroja. Maija sākumā gaisa temperatūra pazeminājās un visā Latvijas teritorijā bija novērojamas salnas līdz pat mīnuss 4,8 grādiem Daugavpilī.
Centrā minēja, ka salnas nedaudz ietekmēja ziemāju attīstību un vietām apsala graudaugu un rapšu lapas. Kurzemē un Zemgalē rapsim cieta centrālās ziedkopas pirmie ziedi. Savukārt Latgalē un Vidzemē veģetācija bija vēlāka, līdz ar to ziemas rapša sējumos ziedpumpuri vēl nebija attīstījušies, bet cieta stublājs, kas deformējās un parādījās plaisas. Tāpat aukstā laika ietekmē rapša ziediem apputeksnēšanās bija ierobežota.
Maija otrajā pusē valsts teritorijā vidējā gaisa temperatūra bija zemāka nekā citus gadus, bet nokrišņu daudzums 3,2 reizes virs dekādes normas. Visvairāk nokrišņu bija Madonā. Pārmitros laukos graudaugu sējumi dzeltēja. Siltā un mitrā laika ietekmē graudaugos attīstās kviešu lapu pelēkplankumainība, dzeltenplankumainība un sabiezinātos sējumos graudzāļu miltrasa. Savukārt rapsī var attīstīties baltā puve.
Tāpēc LLKC akcentēja, ka lauksaimniekiem vairāk jāpievērš uzmanība fungicīdu lietošanai, piebilstot, ka slimību izplatība atkarīga arī no augu šķirnēm.
Tomēr nokrišņu ietekmē Latvijas centrālajā daļā un Latgalē lauki patlaban ir pārmitri, līdz ar to nav iespējams veikt nepieciešamos sējumu kopšanas darbus, kas turpmāk ietekmēs arī ražas potenciālu. Iesēto vasarāju sējumos un iestādīto kartupeļu vagās arī vietām ir ūdens, līdz ar to nebūs iespējams savlaicīgi veikt kaitīgo organismu ierobežošanas pasākumus.