Darbam policijā piesakās krāpnieki un kafijas mīļotāji

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Vairāk nekā 10% no visām darba vietām Valsts policijā (VP) ir vakantas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «De facto». Darbinieku trūkst gan Kārtības, gan Kriminālpolicijā. Taču kandidāti, kuri piesakās dienestam, bieži vien ir nepieredzējuši, ar sliktu fizisko sagatavotību, veselības problēmu novārdzināti un pat ar sodāmībām pagātnē.

Latgalē, kur bezdarba līmenis ir visaugstākais, policistu trūkst vismazāk. Turpretim teju katastrofāla situācija ir Kurzemē. Šeit jau vēsturiski cilvēki gausi piesakās darbam policijā. Ventspilī – trūkst trešdaļa no nepieciešamā skaita. Visvairāk būtu vajadzīgi darbinieki Kārtības policijā, taču arī izmeklētāju esot tieši divas reizes mazāk nekā pirms policijas reģionālās reformas 2009. gadā. Kopumā Kurzemes reģiona pārvaldē šobrīd vairāk nekā 15% darba vietu ir vakantas. VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Normunds Grūbis norāda, ka «100 darbinieki ir viena bijusī rajona policijas pārvalde. Tas nozīmē, ka šobrīd viens bijušais rajons ir praktiski palicis bez policijas.»

Potenciālo policistu biogrāfijas bieži uzjautrina

Cilvēki darbam policijā piesakās. Taču potenciālo likumsargu biogrāfijas biežāk uzjautrina policistus, nevis kļūst par pamatu tālākām sarunām. N.Grūbis, atstāstot kandidātu motivācijas vēstulēs rakstīto, brīžam pasmaida: «Kāds ir norādījis, ka vēlas stabilitātes sajūtu sev, ģimenei, grib būt noderīgs valstij. Varbūt skaļi vārdi, bet to mēs varam pārbaudīt, ar cilvēku runājot. Ir, protams, arī humors, ko varam atrast. Patīk dzert kafiju, patīk dziedāt dušā, ko norāda. Vai tās būtu tās lietas, kas mums būtu vajadzīgas?»

Tikpat dažādas kā motivācijas vēstules ir arī pretendentu iepriekšējās darba pieredzes.

Par policistiem piesakās gan skaistumkopšanas speciālisti, gan picu piegādātāji un pārdevēji.
4

Vēl vairāk – darbā vēlas nokļūt arī cilvēki, kuri paši reiz saslēgti roku dzelžos. N.Grūbis stāsta par vakanci Kriminālpolicijā ekonomisko noziegumu apkarošanā, uz kuru pieteicās «persona, kas trīs reizes sodīta par krāpšanu». Taču tādus policijā nepieņem. Līdz ar to daļa pretendentu tiek atsijāti jau pirmajā posmā. Tomēr tiem, kuriem ir atbilstoša izglītība, Latvijas pilsonība un kas iepriekš nav sodīti, jāpārvar nākamā barjera – mācības Valsts policijas koledžā.

Koledžā nonāk gan augstskolu beidzēji, gan jaunieši pēc vidusskolas

Koledžā nonāk gan tie, kuriem jau ir augstākā izglītība, lai savas zināšanas papildinātu tieši policijas darbā, gan arī jaunieši tūlīt pēc vidusskolas beigšanas. Taču jau atkal. Šogad pieteicās vairāk nekā 400 kandidātu. Pieņēma tikai 100. Valsts policijas koledžas direktora vietnieks Māris Riekstiņš norāda, ka «fizisko normatīvu kārtošanā puse pārbaudījumu neizturēja. Tālāko konkursu turpināja 208 cilvēki. Ļoti daudz cilvēku nāk uz policiju, fiziski nesagatavoti.» Vēl daļai ir neatbilstoša veselība darbam policijā, piemēram, slikta redze. Tāpat nenokārto psiholoģisko testu.

Turklāt kā auksta duša tieši jauniešiem var būt arī ir pats mācību process.
4

Disciplīnas neievērošana, nepakļaušanās dienestā augstāk stāvošai amatpersonai un pašu vājības var kļūt par iemeslu, lai no koledžas izslēgtu. M.Riekstiņš atstāsta kādu gadījumu: «Katru rītu visiem izglītojamiem, kas mācās vai studē, ir ierinda. Ierindā, protams, izlases kārtībā tiek veiktas alkohola pārbaudes. Viennozīmīgi, tas ir ne tikai dienestā, bet arī darba tiesiskajās attiecībās: dienests, darbs un alkohols - tās ir dažādas, nesavienojamas lietas.» Rezultātā, izejot šo garo ceļu, policijā nonāk tikai pāris desmiti. Turklāt šajā laikā kāds no likumsargiem paguvis uzrakstīt atlūgumu vai devies izdienas pensijā, un vakances pilnībā aizpildīt tā arī neizdodas.

Uz augšu
Back