Atgriezās tukšām rokām: Sji atteicies parakstīt Putina loloto gāzes līgumu (30)

TVNET | FINANCENET
Foto: SIPA/Scanpix

Ar milzīgu patosu izsludinātā Krievijas diktatora Vladimira Putina vizīte Ķīnā atkal noslēgusies bez galvenā lēmuma, ko Kremlī gaida jau vairākus gadus, – Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina paraksta uz līguma par “Sila Sibiri-2” gāzesvada būvniecību nav.

Kā vēsta “The Moscow Times”, lai arī Putins devās uz Pekinu vien nedēļu pēc savas inaugurācijas uz piekto termiņu, viņš sev līdzi veda gandrīz visus galvenos valdības ierēdņus, lai runātu par “visaptverošu partnerību un stratēģisko mijiedarbību.” Neraugoties uz to, līgums par “Sila Sibiri-2” parakstīts netika.

Vēl 2023. gada pavasarī, kad Sji Dzjiņpins devās vizītē uz Maskavu, Putins piedāvāja Ķīnai palielināt gāzes piegādes par 100 miljardiem kubikmetru gadā, kā arī uzsvēra, ka jaunā gāzesvada projekts atrodas “augstā gatavības pakāpē”. Pusgadu vēlāk, 2023. gada oktobrī, Putins pats bija Ķīnā. Lai arī “Sila Sibiri-2” tika apspriests pārrunās, konkrētas vienošanās tā arī nesekoja.

No jaunākās vizītes Putins atkal atgriezās tukšām rokām. Sji pat nepieminēja Kremlim tik svarīgo gāzes projektu. Kopīgajā deklarācijā “par visaptverošas partnerības padziļināšanu” tika teikts vien tas, ka “Krievija un Ķīna ir gatavas sadarboties dabasgāzes jomā”, uzsverot, ka “tam jānotiek pēc godīgiem tirgus principiem”.

Gāzes projekts “Sila Sibiri-2”, kura jauda varētu būt 50 miljardi kubikmetru gāzes gadā, pārrunu stadijā ir kopš 2015. gada. Kopš tā laika nav izdevies projektu izkustināt no vietas. Ķīna ir ieinteresēta jaunā gāzesvadā, taču – tā negrib par to maksāt.

Putins norāda, ka “Maskavai un Pekinai joprojām ir zināmas domstarpības par gāzesvada maršrutu. Ir dažādi maršruti, un speciālistiem ir jālemj, kā labāk rīkoties”. Tāpat Putins piedāvājis Ķīnai līdzās gāzesvadam ievilkt arī naftas cauruļvadu, kas stieptos cauri Mongolijai.

Ķīna gan nevēlas investēt “Sila Sibiri-2” projektā ne juaņas, piedāvājot Krievijai pašai pilnībā segt vairākus miljardus dolāru vērtā projekta izmaksas. Tāpat Ķīna pieprasa arī lielas atlaides Krievijas gāzes piegādēm uz dažādiem avotiem, vēsta “The South China Morning Post”. “Pekina ļoti labi saprot, ka tā atrodas pozīcijās, kas ļauj tai diktēt savus noteikumus, jo tā atrodas daudz spēcīgākās pozīcijās nekā Krievija,” norāda avots.

“Gazprom” gāzi Ķīnai piegādā pa 2019. gadā atklāto “Sila Sibiri-1” gāzesvadu. Šī gāze Ķīnai tiek piegādāta par teju divas reizes zemāku cenu nekā Eiropai. Turklāt šogad “Gazprom” pat ir palielinājis atlaides piegādēm Ķīnai.

Līgums ar Ķīnu ir ļoti vajadzīgs “Gazprom”, kas ir zaudējis piekļuvi Eiropas tirgum un samazinājis gāzes eksportu līdz 1985. gada minimumam, kā arī fiksējis gāzes ieguves apjoma samazināšanos līdz zemākajam rādītājam 30 gados. Pēc pagājušā gada rezultātiem, “Gazprom” pieredzējis lielākos zaudējumus 25 gadu laikā – vairāk nekā sešus miljardus eiro.

Pērn “Gazprom” piegādāja Ķīnai 22 miljardus kubikmetru gāzes, kas kompensē vien vienu astotdaļu no bijušā eksporta uz Eiropu, kas savā pīķī sasniedza 170-180 miljardus kubikmetru gadā.

Svarīgākais
Uz augšu