Kam traucē demokrātiska Krievija – mums vai Kasparovam? (74)

Mūsu atombumba

Ja šķiet, ka iedomātais ierocis paredzēts lielā austrumu kaimiņa iznīcināšanai, jūs gaida ļoti rūgta vilšanās. Ir grūti iedomāties jaudīgāku atombumbu par Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerību. Ja detonācija tomēr nenotiks ES samita laikā Viļņā 28./29. novembrī, parakstot ES ekonomiskās sadarbības līgumu ar Ukrainu, uzbrukuma atlikšana nebūs ilga.

Krievija nav Latvijas (ES) kolektīvais ienaidnieks. Garijs Kasparovs nav dzimtenes glābējs. Latvija, piešķirot pilsonību odiozajam šaha lielmeistaram, nekļūs par kardinālu pārmaiņu rosinātāju Krievijā. Bet kopā ar ES Austrumu partnerību un savienības ietekmes neizbēgamo paplašināšanos austrumu virzienā (Ukraina, Moldova) Latvijai ir jāizkāpj no ierakumiem un jādod sava artava, paužot nepārprotamas rūpes par Krievijas straujo tuvošanos autoritārā režīma diktatūrai.

Iespējams, ka ar šādu soli Latvijas valdošā vara pat varētu dot impulsu «Saskaņas centra» kacinātajām mazākumtautībām saredzēt tālāk par SC politiskā pretmeta VL-TB/LNNK musinošo retoriku un ļautu prātā atdalīt, atšķetināt jēdzīgākās idejas no abu partiju politiķiem, kas tās privatizējuši.

Strausa politika Latviju novājina

Stagnācijā un pašizolācijā slīgstošā, bet dabas resursiem pārbagātā Putina Krievija ilgtermiņā noteikti kļūs arvien nopietnāks ES drošības apdraudējums, daudz lielāks drauds nekā šodien. Latvijas varasvīru politiskā neizlēmība jeb, pareizāk, gļēvā pasivitāte uz Polijas un pārējo Baltijas valstu fona attiecības ar mūsu partneriem tikai pasliktinās. Eiro ieviešana LV nav zāles kaitēm, kuras paši negribam ārstēt.

Vienaldzība ir ilgstošu baiļu traģiskās sekas, tā ir izdevīga tikai vienam spēlmanim. Tādēļ jelkādas pārmaiņas šodien Kremlī sēdošajam caram ir kā neveiksmīga botoksa injekcija sejai. Bet mums Putina bažām nav jāvelta uzmanība. Tās ir bailes par politiķa Garija Kasparova bezkompromisa uzskatiem, kas uztrauc Latviju, jo viņš var izjaukt mūsu pašiedomāto līdzsvaru, atklājot starptautiskajai sabiedrībai Latvijas novilcināto un nepadarīto, pagultē sastumtos skeletus. Tas ir galvenais arguments, kādēļ politiķim Garijam Kasparovam LV pilsonību nedrīkst piešķirt, - tā domā oponenti.

Un viņiem ir pilnīga taisnība, jo strausa politika izglāba pasauli... tfu, nē, vēsture liecina tieši pretējo – mūžīgi dzīvo tie, kas nebaidās kļūdīties. Turpretī tie, kas drosmīgu rīcību uzskata par neapdomīgu pārgalvību, vai tie, kas kūtri lūr, malā stāvot, ir tikai vienas dienas varoņi.

Latvijas ieguldījums stiprināt ES ārējo drošību arī pēc, cerams, veiksmīgas Austrumu partnerības programmas īstenošanas, lai nākotnes Krievija de facto tuvinātos demokrātisku valstu saimei, ir lielu pūļu vērts, lai mēs eksperimentētu un ekspluatētu Garija Kasparova starptautiski pazīstamo vārdu Latvijas labā.

Bažām par izbijušā krievu šaha lielmeistara Garija Kasparova neprognozējamību ir pamats

Latvijā pašreiz valda mulsinoša neizpratne, kādu labumu jeb kādu politisko dāvanu mēs sev pasniegtu ar Latvijas pilsonības piešķiršanu šaha lielmeistaram, tagad Krievijas odiozajam opozicionāram Garijam Kasparovam. Tas būtu drosmīgs vai tuvredzīgs lēmums?

Latvijas pilsonības iespējamā piešķiršana politiķim Kasparovam, ja viņš turpinās izrādīt šādu interesi, būtu pareizs solis, ja vien mēs spazmatiski neraustītos baiļu krampjos, ka šāds lēmums var radīt neprognozējamas sekas Latvijas iekšpolitikā. Un kas par to, ja viņš nolems mesties politiskajā virpuļdancī, iestāsies SC, V vai dibinās jaunu partiju? Latvijas pilsonības piešķiršana baņķieriem Karginam/Krasovickim, Repšes biedrības miljonāram Oļegam Stepanovam, bankrotējušā «Liepājas metalurga» valdes priekšsēdim Valērijam Terentjevam liecina, ka izvēle par labu Garijam Kasparovam ir visnotaļ adekvāta.

Tiesa gan - tas, ka Kremļa opozicionārs nav izteicis lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību Putina partijas sadarbības partneriem Latvijā partijai «Saskaņas centrs», vēl nenozīmē, ka vēlāk ambiciozais krievu politiķis stāvēs un kritīs par tām vērtībām, kuras uzslavējis kā Latvijas sasniegumus vēstulē Saeimas partijām.

Der atgādināt sašutušajiem sociālajos tīklos, kas atceras par G.Kasparova atbalstu V.Lindermanam 2008.gadā, – V. Lindermans vēl meklēja savu radikālo ideju platformu un tolaik vēl atklāti iestājās pret Putina režīmu Krievijā.

Saīsinātajā periodiskajā tabulā, kas ir SC operatīvā, noteikti atrastos vieta Latvijas nepilsonim Garijam Kasparovam; par prieku varas partijām varētu piedāvāt Kasparovam iegādāties termiņuzturēšanās atļauju un apgūt latviešu valodu kā Znarokam; vai varbūt Saeimai labāk pārskatīt pilsonības likumu un ļaut ārpus ES esošo valstu pilsoņiem nopirkt valsts pilsonību kā Maltā, par 650 000 eiro?

Ja gribi spēlēt šahu, tas jāspēlē ar meistaru!

Šeit vairs nav runa par šahistu vai politiķi. Nav svarīgi, vai meistars ir latvietis, meksikānis, krievs. Katram ir savs ģēnijs, kas nepakļaujas kontrolei. Bet ierobežojoša kontrole ir kaitīga, tā rada apātiju, vienaldzību vai pat personības radošo nāvi. Paštaisno (vienīgās patiesības sludinātāju) ģindeņus, kuri centīgi kontrolē pārmaiņas un iegrožo tās rosinātājus, vēstures mēslainē var atrast daudz, bet nevienam no viņiem nav vārds, kas iedvesmo. Mums vajag iedvesmu, lai ietu uz priekšu. Tādēļ nav jāvairās no izaicinājumiem un jābaidās par kļūdām, kas neizbēgami būs. Tās risināsim kopā. Tā mēs augsim.