Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9774570t1h246d.jpg)
Neizsargājoties vai izvēloties neefektīvus kontracepcijas līdzekļus, var iestāties nevēlama grūtniecība, ko sievietes nereti pārtrauc ar abortu.
Tam tika pievērsta uzmanība biedrības «Papardes zieds» 11. oktobrī rīkotajā mācību seminārā projektā «Vienādas tiesības uz veselību ikvienam – rīcība attīstībai!». Viena no galvenajām apspriestajām tēmām bija sieviešu veselība.
Nezināšana par kontracepciju
Par sievietes veselību jārūpējas ne tikai katrai pašai, bet arī viņas partnerim un valstij, uzskata P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārste ginekoloģe Zane Krastiņa.
Dažādas slimības un nevēlamas situācijas rodas, neizmantojot mūsdienīgu kontracepciju. Pētījumos noskaidrots, ka nekādas izsargāšanās metodes dzimumdzīvē nelieto gandrīz ceturtā daļa iedzīvotāju. Tādēļ pieaug nevēlamo grūtniecību skaits, ko pārtrauc ar abortu, secina ginekoloģe Z. Krastiņa.
Ārste uzskata, ka viena no efektīvākajām izsargāšanās metodēm ir hormonālā kontracepcija. Par to internetā pieejama daudzveidīga informācija, arī mīti un stereotipi. «Jebkuram medikamentam var būt, bet ne vienmēr ir blakusparādības,» atgādina ārste. Jāņem vērā, ka organisms pie hormonālās kontracepcijas pierod nevis dažu dienu, bet gan trīs mēnešu laikā. Salīdzinot 2003. gada un 2011. gada statistikas rādītājus, Z. Krastiņa secina, ka hormonālās kontracepcijas lietošana samazinājusies par trim procentiem.
Svarīgs partnera viedoklis
Kopš 1990. gada abortu skaits Latvijā samazinās. Taču, salīdzinot ar Eiropas Savienības līmeni, mūsu statistikas rādītāji ir gandrīz divas reizes augstāki, atklāj biedrības «Papardes zieds» valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle.
Rēķinot uz tūkstoti jaundzimušo, 2011. gadā Latvijā notikuši nedaudz mazāk par 400 abortiem, bet Eiropā – nedaudz vairāk par 200.
Pētījums «Nevēlama grūtniecība un kontracepcijas prakse Latvijā (2012/2013)» palīdz novērtēt situāciju. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kāpēc iestājusies grūtniecība un kas bijis noteicošais, izvēloties abortu.
Noskaidrots, ka visbiežāk abortu izmanto sievietes no 22 līdz 36 gadu vecumam. Turklāt 80 procenti sieviešu tobrīd bijušas partnerattiecībās, un lielākā daļa dzīvesbiedru atbalstījuši šo lēmumu. Zināšanas par kontracepciju minētajām sievietēm bijušas viduvējas.
Secinājumi rāda, ka sievas un meitas, kuras ir spējīgas un varētu radīt pēcnācējus, to nedara. Mazāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka viņu viedokli par aborta izvēli nekas nespētu mainīt. Tomēr trešā daļa atzinusi, ka lēmumu varētu grozīt lielāki ienākumi ģimenē un partnera iebildumi pret grūtniecības pārtraukšanu. Tātad ir iespējams abortu skaitu samazināt par trešdaļu, ja sievietēm būtu nepieciešamā informācija, palīdzība, atbalsts gan no ģimenes, gan valsts.
Jāmāca atbildība
Dzimumdzīves sākšanas vidējais vecums Latvijā ir 17,2 gadi. Veselības mācības skolotāja Solvita Melne vienā no Rīgas skolām secinājusi, ka pusaudzēm 15 līdz 16 gadu vecumā trūkst zināšanu par seksuālo veselību. Ne skolā, ne ģimenē ar jauniešiem par to nerunā. Gribēdami izbaudīt seksu, puiši un meitenes nedomā par sekām. Iestājoties nevēlamai grūtniecībai, jaunietes par vienīgo izeju uzskata abortu, atklāj S. Melne. Viņa ir pārliecināta, ka nav jāsludina aizliegumi un atturība, bet jāmāca atbildība.
Organizācijas «Papardes zieds» pārstāve I. Ķelle uzskata, ka Latvijā nekad nav bijis nopietnas reproduktīvās stratēģijas, jauniešu izglītošana šajā jomā ir nepietiekama. Būtu jāvajadzīgi grozījumi reproduktīvās veselības likumā. Pārdomām pirms aborta jāparedz nedēļa, nevis trīs diennaktis. Lēmums iznīcināt savu bērnu ir ļoti nopietns, turklāt tas var ietekmēt arī sievietes veselību, uzsver biedrības pārstāve.