ASV Nacionālās izlūkošanas direktors Džeimss Klepers otrdien paziņojis, ka Savienoto Valstu izlūkdienesti vienmēr centušies noskaidrot ārvalstu līderu nolūkus, taču tā arī nav atklāti atzinis, ka tie būtu izspiegojuši Vācijas kancleri Angelu Merkeli, par ko pēdējās dienās vēsta mediji.
Viņš norādīja, ka citu valstu vadītāju nolūku noskaidrošana sen bijis ASV izlūkdienestu darbības «pamatprincips».
«Tik ilgi, kamēr esmu atradies izlūkošanas nozarē, 50 gadus, vadības nolūki, lai kādā formā tas būtu izteikts, bijis mūsu vāktās un analizētās [informācijas] pamatprincips,» uzrunājot Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas locekļus, uzsvēra Klepers. «Priekš mums ir nenovērtējami zināt, no kā valstis vadās, kāda ir to politika, kā tā mūs ietekmēs visā problēmu spektrā.»
Saskaņā ar ASV izlūkdienestu bijušā darbinieka Edvarda Snoudena atklātībai nodoto informāciju, ASV Nacionālās drošības pārvalde (NSA) noklausījusies vairāku desmitu ārvalstu līderu, tostarp Merkeles, telefonsarunas.
Sašutums Eiropas valstīs
Šīs ziņas izraisījušas sašutumu gan Vācijā, gan citās Eiropas valstīs. Tomēr pagaidām nav skaidrs, vai par savu kolēģu izspiegošanu zinājis arī ASV prezidents Baraks Obama.
Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Maiks Rodžerss vaicāja Kleperam, vai «labākais veids», kā uzzināt ārvalstu līderu nolūkus, būtu kādā veidā mēģināt tiem pietuvoties vai arī «faktiski tikt klāt ārvalstu līderu saziņai»?.
Uz to nacionālās izlūkošanas direktors atbildēja: «Jā, tā būtu.»
Savukārt uz jautājumu, vai arī ASV sabiedrotie izspiego Savienoto Valstu līderus, Klepers atbildēja: «Protams.»
Tikmēr Pārstāvju palātas loceklis Ādams Šifts norādīja, ka izlūkdienestu pienākums ir ziņot Kongresa abu palātu izlūkošanas komitejām par jebkurām «nozīmīgām» darbībām, tostarp par ārvalstu līderu izsekošanu.
Taču Klepers tam nepiekrita, norādot, ka izlūkdienesti darbojas saskaņā ar likumu, kas paredz, ka kongresmeņi jāinformē par izlūkdienestu darbības galvenajām prioritātēm, neatklājot konkrētos iegūtās informācijas avotus.
