Pagājušajā nedēļā valdības slepenajā daļā tieslietu ministrs Jānis Bordāns virzīja valdības pozīciju, ka Latvijā nebūtu apķīlājami ar Aivaru Lembergu saistītie īpašumi, ko vēlas Londonas tiesa. Premjers Valdis Dombrovskis šo pozīciju ieraudzīja un paziņojis, ka šāds dokuments netiks pieņemts.
Tieslietu ministrija valdībai bija sagatavojusi Latvijas nostājas projektu par to, vai ir izpildāms Anglijas augstākās tiesas lēmums arestēt Aivara Lemberga un ar viņu saistīto uzņēmumu mantu. Dokumentā bija ieteikts ar to nesteigties. Vispirms esot jāpārliecinās, vai visiem lietā iesaistītajiem ir bijušas iespējas savas tiesības aizstāvēt.
Latvijas pozīciju gatavoja valsts pārstāvis Eiropas Savienības tiesā un reizē arī Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Inguss Kalniņš. Viņš vadījies pēc atšķirībām anglosakšu un kontinentālās Eiropas tiesību normās. Ko Anglijā uzskata par iespējamu apķīlāt, Latvijā likums tik vienkārši neļaujot. Latvijā lielākas tiesības esot procesa dalībniekam, Anglijā tiesa iztiekot bez liekām diskusijām, ar vieglu roku lemjot par mantu arestu.
Inguss Kalniņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks: Un Apvienotajā Karalistē sistēma darbojas ļoti daudz uz aizmuguriskiem spriedumiem un uz prasītāja pienākumu informēt atbildētāju, kas mūsu tiesību sistēmā nav zināma. Un mēs varētu to pat traktēt kā pretēju mūsu sabiedriskajai kārtībai. Proti, veidam, kādā mēs īstenojam taisnīgu tiesu Latvijā.
Latvijas kuģniecības pašreizējie īpašnieki Anglijas tiesā no Lemberga vēlas piedzīt 135 miljonus dolāru par zaudējumiem, ko viņš esot radījis, savulaik kontrolējot šo uzņēmumu.
Prāva nenotika, jo Lembergs tiesai pierādīja, ka Anglijā pret viņu prasību celt nav pamata.
Taču Latvijā vēl izskata šī procesa laikā izdoto rīkojumu arestēt ar Lembergu saistītos aktīvus. Lieta nonākusi līdz Augstākās tiesas Senātm. Tiesneši uzskatīja, ka Latvijas likumi neparedz konkrētus soļus, kā angļu lēmumu izpildīt, tādēļ vērsās pēc padoma Eiropas Savienības tiesā.
Eiropas tiesa lūdza visu dalībvalstu, arī Latvijas viedokli. To sagatavoja jau pieminētais Tieslietu ministrijas ierēdnis Kalniņš un nodeva ministram Bordānam, kas arī pagājušajā nedēļā, neko ļaunu nedomādams, devās uz valdības sēdi. Ministru tur sagaidījis neapmierināts premjers Valdis Dombrovskis un prasījis, kādēļ Bordāns sarakstījis dokumentu, kas varētu būt par labu Lembergam.
Bordāns rūpīgi dokumentu izlasījis, secinājis, ka pats šajā jautājumā īsti neorientējas un no valdības sēdes darba kārtības projektu izņēmis.
Jautājums: Jūs iedziļinājāties šajā jautājumā un konkrētajos argumentos, kāda bija tai pirmajai pozīcijai, kādā jūs ierēdņi virzīja?
Jānis Bordāns, tieslietu ministrs (Nacionālā Apvienība): Godīgi sakot, nebiju ļoti iedziļinājies. Es zinu šo lietu, tā kā visas lietas, tā nav bijusi prioritāra, es esmu paļāvies uz ministrijas ierēdņiem, kas to gatavoja un būtībā uz Augstāko tiesu, kas uzdeva tos jautājumus.
Juristi uzskata, ka valstij ir būtiski noformulēt savu nostāju. Lai arī tiek jautāts tikai par konkrēto aresta rīkojumu, Latvijas pozīcija atstās sekas arī uz citām lietām, kas būs izlemtas Anglijā.
Britu tiesu prakse balstās uz precedenta principu un, ja reiz tā ir lemts Lemberga gadījumā, līdzīgus principus jāpiemēro arī turpmāk. Ja kāds vēlēsies risināt attiecības ar savu konkurentu, pietiks sameklēt ieganstu, lai tiesa notiktu Anglijā, sagatavot puslīdz ticamus argumentus, lai arestētu citas personas mantu un panākt sprieduma izpildi Latvijā. Kā stāsta jurists Jānis Endziņš, to paredz Eiropas Savienībā pastāvošais tiesiskās paļāvības princips.
Jānis Endziņš, jurists, augstskolas «Turība» padomnieks: Jāsaka, ka Eiropas Savienības ietvaros mums ir faktiski jāatzīst citu tiesu spriedumi un Eiropas ietvaros mēs zinām, ka mums ir gan romāņu – ģermāņu tiesību sistēma, gan arī anglosakšu tiesību sistēma. Protams, ka pat pie šīm te dažādajām tiesību sistēmām ir jāatzīst šie te tiesu spriedumi, tā patiešām ir.
Inguss Kalniņš, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks: Arī līdzīgos spriedumos Latvijas nostāja varētu būt tāda, ka šī izpilde varētu nebūt tik vienkārša? Šādos abstraktos gadījumos mēs vienmēr vērstu uzmanību uz to, ka ir jāņem vērā valsts sabiedriskā kārtība un nacionālai tiesai vērtējot faktiskos, konkrētos apstākļus, būtu jāļauj dot iespēju vērtēt, vai ir ievērotas šo personu tiesības, kas būtu Latvijā ievērotas.»
Valdība vairs neiejaukšoties Lemberga lietā
Tikmēr Latvijas kuģniecības īpašnieki atraduši citu ceļu un uzsākuši jaunu prāvu. Tās gaitā Apvienotās Karalistes tiesa izdevusi divus lēmumus. Pirmais – atkal arestēt ar Lemberga ģimeni saistītos aktīvus, punkts numur divi – atcelt Ģenerālprokuratūras iecelto advokātu Rūdolfu Meroni no šo uzņēmumu pārvaldības un viņa vietā iecelt auditorkompānijas KPMG juristus. Ventspils tiesa jau nospriedusi Anglijas rīkojumu īstenot. Meroni to pārsūdzējis Kurzemes apgabaltiesā. Ministrs Bordāns sola vairs neiesaistīt valdību Lemberga strīdā, lai to nevarētu traktēt kā politisku atbalstu vienai vai otrai pusei.
Jānis Bordāns, tieslietu ministrs (NA): Augstākā tiesa ir lūgusi nu taisīt lēmumu Eiropas tiesai, dot skaidrojumu un būtībā tika varbūtās ieskatīts, ka nav nepieciešams šajā gadījumā paust ne pozitīvu, ne negatīvu nostāju šajā jautājumā.
Premjers Dombrovskis savam tieslietu ministram tomēr uzdevis sagatavot lēmumprojektu jaunam valdības lēmumam. Tieslietu ministrijai šai jautājumā būtu rūpīgāk jāiedziļinās.