Lietuvas Ģenerālprokuratūrai iesniedz prasību CIP cietumu lietā

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija «Redress» ceturtdien paziņojusi, ka iesniegusi Lietuvas Ģenerālprokuratūrai par terorismu aizdomās turēta Saūda Arābijas pilsoņa prasību, kurā teikts, ka viņš laikā no 2004. līdz 2006.gadam turēts slepenā ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) cietumā Lietuvā.

Kā žurnālistiem Viļņā sacījusi organizācijas advokāte Sāra Fultone, pastāv liela iespējamība, ka 45 gadus vecais Mustafa al Havsavi, kam draud nāvessods saskaņā ar apsūdzībām līdzdalībā 2001.gada 11.septembra terora uzbrukumā ASV, atradies ieslodzījumā Lietuvā laikā no 2004.gada marta līdz 2006.gada septembrim.

Pēc viņas teiktā, cilvēktiesību aktīvisti analizējuši datus par lidmašīnu lidojumiem, citu aizdomās turēto personu pārvietošanu un informāciju par citiem iespējamajiem CIP slepenajiem cietumiem. Prasībā, kas Ģenerālprokuratūrai iesniegta 13.septembrī, aicināts izmeklēt Lietuvas amatpersonu un valsts institūciju līdzdalību al Havsavi transportēšanā, ieslodzīšanā un spīdzināšanā. Kā ziņu aģentūrai AFP pastāstījusi Ģenerālprokuratūras pārstāve Rita Stundiene, šobrīd prokurori iepazīstas ar prasību.

Organizācijas «Amnesty International» eksperte terorisma apkarošanas jautājumos Džūlija Hola paudusi viedokli, ka Lietuvai kā pašreizējai Eiropas Savienības (ES) prezidētājvalstij «jārāda paraugs un jāpilda Eiropas apņemšanās aizsargāt cilvēktiesības un ievērot tiesiskumu». «Tas vien, ka ASV norobežojušās no atbildības, nenozīmē, ka Lietuvai būtu jāseko šim piemēram,» viņa paziņojusi.

Al Havsavi ir jau otrais terorismā apsūdzētais, kas apgalvo, ka nelikumīgi turēts cietumā Lietuvā. Pirms viņa tādu apgalvojumu izteicis palestīnietis Abu Zubaida, ko ASV amatpersonas uzskata par trešo augstāko personu «Al Qaeda» hierarhijā. 2011.gadā viņš iesniedza attiecīgu prasību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).

Lietuvā parlamentārā izmeklēšana iespējamo CIP cietumu lietā tika uzsākta pēc tam, kad ASV televīzijas kanāls «ABC News» 2009.gada augustā izplatīja informāciju, ka Viļņas pievārtē atradies viens no astoņiem CIP slepenajiem cietumiem, kas pēc 2001.gada 11.septembra tika ierīkoti visā pasaulē aizturētajiem augsta ranga «Al Qaeda» gūstekņiem. Saskaņā ar telekanāla apgalvojumu šī ieslodzījuma vieta darbojusies līdz 2005.gada nogalei, bet slēgta, kad presē parādījusies informācija par šādiem cietumiem Polijā un Rumānijā.

2009.gada decembrī Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas rezultātā kā potenciālie CIP cietumi tika identificēti divi objekti, kas varētu būt darbojušies no 2003. līdz 2006.gadam. Tomēr, neskatoties uz videoierakstiem, kuros redzama CIP lidmašīnu nolaišanās Lietuvā, tika secināts, ka nav iespējams noteikt, vai ar šīm lidmašīnām tiešām transportēti ieslodzītie.

Tolaik izskanēja versijas, ka CIP cietumi Lietuvā ierīkoti, pretī par to saņemot toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša atbalstu Lietuvas dalībai NATO.

Vēlāk atsevišķu izmeklēšanu uzsāka Lietuvas Ģenerālprokuratūra, bet 2011.gada janvārī šī izmeklēšana tika izbeigta, atzīstot, ka nav izdevies iegūt datus, ka Viļņā un tās tuvumā esošajos objektos būtu nelikumīgi turēts apcietinājumā kaut viens kādas citas valsts pilsonis.

Izmeklētāji konstatēja bijušo VDD vadītāju Meča Laurinkus, Arvīda Pocjus un Daiņus Dabašinska darbībā disciplināro pārkāpumu pazīmes, jo viņi par savu darbību nebija informējuši valsts augstākās amatpersonas. Vienlaikus prokurori norādīja, ka bijušie VDD vadītāji pašlaik šajā institūcijā vairs nestrādā un saskaņā ar Lietuvas likumdošanu noilguma dēļ disciplināros sodus viņiem noteikt nav iespējams.

Prezidente Daļa Grībauskaite pērn izteica pārliecību, ka politiskā ziņā Lietuva šai lietā paveikusi visu iespējamo, bet no juridiskā viedokļa izmeklēšana nav līdz galam pabeigta, jo Lietuva nav saņēmusi pietiekamas ziņas no ASV.

Kā tagad norādījusi Hola, Lietuvas varas iestādes solījušas, ka izbeigto izmeklēšanu varētu atsākt, ja parādītos jauna informācija. «Tagad mums šāda informācija ir,» viņa paziņojusi, paužot viedokli, ka Lietuvas tiesībsargāšanas iestādēm būtu jāpievērš uzmanība ne tikai šim gadījumam, bet visai CIP cietumu lietai.

Lietuvā esošā Cilvēktiesību uzraudzības institūta padomniece juridiskajos un politiskajos jautājumos Meta Adutavičūte savukārt norādījusi, ka šai lietā lielākā daļa informācijas atrodas valsts institūciju rīcībā, liela daļa šīs informācijas ir slepena un nevalstiskajām organizācijām, medijiem un sabiedrībai netiek sniegta, bet stingrais ASV slepenības režīms neļauj pašiem CIP programmā cietušajiem sniegt liecības par to, kas ar viņiem noticis. «Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes varētu vērsties pie ASV un lūgt atslepenot šādas liecības,» viņa sacījusi.

Pirms gada Eiropas Parlaments aicināja Lietuvu atsākt izmeklēšanu, balstoties uz jauniem pierādījumiem, kas liek domāt, ka 2005.gadā CIP nogādājusi Lietuvā kādu par terorismu aizdomās turētu marokāni. Lietuva atteicās atsākt izmeklēšanu, norādot, ka ASV nav sniegusi tai vajadzīgo informāciju.

Saistībā ar CIP programmu apsūdzības izteiktas ne tikai Lietuvai, bet vēl 11 Eiropas valstīm - Dānijai, Somijai, Vācijai, Itālijai, Maķedonijai, Polijai, Portugālei, Rumānijai, Spānijai, Zviedrijai un Lielbritānijai, bet vienīgi Itālijā notikusi tiesas prāva par šīm apsūdzībām, kurā divi itālieši un 23 ASV aģenti notiesāti par Ēģiptes pilsoņa nolaupīšanu. ASV aģenti notiesāti neklātienē.

Uz augšu