Arī mazās Madaras gadījumā, mammai Anetei nācās piedzīvot situāciju, kad bērns izjuta mammas bailes un trauksmi, zemapziņā gaidot situāciju, kurā bērns jūtas apdraudēts. Madara reaģēja atbilstoši mammas neapzinātajām bailēm, radot situāciju, ka dārziņā viņai kāds darot pāri. Izrādās tā bija viltus trauksme, ko
meitene pati apzināti vai drīzāk neapzināti izdomājusi.
Bērnam jāļauj izdzīvot skumjas
Lai būtu emocionāla piesātinātība un iespēja mācīties adekvāti reaģēt dažādās situācijās, nepieciešami ne tikai patīkami pārdzīvojumi, bet arī nepatīkami - ciešanas, neapmierinātība. Bērnam augot un individualizējoties, jāspēj tikt galā ar dzīves sagādātām vilšanās reizēm un zaudējumiem, kā arī to izraisītām emocijām, piemēram, dusmām.
Bērnam ir jāsēro, jāizdzīvo skumjas un vienlaikus jātiek galā ar dusmām.
Sākumā bērniņš jūt tikai apmierinājumu vai neapmierinājumu, un to viņš aktīvi pauž ar visu ķermeni, bez vārdiem. Ar laiku vecāki, ieklausoties, iepazīstot un izprotot bērnu, palīdz atpazīt un nosaukt vārdā jūtas, kas bērnā mazina emocionālu spriedzi un rada atvieglojumu.
Sarunas par sajūtām palīdz gan bērnam, gan vecākiem
Būtiska nozīme ir vecāku spējai mācēt izveidot emocionālu kontaktu ar bērnu, būt saprotošiem un atklātiem attiecībā pret bērna un savām izjūtām. Šeit nozīmīgs ir emocionāls atbalsts, sniedzot iedrošinājumu jauniem piedzīvojumiem un pieredzei, kā arī būt iejūtīgiem pret bērna bailēm, nenoliedzot tās.
Bērnam ir svarīgi zināt, kāda būs jaunā vide, kurā viņam jāiekļaujas. Ja iespējams, bērnudārza gaitas jāuzsāk pakāpeniski. Sākumā, lai bērns iepazīstas ar jauno vidi kopā ar vecākiem.