Šogad otro gadu Latvijā atzīmē Tēva dienu - par tās datumu Saeima noteica septembra otro svētdienu. Šogad tas ir 11.septembris, svētdiena. Svētku ierosinātāji uzskata, ka Tēvu dienai jākļūst līdzvērtīgai Mātes dienai. TVnet aptaujātie tēti gan par šādu dienu pat nebija dzirdējuši un nemaz nezināja, ka tāda Latvijā tagad tiek atzīmēta. Lūk, pāris viedokļu - vai šādus svētkus mums vajag, kā veidot tradīciju un ko šai dienā tēti varētu darīt.
"Mātes diena ir 8.martā, Tēva diena? Kurā datumā, kādā mēnesī? Nezinu - godīgi. Jūs mani nošokējāt, neko nezinu par to. Man jau 11 gadus katru dienu ir Tēva diena, es to tā varētu noformulēt. Mani vispār mulsina visi šie pasākumi, kas mākslīgi tiek radīti. Runājot par to pašu Mātes dienu, es tomēr kaut kā joprojām Mātes un Sieviešu dienu izjūtu tieši 8.martā, tad nesu meitām, sievai, mammītei tulpītes.. Tas ir tāpat kā Helovīni - šie svētki man nav saprotami, es nespēju pielāgoties tam. Tāpat kaut kādai Tēva dienai. Ja svinētu, tad kā jau latvieši, ar ēšanu. Es to redzētu drīzāk kā vīrišķīgu atpūtu. Pilsētnieki iet skaldīt malku, lauku cilvēki savukārt ar kaimiņu varētu uzspēlēt šahu, kaut ko tādu, ko nedara ikdienā."
“Jūs mani paķērāt uz izbrīnu. Hmm. Vai vajag šādu dienu? Mums attiecīgi tad jāskatās, kas ir Mātes diena, jāizvērtē, kā uz to raugāmies, kāda ir tās nozīme. Visdziļākajā būtībā jau šī diena ir bērnu atzinīgais vērtējums savām mammām par to labo, ko viņas viņu labā ir darījušas. Ne jau vīri vērtē sievas. Ņemot šo par pamatu, šo varētu attiecināt arī uz Tēva dienu. Svētku jau nevar būt par daudz. Ja man pašam jāsaka – neesmu pievērsis Tēva dienai nekādu uzmanību. Vispār es būtu neizpratnē, kā reaģēt šādā dienā. Sievietēm nes ziedus, bet – ko vīriešiem? Tā noteikti būtu katras ģimenes attiecību forma, kā izrādīt uzmanību, varbūt. Par tradīciju Tēva diena kļūt varētu tikai pēc gadiem, ja vien par to būs interese.”
"Vui, nē, nezinu, ka tāda ir. Lai to padarītu par svētku dienu, tad ir kādam jābūt, kas uzņemas rīkot pasākumus un lai visi zinātu par to. Kamēr tas būs tikai cipars kalendārā un tikai retais par to zinās, tikmēr šī diena nekas nebūs. Tas tāpat kā ar 18.novembri, kas līdz šim bija kā ikgadējās prezidenta uzrunas un militārās parādes diena, nevis visas Latvijas iedzīvotāju mīļās dzimtenes dzimšanas diena. Līdzīgi ar Tēva dienu - kamēr nebūs lielu sarīkojumu šai dienā, tikmēr neviens par šo dienu nezinās. Ko varētu darīt šai dienā? Protams, būtu jau patīkami, ka sieva uztaisa pusdienas, bērni paklausīgi šai dienā, glīti saģērbti, sasēstos pie pusdienu galda, tas vieno ģimeni un dienai iedod tādu rituālu nozīmi, kas to padara īpašāku."
