Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/16/9831941t1h3739.jpg)
Virsraksti presē, saukļi televīzijā, organizētās palīdzības akcijas un dažādu semināru tematika liecina, ka aktuāla problēma mūsdienās ir vardarbība bērnu un jauniešu vidū.
Pieaugušie bieži vien smaidot teic, ka emociju, arī negatīvo, izlādēšana ir normāla parādība. Bērnu vidū tā vērojama teju katrā ģimenē, taču šis
uzvedības modelis var izvērsties par nekontrolējamu problēmu.
Sāpina citus
Biedrības «Latvijas Sarkanais Krusts» jaunatnes projektā «Zini vairāk!» tapusi rokasgrāmata «Vardarbības un diskriminācijas mazināšana bērnu un jauniešu vidū». Tajā detalizēti izklāstītas bērnu un jauniešu problēmas, to sekas un risinājumi.
Jauniešu vidū vērojama verbālā, emocionālā un fiziskā agresija. Tā var izpausties kā seksuāla, rasistiska un uzbrūkoša vardarbība, izmantojot sociālos tīklus, kā arī netieša agresija – baumu izplatīšana, aizskarošu vārdu rakstīšana uz publisku ēku sienām u. c.
Uz vardarbību bērnus un jauniešus provocē visdažādākie iemesli. Visbiežāk tā ir vēl nenobriedusi vai neiemācīta izpratne, ka ir normāli, ja kādam ir liekais svars, brilles, dzirdes aparāts, mazāk naudas, cita reliģija vai ādas krāsa.
Problēmas sakne
Īslīces SOS bērnu ciemata psiholoģe Ilze Nagurāviča apstiprina, ka agresija jauniešu, īpaši puišu, vidū pēdējos gados ir palielinājusies. Nepieklājīga, aizskaroša uzvedība daudzu uztverē ir kļuvusi par normu. To sekmē aizraušanās ar nežēlīgām videospēlēm un mazkustīgs dzīvesveids.
I. Nagurāviča atzīst, ka vainojama Latvijas izglītības sistēma, kura ierobežo kustības. Pēc daudzajām skolas solā pavadītajām stundām bērniem rodas nepārvarama vēlme izkustēties. Ar divām sporta stundām nedēļā nepietiek. «Ja skolēnam neveicas mācībās, viņš savu varenību izrāda citur,» skaidro psiholoģe, iesakot – valdībai vairāk līdzekļu vajadzētu investēt ārpusstundu aktivitātēs, jo kustības ir emociju izlādes veids.
Psiholoģes prakse pierāda, ka liela nozīme ir audzināšanai un vecākiem, jo bieži problēma slēpjas apstāklī, ka bērni nav uzklausīti. Grūtākais ir sākt rīkoties citādāk, tāpēc nereti uz sarunu pie psihologa tiek aicināti nevis bērni, bet vecāki, jo viņi ir agresijas sakne.
Pavasarī mediji ziņoja par Jaunjelgavas vidusskolā piekautu pirmklasnieku. Negadījumā vainojamajam Vecumniekos dzīvojošajam puikam ir noteikta sociālās korekcijas programma – viņš kopā ar māti apmeklē psihologu, apstiprina Vecumnieku sociālā dienesta vadītāja Ina Jankeviča.
Dusmu enerģija
Bauskas sociālā dienesta vadītāja Iveta Kubliņa dusmas neuzskata par kaut ko ārkārtēju, tā viņas skatījumā ir arī tikko dienas gaismu ieraudzījuša zīdaiņa pirmā reakcija uz pasauli. Taču pienāk laiks, kad šo milzīgo enerģiju nākas apvaldīt, un vecāku uzdevums ir iemācīt, ka reaģēt var citādāk. Taču te rodas problēma –
bērns nemācās no tā, ko viņš dzird, bet gan no tā, ko redz.
Ja māte pati dusmās «eksplodē», rodas pretrunīga situācija. Bērnudārza audzinātāju teiktais parasti ir citā «svara kategorijā».
Būtiska ir robežu noteikšana, jo tad bērnam ir sajūta, ka par viņu rūpējas. Neizbēgama ir vēlme tās pārkāpt, bet tādā gadījumā skaidri jāparāda attieksme.
I. Kubliņa uzsver, ka daudzās grāmatās minētā trīsgadnieku krīze, kad bērns sāk apzināties savu «es», nav tikai mīts. Ja šajā laikā ar agresijas problēmu netiek galā, tā var izpausties pat tīņu gados. Bērns, pats to neapzinādamies, ir vecāku spogulis. Audzinātāji un skolotāji bērnu un jauniešu uzvedībā bieži vien var saskatīt visas ģimenes problēmas.
Noteiks indikatorus
Viss ir risināms, tikai jābūt atvērtam un pozitīvi orientētam. Katram jāatrod dusmu savaldīšanas mehānisms – kāds tās pārvērš fiziskā spēkā un sporto, cits tās mazina, darot smagu darbu. I. Kubliņa atzīst – varbūt ir pat labi, ka tik daudzi negatīvo enerģiju izliek interneta forumos un «neskrien cits citam ar mietu virsū».
Latvijas biedrības «Vecāki par izglītību» interneta vietnē vēstīts, ka «līdz šī gada beigām sadarbībā ar ārvalstu un Latvijas speciālistiem plānots noteikt vecākiem saprotamus konkrētus, izmērāmus mērķus un to indikatorus, pēc kuriem varētu noteikt, vai skolas vide Latvijā ir cieņpilna un iekļaujoša». Šāda ierosme radusies pēc tam, kad medijos plaši izskanēja ziņas par vardarbīgajiem notikumiem Jaunjelgavas vidusskolā un Ventspils traģēdiju, kad māte ar diviem bērniem ielēca upē. Šie nelaimes gadījumi liek domāt, ka ar sabiedrību kaut kas nav kārtībā.